LNOB tapis Eštona baleta "Veltīgā uzmanība" iestudējums
Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB) 10.novembrī pirmizrādi piedzīvos jauniestudējums - balets "Veltīgā uzmanība" ar Frederika Eštona horeogrāfiju un Luija Žozefa Ferdinanda Herolda mūzikas partitūru Džona Lenčberija aranžijā, aģentūru LETA informēja LNOB pārstāve Irbe Treile.
Rīgā baletu iestudē Žans Kristofs Lesāžs, jauniestudējuma mākslinieciskā uzraudzība ir šī baleta tiesību turētāja Žana Pjēra Gaskē pārziņā. Uzveduma muzikālais vadītājs ir Farhads Stade.
Atraitne Simone vēlas savu vienīgo meitu Līzi izprecināt turīga zemes īpašnieka dēlam Alēnam, taču meitene mīl jauno zemnieku Kolā. Lai arī Simone dara visu, lai nepieļautu viņas meitas un Kolā attiecības, tomēr mīlētāji pārvar šķēršļus, un Simonei nākas samierināties ar meitas izvēli.
Līzes lomu jauniestudējumā atveidos Jūlija Brauere, Sabīne Strokša, Elza Leimane, Jolanta Lubēja un Annija Kopštāle, Kolā lomu dejos Filips Fedulovs, Dariuss Florians Katana, Viktors Seiko, Eidens Viljams Konefrijs un Kārlis Cīrulis. Atraitnes Simones lomu jau kopš šī baleta pirmsākumiem dejo vīrieši, un Latvijas Nacionālā baleta versijā šo tēlu interpretēs Antons Freimans un Andris Pudāns. Alēna lomu atveidos Aleksandrs Osadčijs un Fabio Sonconji.
"Veltīgā uzmanība" ieņem nozīmīgu vietu baleta repertuārā visā pasaulē. Tā pirmsākumi meklējami 1789.gadā, kad horeogrāfs Žans Dobervals Bordo Lielajā teātrī radīja tā pirmo versiju, kuras iedvesmas avots bija mākslinieka Pjēra Antuāna Boduēna darbnīcā tapusī guaša "Mātes strostētā zemniece".
Dobervala sacerētais baleta librets izrādījās tik dzīvotspējīgs, ka citi iestudētāji to turpinājuši izmantot, mainot nosaukumu, horeogrāfiju un muzikālo partitūru. Britu horeogrāfs Eštons savu versiju baletam "Veltīgā uzmanība" radīja 1960.gadā Londonas Karaliskajā baletā. Viņa veidotais iestudējums ar Osberta Lankastera scenogrāfiju un kostīmiem joprojām tiek plaši iestudēts visā pasaulē un tiek uzskatīts par šī baleta kanonisko versiju.