Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcija tuvojas noslēgumam; zināms, kad teātra kolektīvs varētu atgriezties savās telpās
Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcijas projekts Krišjāņa Barona ielā 16/18, Rīgā, tuvojas noslēguma posmam, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Viena no nozīmīgākajām izmaiņām bijusi jaunās ventilācijas un apkures sistēmas ieviešana, kas palīdzēs teātra telpās nodrošināt optimālu komfortu un enerģijas efektivitāti. Lai aizsargātu ēkas vēsturisko fasādi, īpaša uzmanība pievērsta iekšējās siltināšanas procesam.
Savukārt Leļļu teātra mazajā zālē, kas piedzīvojusi lielas pārmaiņas, pacelti griesti, un tās funkcionalitāte pielāgota, lai līdzinātos "black box", kas piedāvās jaunas un inovatīvas iespējas izrāžu veidošanai.
Šobrīd ir jau pabeigta virkne darbu, tostarp fasādes siltināšana un apmetums, logu montāža, iekšdurvju un ārdurvju montāža, flīzēšanas darbi grīdām un sienām, skārda jumta un starpsienu darbu pabeigšana, ģipškartona griestu montāža, krāsošana, linoleja montāža un iekšējo tīklu ieviešana, tostarp ūdensapgāde un kanalizācija.
Daļa darbu ir vēl pabeigšanas stadijā, lai nodrošinātu skatītāju komfortu un teātra atbilstību mūsdienu standartiem. Plānots, ka Leļļu teātra kolektīvs savās telpās varētu atgriezties 2023.gada novembra nogalē.
Latvijas Leļļu teātra ēka Krišjāņa Barona ielā atrodas UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" aizsardzības zonā un ir nozīmīgs kultūras un vēsturisks piemineklis. Tā tika uzcelta pēc arhitekta Ernesta Poles projekta 1911.gadā un ir bijusi svarīga daļa no Rīgas pilsētas dzīves. Ēkas ekspluatācija tika sākta 1924.gadā, un tajā atradies kino, aptieka, grāmatu spiestuve un zīmogu darbnīca, kafejnīca un vairākas tirgotavas. Kopš 1944.gada šajā namā darbojas Latvijas Leļļu teātris.
Latvijas Leļļu teātra energoefektivitātes projektu izstrādājusi SIA "Livland Group", būvdarbus veic pilnsabiedrība "P un P būvniecības grupa", līgumcena 3,8 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Leļļu teātra atjaunošanas projekta finansēšanai sadarbībā ar Kultūras ministriju piesaistīts Eiropas Savienības fondu Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas un valsts budžeta finansējums, tostarp Covid-19 finansējums ekonomikas sildīšanai caur ieguldījumiem būvniecībā.
VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.