Leimanis: Baletdejotājiem Latvijā maksā par 400 eiro zemāku atalgojumu nekā Igaunijā
Sarunās par valsts budžetu nākamajam gadam kultūras nozare šobrīd palikusi "nogaidītāju" lomā - papildu finansējums tiks piešķirts, ja paliks pāri, preses konferencē ar novērojumiem dalījās Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valdes priekšsēdētājs Egils Siliņš.
No 1.jūlija operas darbinieki saņem par 100 eiro vairāk nekā iepriekš, vienlaikus, Siliņa ieskatā, pie esošās inflācijas pieaugums nav izteikti jūtams.
LNOB pārstāvji atzīmēja, ka mākslinieku atalgojums Latvijā šobrīd ir zemākais starp pārējām Baltijas valstīm. Atbilstoši Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskā vadītāja Aivara Leimaņa sacītajam, atalgojuma starpība Latvijā un Igaunijā sasniedzot līdz 400 eiro.
Zemā atalgojuma dēļ esot grūtāk piesaistīt jaunos māksliniekus. Tie "kādu laiku šo situāciju pacieš", bet ar laiku tomēr pieņemot lēmumu doties uz valstīm, kur atalgojums ir lielāks, piemēram, uz Vāciju, sacīja Siliņš.
Uz jautājumu, vai biļešu cenu celšana varētu risināt radušos situāciju, LNOB vadītājs atbildēja, ka jautājums ir "ļoti jūtīgs" - ja būs augstākas cenas, mazāk cilvēku varēs atļauties nākt uz izrādēm. Siliņa ieskatā, šo jautājumu tomēr būtu jārisina kultūras ministram un Kultūras ministrijai (KM).
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) iepriekš uzsvēra, ka atalgojuma jautājums kultūras nozarē ir jārisina, lai gan nākamā gada budžets nesolās būt spožs.
LETA jau ziņoja, ka 2024.gada budžetā atalgojuma palielināšanai kultūras sektorā strādājošajiem lūgusi papildu 16 258 803 eiro.
Prioritārais pasākums, ko KM norādījusi kā vienu no svarīgākajiem, paredz palielināt līdz 1587 eiro mēnesī kultūras nozarē nodarbināto vidējo atalgojumu mākslu un kultūras augstskolu neakadēmiskajam personālam, UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai un pārējam personālam. Savukārt kultūras nozares valsts kapitālsabiedrību māksliniekiem atalgojums varētu pieaugt no 1358 līdz 1698 eiro jeb par 25% no esošās noteiktās vidējās darba samaksas.
Tāpat finansējums paredzēts Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma reformai, "kas sekmēs Latvijas kultūras kapitāla saglabāšanas ilgstspēju un attīstību".
Vienlaikus prioritārais pasākums neparedz finansējumu KM padotībā esošajām iestādēm, muzejiem, bibliotēkām, vidusskolām un citām iestādēm, kas pakļaujas vienotajai valsts pārvaldē nodarbināto atalgojuma sistēmai, kam resursus atlīdzības palielināšanai pieprasa Valsts kanceleja.