Autori un izpildītāji pieprasa atzīt autortiesības mākslīgā intelekta radītu materiālu izplatīšanā

© Pexels.com

Pasaules autoru un izpildītāju organizācijas ar atklātu vēstuli vērsušās pie politikas veidotājiem un tehnoloģiju uzņēmumiem, lai rastu risinājumu problēmai par autortiesību un blakustiesību atlīdzību piemērošanu autoru un izpildītāju darbu izmantošanā, ko veic mākslīgais intelekts (MI), kā aģentūru LETA informēja biedrības "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība" (LaIPA) pārstāve Laila Bēķe.

Kā uzskata organizācijas, autoru un izpildītāju darbu izmantošana MI vajadzībām notiek nepārtraukti bez autoru un izpildītāju atļaujas, turklāt nemaksājot par to pienākošos atlīdzību. Autori un izpildītāji pieprasa atzīt autortiesības MI radītu materiālu izplatīšanā.

Arī Latvijas izpildītājus un producentus pārstāvošā organizācija - LaIPA - kā starptautiskās kolektīvās pārvaldības organizāciju konfederācijas (SCARP) biedrs pievienojas vēstulē paustajam, aicinot arī Latvijas politikas veidotājus ņemt vērā vēstulē pausto un sākt veidot normatīvo bāzi, lai arī MI laikmetā nostiprinātu radošās kopienas tiesības.

LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa norāda, ka līdz ar MI attīstību un tā arvien lielāko lomu katra cilvēka ikdienas dzīvē, arī likumdošanai ir jāseko līdzi laikam, tostarp katram autoram, māksliniekam, izpildītajam vai jebkuram citam radošās jomas pārstāvim ir jābūt pārliecinātam, ka tehnoloģiju attīstība neradīs radošo cilvēku tiesību ierobežošanu.

"Kopā ar citām autortiesību un blakustiesību aizstāvošām starptautiskajām organizācijām arī LaIPA iestājas par autoru un izpildītāju tiesībām saņemt taisnīgu atlīdzību un noteikti vērsīs Latvijas likumdevēju uzmanību uz šo problēmu: mākslīgā intelekta attīstība un autortiesību jautājumi," akcentē LaIPA izpilddirektore.

SCAPR un citu pasaules autortiesību un blakustiesību organizāciju parakstītajā vēstulē teikts, ka kultūras nozare un starptautiskā radošā kopiena aicina politikas veidotājus cienīt cilvēka radošumu nodrošināt efektīvu autoru un izpildītāju tiesību aizsardzību, kā arī īstenot godīgu licencēšanas praksi. Tajā pašā laikā radošā kopiena aicina pieņemt globālus risinājumus, lai nodrošinātu, ka MI uzņēmumi maksā autoratlīdzību tiem izpildītājiem un autoriem, kuru darbi tiek izmantoti.

Aicinājumā parakstījušas organizācijas un apvienības, kas pārstāv vairāk nekā 6 miljonus mākslinieku, autoru, izpildītāju un izdevēju visā pasaulē. Dokumentā valstu valdības un lēmumu pieņēmēji tiek aicināti izstrādāt un pieņemt politikas un tiesību aktus, kas atbilstu likumdošanas labās prakses normām.

Organizāciju ieskatā, autoru un izpildītāju tiesības ir jāievēro un jāaizsargā, ja tās izmanto MI sistēmas, savukārt licencēšanas risinājumiem jābūt nodrošinātiem jebkurai ar autortiesībām aizsargātu darbu un izpildījumu izmantošanai MI sistēmās.

Tāpat mākslinieki uzskata, ka autoriem un izpildītajiem ir jānodrošina personisko tiesību atzīšana, tiesības uz vārdu un atpazīstamību, ja darbus ir izmantojušas MI sistēmas. Lai nodrošinātu godīgāku MI praksi, būtu jāpiemēro informācijas sniegšanas pienākums. Tāpat būtu jāievieš MI operatoru juridiskā atbildība, savukārt MI būtu jāuztver kā rīks, kam būtu jākalpo cilvēka radošās potences stiprināšanai.

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais