Ādamsons: Dziesmu svētku noslēguma koncertā slodze gulstas uz dziedātāju pleciem

No 30.jūnija līdz 9.jūlijam dziesmusvētku tradīcijas 150 gades zīmē norisināsies XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Dziesmu svētku virsdiriģents un viens no koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" mākslinieciskajiem vadītājiem Kaspars Ādamsons intervijā aģentūrai LETA stāsta, kādēļ šogad izlemts rīkot divus koru lielkoncertus, ar ko īpašs būs koncerts "Tīrums. Dziesmas ceļš", un kā ir nonākts līdz lēmumam tajā atskaņot arī Ukrainas himnu.

Ādamsons uzsver, ka kopā ar kora "Sola" dziedātājiem kopš pagājušā gada 24.februāra ir sapratis, ka daudzas lietas mēs novērtējam tikai tad, kad tās ir apdraudētas. Arī to, cik liels svars ir, ka mēs varam runāt latviski, mēs varam dziedāt, ko mēs vēlamies, mēs varam satikties šādos svētkos un sajust šo milzīgo latvietības spēku, visiem kopā darot un iekarstot par vienu lietu.

Protams, ka noslēguma koncertā lielā slodze gulstas uz dziedātāju pleciem, bet vienlaikus noslēguma koncerts ir visu svētku gala akords un tur mēs redzam arī deju kolektīvus, pūtēju orķestrus, koklētāju ansambļus. Proti, tur iesaistās katra no Dziesmu un deju svētku kustības sadaļām. Savukārt tāds atsevišķs koncerts, kur parādītos tieši koru nozare, svētkos izpaliek. Deju nozare ir tik plaša un varoša, ka katros svētkos spēj parādīt divas saturiski pilnīgi atšķirīgas programmas,

uzsver Ādamsons.

Tādēļ koru nozarē un diriģentu vidū arvien vairāk un skaļāk sāka strāvot doma, ka varbūt arī mēs būtu pelnījuši divus koncertus, no kuriem viens ir noslēguma koncerts, bet otrs būtu saucams tieši par koru koncertu. Tādēļ arī svētku rīkotāji - Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) - lēma, ka nākamajos svētkos ejam šo ceļu un viens ir koru koncerts, otrs - noslēguma koncerts, kurā saplūst visas nozares un veido krāšņu svētku noslēguma akordu.

Lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" mākslinieciskā vadītāja ir arī Ārija Šķepasta, kā arī Juris Jonelis, ar kuriem Ādamsons nonāca pie secinājuma, ka koncertā būs vairāki nozīmīgi posmi.

Pirmajā posmā mēs noteikti gribam atzīmēt un celt godā latviešu tautas dziesmu un rādīt tās nozīmi koru tradīcijas aizsākumā. Noteikti gribam atzīmēt Jāņa Cimzes apdari tautas dziesmai “Rīga dimd”, kas skanēja pirmajos Dziesmu svētkos un skanēs arī mūsu koncertā.

Tāpat mēs gribam rādīt ne tikai vēsturiskās un tradīcijām bagātās tautas dziesmu apdares, bet arī to, ka tautas dziesma ir dzīva, un mūsu kolēģi Laura Jēkabsone, Andris Kontauts, Andris Sējāns un citi tur šo stīgu dzīvu, tā ir augusi, transformējusies un ir laikmetīga un mūsdienīga. Tādēļ pirmais koncerta posms būs šis tīrums, no kura Dziesmu svētku kustība ir aizsākusies.

Koncerta otrs posms ir laiks, kad esam apjautuši savas saknes un to, ka esam vienoti, gribam dzīvot paši savā valstī un esam gatavi cīnīties par savu valsti, par Latviju. Tādēļ koncerta otrajā posmā skanēs skaņdarbi ar šādu saturisko slodzi. Tāpat būs vairāki darbi, kuri ir ietekmējušies no tautas dziesmas.

Tāds, piemēram, ir Ulda Stabulnieka skaņdarbs “Barons”, kurā dzirdama tautas dziesmas “Tumša nakte, zaļa zāle” tēma. Tāpat iezīmēsies cīņas motīvs, vai tā būtu Raiņa un Mārtiņa Brauna “Saule. Pērkons. Daugava”, vai tās būtu Emīla Dārziņa “Lauztās priedes” vai Lūcijas Garūtas “Lūgšana”. Šīs dziesmas pauž, ka esam gatavi cīnīties un dzīvot brīvā Latvijā. Šis posms noslēgsies ar Pētera Barisona “Latvijā”.

Trešajā koncerta posmā mēs virzāmies pretī mūsdienām, pretī šodienai ar skatu uz nākotni, jo skanēs to autoru darbi, kuri ir aktuāli šodien un kurus mēs uzskatām par vērtīgiem.

Tie būs Ērika Ešenvalda, Raimonda Tigula, Jēkaba Jančevska, Jāņa Lūsēna, Zigmara Liepiņa un citu mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbi, kuri ir būtiski mums un mēs ceram, ka tādi tie būs arī mūsu bērniem un mazbērniem un skanēs Dziesmu svētkos arī pēc 100 gadiem.

Tāpat koncertam ir prologs un epilogs. Prologs ir dziedātāju sanākšana Valta Pūces jaunradīta darba “Nācēji” ar Ineses Zanderes vārdiem pavadījumā. Savukārt epilogā mēs atgriežamies pie saknēm, pie tautas dziesmas ar Alfrēda Kalniņa “Dziedot dzimu, dziedot augu”, mēs atgriežamies pie Jāzepa Vītola un “Gaismas pils” un, protams, pie neiztrūkstošā “Pūt, vējiņi”, tādā veidā apmetot sava veida apli, izdzīvojot 150 un vēl vairāk gadu vēsturisko koru kustības gājumu.

Zīmīgi ir tas, ka Dziesmu svētkiem šogad tiek svinēti 150 gadi. Nozīmīgs nogrieznis.

Šī tradīcija ir spēcīga. Protams, ka tā kaut kādā ziņā ir arī mainīga un iet līdzi laikam, kas ir apsveicami. Tas izpaužas gan domājot par tehnoloģiju iesaisti koncertu uzbūvē un scenogrāfijā, gan par mēģinājumu formām,

secina Ādamsons.

No vienas puses mēs pandēmijas laikā bijām spiesti izmantot “zoom” un dažādas tehnoloģijas, taču no otras puses izrādījās, ka balsu ieraksti, balsu klausīšanās, citas video un audio tehnoloģijas mums palīdz gatavoties un ir ļoti noderīgi. Tāpat nāk klāt novitātes repertuārā un tām ir jānāk klāt. Vienmēr ir diskusija, kādam jābūt pareizajam līdzsvaram starp tradicionālajām un klasiskajām vērtībām un jaunradītiem darbiem. Taču tas tieši rāda, ka šī tradīcija ir dzīva, mēs to virzām uz priekšu, skatoties, kas notiek apkārt pasaulē, bet vienlaikus nepazaudējot savas saknes un pamatus, uz kā viss balstās.