Valmiermuiža aicina uz mākslinieka Kriša Salmaņa video instalāciju

© Publicitātes foto

Savijot vēstures elpu ar mūsdienu iespējām, mākslinieks Krišs Salmanis radījis video instalāciju „Ausma”, ko varēs skatīt Valmiermuižas parkā no 11. līdz 20. novembrim. Atklāšana gaidāma 11. novembrī pulksten 17, kad būs arī iespēja tikties ar radošo komandu.

“Drīz pēc hernhūtiešu jeb brāļu draudzes kustības sākuma Valmiermuižā ierodas namdaris Kristiāns Dāvids un brāļi amatnieki, lai 15 gadu brīvi izglītotu Vidzemes zemniekus un modinātu latviešu nacionālo pašapziņu. Pat tad, kad Krievijas ķeizariene Elizabete 1743. gadā aizliedz brāļu draudzi, iesētā un cauri vajāšanām nestā gaisma izrādās gana spoža, lai mēs tajā dzīvotu vēl šodien,” tiek anonsēta video instalācijā “Ausma” skatāmā ideja.

Idejas autors ir mākslinieks Krišs Salmanis, kas sadarbojies ar tekstu autoru un tulkotāju Ingu Jostu. „Animācijā „Ausma” mēģinu iztēloties, kā es justos 18. gadsmita pirmajā pusē, kad Vidzemē ieradās aizrautīgi brāļi amatnieki no Hernhūtes un īsā laikā guva žilbinošus panākumus, nevis nostājoties pāri latviešu zemniekam, bet strādājot plecu pie pleca, mācot jaunu ticību un iedrošinot atgūt pašcieņu,” par koncepciju stāsta Krišs Salmanis. “Saiešanas namu gaisma droši vien bija ļoti vilinoša. Un pēc 15 gadiem aizlieguma dēļ draudošā tumsa droši vien šķita jo kontrastējošāka. Animācijā skatāms instalācijas modelis, kas simbolizē herhūtiešu brāļu ierašanos. 15 sekunžu laikā prožektori kļūst aizvien spožāki, tad tie strauji nodziest, lai pēc pusminūtes atkal iegaismotos.”

Krišs Salmanis dzīvo un strādā Rīgā, mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā un Ķelnes Mediju mākslas akadēmijā. Ieguvis vairākas balvas, tostarp 13. Tallinas Grafikas triennālē Igaunijā (2004), 19. Videomāklsas balvu Brēmenē Vācijā (2010), Purvīša balvu (2017) un “Spēlmaņu nakts” balvu (2019), pārstāvēja Latviju 55. Venēcijas Mākslas biennālē. Kriša Salmaņa darbi iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Igaunijas Mākslas muzeja kolekcijās.

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.

Svarīgākais