Līdz šim nebijušā akcijā tiks izdejots Baltijas jūras krasts

© Publicitātes foto

3. septembrī norisināsies līdz šim nebijusi lielakcija “Gaismas krasts”, kuras ietvaros vairāku desmitu kilometru garumā, pilnīgo nejaušiem cilvēkiem sadodoties rokās, tiks izdejots Baltijas jūras krasts.

Akcijā “Gaismas krasts” tiek aicināti piedalīties ne tikai dejotāji ar pieredzi, bet ikviens Latvijas iedzīvotājs, neatkarīgi no vecuma vai dejotprasmes. Idejas autore, producente Inese Lukaševska uzsver, ka ir dažādi veidi kā apvienot Latvijas tautu - var to darīt caur protesta akcijām, bet var arī caur kultūru un mākslu, notikumu, kas liks atkal sajust kopības garu un piederības sajūtu valstij.

Akcijas nosaukums “Gaismas krasts” ir veidots, lai izceltu pasākuma idejisko kodolu. Izdejojot īpaši akcijai veidotu horeogrāfiju, dalībnieki dejas laikā simboliski iedegs gaismu, kā cerības simbolu rītdienai. Pasākuma mērķis ir apvienot paaudzes, neatkarīgi no to vecuma, dzīves vietas vai dejotprasmes.

Akcijas tapšanā ir iesaistījušies Latvijā un pasaulē atzīti mākslinieki, kā arī šim notikumam par godu ir radīts īpašs skaņdarbs, akcijas himna, kuras autori ir komponists Rihards Zaļupe, mūzikas producents Kaspars Ansons un teksta autore Sondra Zaļupe. Skaņdarba ieskaņošanā apvienojušies tādi pazīstami mūziķi kā Intars Busulis, Katō, Kaspars Bārbals, koris “Maska” ar diriģentu Jāni Ozolu un daudzi citi. Savukārt horeogrāfiju radījusi Liene Grava un Ģirts Bisenieks. Producente Inese Lukaševska skaidro, ka šī ļoti neordinārā ideja ir ļoti ilgi lolota, taču, lai arī tai ir nulles budžets, tajā ikviens varēs piedalīties bez dalības maksas.

“Ir jābūt pozitīvā ziņā ļoti trakam cilvēkam, lai bez budžeta atvēzētos uz šādu ieceri, mēģinot tikai ar savu entuziasmu, pieredzi un vārdu saaģitēt līdzīgi domājošos. Taču es ticu, ka ir kaut kas svarīgāks par mums, un šobrīd Latvijai ir nepieciešami notikumi, kas liks noticēt, ka mēs esam diža nācija, kura spēj pārdzīvot slimības, karus un savstarpējas negācijas, ja vien esam vienoti. Mans mērķis ir caur šo kultūras notikumu atmodināt mūsos dusošu ticību viens otram. Aicinu septembrī atlicināt laiku, lai vienu vakaru kļūtu nevis par ļoti liela notikuma skatītājiem, bet dalībniekiem! Ikvienam dalībniekam tiek dota iespēja atzīmēt, kuru kilometru viņš vēlas izdejot, un kurā vietā iedegt tieši savu sirds gaismu,” skaidro Inese Lukaševska.

Kultūra

Starp Lielupi un jūru, Jūrmalas visšaurākajā vietā, atrodas jauks zils namiņš, kurš ieguvis nosaukumu – Aspazijas mājas muzejs. Un tā arī ir izcilās latviešu dzejnieces un dramaturģes pēdējo mūža gadu paspārne pēc Raiņa nāves. Par muzejā apskatāmiem šedevriem un ļoti īpašām vērtībām stāsta Jūrmalas muzeja filiāles “Aspazijas māja” direktors Ernests Sviķis.

Svarīgākais