Balgales baznīcas ērģeļu atklāšanas koncerts pēc to restaurācijas
Šo svētdien, 12. jūnijā, plkst. 13.00 Talsu novada Balgales evaņģēliski luteriskā baznīcā notiks ievērības cienīgs notikums Kurzemes kultūras dzīvē – ērģeļu atklāšanas koncerts pēc to restaurācijas. Sesto Vēsturisko ērģeļu svētku “Latvija – ērģeļu zeme” otrajā koncertā “Bahs. Vasks. Dārziņš” Ilona Birģele (ērģeles) un Paula Šūmane (vijole) piedāvās ieklausīties vijoles un ērģeļu tembru savienībā trīs dažādu laikmetu meistaru mūzikā.
Ērģeļu prospekts
Balgales luterāņu baznīca tika iesvētīta 1809.gadā. Ir ziņas, ka jau 1810. gadā baznīcā bija ērģeles, no kurām līdz mūsu dienām saglabājies tikai prospekts un, iespējams, reģistra Subbass 16’ stabules. Lai arī dokumentāls apstiprinājums tam nav gūts, pēc stila ērģeļu prospekts atgādina Teodora Tīdemaņa darinājumus, kura spilgtākie paraugi saglabājušies Ventspils un Zaļenieku baznīcās. Ērģeļu prospekts tika restaurēts 2005. gadā polihromā koka restauratores-vecmeistares Aidas Podziņas vadībā.
Ērģeļu restaurācija
1860. gadā Balgales baznīcā jaunas ērģeles uzbūvēja ievērojamais Liepājas ērģeļbūvētājs Kārlis Hermanis (Carl Herrmann; 1808-1868). Instrumentam ir 11 reģistri, kuri izvietoti divos manuāļos ar pedāli. Kaut arī ērģeles tapušas jau tipiskā romantisko ērģeļu laikmetā, stabuļu intonācija piedāvā arī lieliskas baroka mūzikas atskaņošanas iespējas. Kārlis Hermanis Balgales ērģeļu spēles galdā atstājis vienu no saviem skaistākajiem un citādi reti sastopamiem logotipiem. Instruments tika iztīrīts un plēšas pārlīmētas 2004. gadā ērģeļu restauratora Alvja Melbārža vadībā. Savukārt stabuļu iztrūkumus, visvairāk Quinte 2 2/3’ reģistrā, novērsa tikai 2022. gadā. Mikus Dzenītis izgatavoja ap 30 trūkstošām stabulēm un nu instruments ir atguvis visas savas balsis.
Restaurētās ērģeles koncertā
Balgales evaņģēliski luteriskās baznīcas ērģeļu atklāšanas koncertā pēc to restaurācijas “Bahs. Vasks. Dārziņš” divas izcilas mūziķes - vijolniece Paula Šūmane un ērģelniece Ilona Birģele atskaņos patiesi burvīgu mūziku. Johana Sebastiāna Baha rokraksts ieskanēsies gan autora laicīgajos opusos ērģelēm un vijolei, gan garīgajās kompozīcijās no korāļprelūdiju cikla “Ērģeļu grāmatiņa” (Orgelbüchlein). “Ērģeļu grāmatiņa” tapusi laikposmā no 1708. līdz 1717. gadam, un pats Bahs opusa ieceri skaidrojis šādi: “Šis cikls kalpos kā skolotājs katram zinātkāram ērģelniekam un palīdzēs saskatīt visdažādākās korāļa iespējas Visaugstākā Dieva godam.” Nebeidzamu dziļas ticības apliecinājumu pauž Pētera Vaska pārpasaulīgā “Laudate Dominum” īpaši veidotā autora redakcijā vijolei un ērģelēm. Bet latviešu romantiskās mūzikas klasiķa Emīla Dārziņa nemirstīgā vērtība - “Melanholiskais valsis” - izskanēs klausītāju ausīm nepierastā un unikālā opusa versijā - leģendārā profesora Tālivalža Dekšņa pārlikumā vijolei un ērģelēm.
Par baznīcu
Pašreizējais mūra dievnams Balgales evaņģēliski luteriskās baznīca - masīva mūra žoga ietvertā klasicisma stila ēka celta 1809. gadā. Savdabīgas ir ap 1810. gadu uzstādītās altāra margas - tās ir no čuguna un apzeltītas. Savukārt ērģeļu dekoru rotā divi pārpilnības ragi. Lai apskatītu Diseldorfas profesora J.Retinga 1852. gadā uzstādīto Balgales baznīcas altārgleznu, jābrauc uz Tukumu. Glezna 1994. gadā tika nozagta, bet Tukuma luterāņu baznīcā atrodas tās kopija. Balgales baznīcā altāra galvenajā vietā starp joniskajām kolonnām atrodas tekstilmākslinieces A. Baumanes darinātais gobelēns, kas iesvētīts 1995. gadā.
Vēsturisko ērģeļu svētki
Vēsturisko ērģeļu svētki ir vienīgais notikums, kas tik plaši atspoguļo ērģeļmākslu reģionos un Rīgā, aptverot visu Latviju. Projektam ir izzinošs raksturs, kas ietver veselu ērģeļkultūras kompleksu - ievadlekcijas, pētniecību, instrumentu demonstrējumus, kā arī sadarbību ar Latvijas mākslas skolām. Vēsturisko ērģeļu svētku ietvaros - Latvijas simtgadē Rīgas Doma katedrālē tika organizēts maratonkoncerts, kurā piedalījās 29 Latvijas ērģelnieki. Skaitlis, kas Latvijas ērģeļmūzikas koncertu vēsturē iezīmējās pirmo reizi. Koncertos tika vākti ziedojumi Liepājas Sv. Annas ērģeļu atjaunošanai. Projektā īpaša nozīme ir sadarbībai ar ērģeļmeistariem - Alvi Melbārdi, Jāni Kalniņu, Viesturu Ilsumu, Jāni Pelši un citiem. Vēsturisko ērģeļu svētki „Latvija - ērģeļu zeme” ir izpelnījušies atpazīstamību plašā sabiedrībā.
Projekts ir tapis ar VKKF un pašvaldību atbalstu.
Ieeja koncertā bez maksas, par ziedojumiem.
Svētku norise mājas lapā - https://www.facebook.com/pg/LatvijaErgeluzeme un o-koncert.lv