Kongresu nams pēc pārbūves pārtaps par Kronvalda koncertzāli

© f64.lv, Ilze Zvēra

Kongresu nams pēc pārbūves pārtaps par Kronvalda koncertzāli, informē SIA "Rīgas nami" mārketinga un komunikācijas pārvaldes direktore Agnese Kvedere.

Decembrī, piesaistot Valsts Kases aizdevumu, SIA "Rīgas nami" plāno realizēt vienu no vērienīgākajiem projektiem savā pastāvēšanas vēsturē, sākot Rīgas Kongresu nama pārbūves pirmo kārtu.

Tās laikā iecerēts paplašināt Lielās zāles skatītāju vietu skaitu, uzlabot zāles tehnoloģisko aprīkojumu, skatuvi un akustiku, kā arī parūpēties par skatītāju labsajūtu, atjaunojot vestibilu un citas koplietošanas telpas. Mainīsies arī ēkas līdzšinējais nosaukums - turpmāk to dēvēs par Kronvalda koncertzāli.

Kopējās ēkas atjaunošanas pirmās kārtas izmaksas sasniegs 14,5 miljonus eiro. Lielāko daļu no finansējuma SIA "Rīgas nami" aizdevuma veidā plāno piesaistīt no Valsts kases.

"Rīgas nami" pašu ieguldījums šajā projektā būs gandrīz miljons eiro. Lielākās izmaksas plānotas inženierkomunikāciju nomaiņai, skatuves tehnoloģijām, kā arī interjeram. Lielās zāles labskanīgumam tajā tiks uzstādīta Vācijas uzņēmuma "MüllerBBM Group" ražota aktīvās akustikas sistēma "Vivace", kas nodrošinās kvalitatīvu akustisko skanējumu.

Pārbūvi līdz 2023.gada vasarai realizēs būvkompānija AS "UPB".

"Kongresu nams vairs nepilda tās funkcijas, kuras tam bija paredzēts veikt, kad to uzcēla 1982.gadā," saka Rīgas Kongresu nama vadītāja Māra Liepiņa.

Ēkā kopš uzbūvēšanas nav ticis veikts kapitālais remonts, tāpēc, atjaunojot ēku, vispirms tiek solīts parūpēties par tās galveno kodolu - Lielo zāli. Pēc pārbūves Lielā zāle spēs uzņemt līdz 1283 skatītājiem, saglabājot Rīgā lielākās publisko pasākumu norišu vietas statusu.

"Zīmola maiņa iezīmē jaunu sākumu gan ēkai, gan parkam un tās apkārtnei, kā arī Rīgai kā kvalitatīvam kultūras tūrisma galamērķim. Kronvalda koncertzālē vēlamies redzēt gan spilgtus pasaules un Eiropas līmeņa māksliniekus, gan pašmāju zvaigznes, tādejādi piedāvājuma un skanējuma kvalitātes ziņā nostājoties blakus pēc izmēriem līdzīgām koncertzālēm Dānijā, Somijā, Holandē un Vācijā," norāda SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Vineta Verika.

Viņa skaidro, ka biznesa plāns ir veidots tā, lai jau pirmajā pilnajā koncertzāles darbības gadā ieņēmumi no pasākumiem tiktu ievērojami palielināti un tā spētu nest peļņu.

Kronvalda koncertzāles jaunā zīmola autori ir dizaina studija "Overpriced". Kronvalda koncertzāle iegūst savu nosaukumu, pateicoties tās atrašanās vietai, jo tā ir neatņemama Rīgas Kronvalda parka sastāvdaļa. Iecerēts, ka nosaukums palīdzēs jebkuram Rīgas pazinējam atjaunoto koncertzāli viegli atrast, sasaistot to ar līdzās esošo parku.

Papildus tam koncertzāle iegūst savu nosaukumu, godinot Ati Kronvaldu un viņa lielo devumu latviešu nacionālās kultūras attīstībā. Plānots, ka Kronvalda koncertzāle kļūs par telpu, kurā Latvijas kultūra tiks kopta un pasaules kultūra baudīta.

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.