"Purvīša balvu 2021" iegūst māksliniece Amanda Ziemele

© Oksana Džadana/F64

Šogad godalgu "Purvīša balva 2021" ieguvusi māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi "Kvantu matu implanti".

Balvas laureātus noteica starptautiska žūrija septiņu profesionāļu sastāvā, izvērtējot astoņu fināla kandidātu veikumu viņu kopējā izstādē, kas plašākai publikai apskatāma no 4.jūnija līdz 8.augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē.

Uz "Purvīša balvu 2021" šogad pretendēja astoņi mākslinieki un mākslinieku apvienības - "Skuja Braden" par izstādi "Samsāra", Valdis Celms par kinētiskajām skulptūrām "Dzīvības ritmi" un "Pozitrons", Krista un Reinis Dzudzilo par darbu "ZRwhdZ", Kaspars Groševs par multimediālo instalāciju "Cita istaba", Ieva Kraule-Kūna un Elīna Vītola par projektu "Mākslinieku krīzes centrs", Rasa un Raitis Šmiti par darbu "Atmosfēriskais mežs", Aija Zariņa par personālizstādi "Mosties, mosties reiz, svabadais gars" un Ziemele par personālizstādi "Kvantu matu implanti".

Turpinot pirms diviem gadiem sākto tradīciju, tika pasniegta balva par mūža ieguldījumu mākslā. Šogad "Purvīša balvas" orgkomiteja to piešķīrusi māksliniecei Maijai Tabakai. Balvas finansiālais apjoms ir 10 000 eiro, neieskaitot nodokļus.

Portāla "Delfi" skatītāju simpātijas balvu ieguva "Skuja Braden" par izstādi "Samsāra".

"Purvīša balva" tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir 28 500 eiro, ieskaitot nodokļus. "Purvīša balva" ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā.

"Purvīša balva" dibināta 2008.gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo "Purvīša balvu" 2009.gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās "Purvīša balvas" laureātu 2011.gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo "Purvīša balvu" 2013.gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi", ceturtā "Purvīša balva" 2015.gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība", savukārt piekto "Purvīša balvu" 2017.gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu "Dziesma". Sesto "Purvīša balvu" 2019.gada aprīlī saņēma Ieva Epnere par darbu "Dzīvo atmiņu jūra".

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais