"E-svētki nav svētki," premjers neatbalsta dziesmu svētku rīkošanu tiešsaistē

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Attālinātie XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki e-formātā nav nekādi svētki, un bērniem nevajag atņemt šos svētkus, tāpēc būtu jāpieņem lēmums par to pārcelšanu uz nākamo gadu, kad tie varētu notikt klātienē, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valdībai būtu jāpieņem lēmums, ka šogad Covid-19 pandēmijas dēļ svētki nevar notikt un pārcelt tos uz nākamo gadu, kad tie varēs notikt klātienē, jo citādi var veidoties situācija, ka visiem svētki būs jāgaida vairākus gadus, kas nav taisnīgi pret bērniem.

Viņš tāpat skaidri un skaļi sadzird daudzu vecāku viedokli, ka šie e-svētki nav tādi Dziesmu svētki, ko bērni būtu pelnījuši. "Es saprotu, bērni pārdzīvo, ka nevar piedalīties klātienē svētkos, bet jebkurš saprot, ka e-svētki nav svētki," piebilda Kariņš.

"Tomēr, ja šajā jautājumā būtisks aspekts ir arī naudā, tad mans piedāvājums būtu visiem svētku organizatoriem - kolektīvu vadītājiem un diriģentiem maksāt pilnu algu, par to, ka viņi centušies uzturēt šo svētku garu," piebilda premjers.

Jau ziņots, ka platformā "Zoom" šodien plkst.10 notiks Dziesmu un deju svētku padomes sēde, kurā klātesošie tiks iepazīstināti ar "e-dziesmusvētku" konceptu, aģentūru LETA informēja XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pārstāve Inga Vasiļjeva.

Viņa pavēstīja, ka, balstoties uz svētku Operatīvās vadības grupas ieteikumiem un epidemioloģisko prognozi, mākslinieciskās komandas un rīkotāji ir izstrādājuši maksimāli drošu svētku norises scenāriju, kā pamatprincipu piedāvājot "e-dziesmusvētku" konceptu.

Plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises pamatā plānotas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir no vienam līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos, veidojot drošus "e-dziesmusvētkus".

Svētku izpilddirektore Agra Bērziņa iepriekš norādīja, ka visus dokumentētos un televīzijas materiālus plānots ne tikai rādīt dažādās digitālajās platformās un televīzijā, bet arī nodot topošajai Dziesmu un deju svētku ekspozīcijai, lai šī neparastā laika Dziesmusvētki, kas veidos tradīcijas vēsturi, būtu pieejami arī nākotnē.

Rīcības komiteja ir atbalstījusi šo modeli, uzsverot brīvprātības principa un epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošanu. Svētku risinājumu šodien prezentēs Dziesmu un deju svētku padomei, bet maija otrajā pusē risinājuma piedāvājumu skatīs Ministru kabinets.

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais