Raidījums:Rīgas domes prioritāšu maiņa draud atstāt Nacionālo teātri bez 50 miljonu vērtas piebūves 

 
©Oksana Džadana/F64

Nacionālais teātris jau vairāk nekā desmit gadus cer uz otru skatītāju zāli un plašākām telpām darbiniekiem, ko iecerēts piebūvēt aiz vēsturiskās ēkas. 

Būvei ir rezervēta zeme, konkursā ir atrasts arhitektu birojs un sākta projektēšana, taču nu teātra cilvēku cerības ir apdraudētas.

Ēkas īpašnieks ir Rīgas dome. Tās politiskajai varai prioritātes ir ielu un tiltu sakārtošana, bērnudārzi un skolas, bet būvei nepieciešamie vismaz 50 miljoni ir teju viss investīciju budžets vienam gadam. Tādas naudas neesot tagad un nebūs tuvākajos gados.

Atbilstoši plānam par Nacionālā teātra paplašināšanu ar jaunu zāli un trūkstošajām palīgtelpām, nākamgad te tenisa kortu vietā jau būtu jābūt būvlaukumam. Taču Rīgas domei būvniecībai naudas nav un piebūve var palikt uz papīra.

JĀNIS VIMBA Latvijas Nacionālā teātra direktors

Lai saprastu, šeit daļa no darbiniekiem ģērbjas, šī ir ģērbtuve. Teiksim, personālam, apkopējām, izrāžu vadītājām, kā jūs saprotat, koridors tas ir, jo teātrim vienkārši nav telpu.

Lielākie cietēji būs aktieri un tehniskais personāls, kam jāstrādā lielā saspiestībā nepiemērotās telpās, šauros, aizkrautos gaiteņos, bezgaisā vai caurvējā.

Nacionālajā teātrī šobrīd ir trīs zāles, taču tikai viena - Lielā zāle ir būvēta ar mērķi rādīt izrādes. Aktieru zāle ierīkota bijušajā ogļu pagrabā. Tur izrādes laikā nevar nodrošināt ventilāciju un zemo griestu dēļ neērtības jāpacieš skatītājiem. Jaunā zāle ierīkota 2004.gadā piebūvētajā noliktavā.

JĀNIS VIMBA Latvijas Nacionālā teātra direktors

Šī telpa gadiem ejot ir kļuvusi par vienu no mūsu svarīgākajām zālēm, vienu no svarīgākajām, jo šeit top augstvērtīgas izrādes. Kas ļoti bieži piedalās Spēlmaņu naktī ar nominācijām, protams, arī balvām. Šogad nominācija, Grand pri Valters Sīlis, "Puika, kurš redzēja tumsā", tieši šajā zālē.

Tā bija noliktava domāta?

Šī bija noliktava, kostīmu noliktava, tāpēc šeit ir milzīgs lifts, lai dzītu uz augšu uz leju. Un šis lifts beidzas pie Rampas. Tūlīt noiesim lejā, izstāstīšu, kur ir tā milzīgā problēma.

Re kur ir šis milzīgais lifts, kurš tiek izmantots ne tikai lai materiālus paceltu, bet tā ir arī rampa, kur tiek piegādāti mūsu materiāli. Pie rampas piebraucot, pieņemsim ziema, mīnus 20, vējš putenis, ir vaļā vārti, un šeit visa šī telpa tiek vēdināta. Atdzesēta. Bez tā, ka mums viņa atkal ir jāuzsilda, šis aukstums nokļūst gan Jaunajā zālē, gan uz Lielo zāli. Tātad lai piegādātu materiālus, mēs pakļaujam saslimšanas riskam gan aktierus, gan tehniskos darbiniekus, gan lielās zāles izvēdināšanu un siltumu. Viss ir sanācis šeit tā, ka ir ļoti, ļoti apgrūtinoši strādāt.

Piebūve ar īpaši projektētu ērtu un modernu zāli teātra ļaudīm ir sens sapnis. Īpaši tas aktualizējās pirms desmit gadiem, kad blakus esošos tenisa kortus - vienīgo iespējamo laukumu, kur teātris varētu paplašināties - valsts grasījās privatizēt. Iebilda tā brīža teātra direktors Ojārs Rubenis. Tiesāšanās ilga 7 gadus.

OJĀRS RUBENIS bijušais Latvijas Nacionālā teātra direktors

Un tad kad mēs viņu atguvām, tad valsts ar pretimnākšanu atdeva to Rīgas domei, lai būtu vienots komplekss, Rīgas domei pieder nacionālā teātra ēka un būs šis vienotais komplekss. Un to izdarīja ar Ministru kabineta lēmumu, ja nemaldos 487, kurā ir paredzēts, ka līdz 2028.gadam šim kompleksam ir jābūt gatavam.

Piebūvē paredzēts izvietot modernu, ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkotu zāli, mēģinājuma zāles, noliktavas un darbnīcas amatniekiem, kas gatavo izrāžu dekorācijas. Būs kafejnīca bārs un restorāns, kā arī atpūtas telpas aktieriem.

Solījumu projektu virzīt 2018.gadā izteica Nila Ušakova vadītā dome. To apņēmās darīt Oļega Burova paspārnē esošais Īpašumu departaments, kam jau bija piešauta roka liela vēriena projektos - Nacionālajā Mākslas muzejā un 100 miljonu vērtajā Mežaparka estrādē.

OJĀRS RUBENIS bijušais Latvijas Nacionālā teātra direktors

Daudzi bija pārsteigti, ka jūs reklamējāt Burova kungu vēlēšanās un tagad sanāk tā, ka tas tiek apturēts, vai nav kaut kādas tādas mieles?

Nē, man nav nekādas absolūti mieles, jo es nereklamēju partiju, es toreiz reklamēju Oļegu Burovu, jo viņš, manuprāt, cik man bija saskarsme, brīnišķīgi tika galā ar Mākslas muzeju, kas šodien funkcionē fantastiski, viņš ir palīdzējis mums atjaunot teātri, kas ir balsts un izgaismots un skaists. Viņš ir palīdzējis mums teātrī ierīkot krēslus. Es iestājos par cilvēku, kurš reāli tiešām ir izdarījis Rīgā kultūrai un Nacionālajam teātrim kopā labu. Tā bija arī mana pārliecība par konkrēto cilvēku.

Tagad Rīgas domē Nacionālā teātra tēma ir nokaitēta. Vairums koalīcijas partiju to sauc par kārtējo Burova projektu, kam raksturīga milzīga naudas ietilpība. Burovs saka, ka pārmetumi viņam ir nepamatoti, jo par to vairāku gadu garumā lēmusi gan dome, gan Māra Kučinska valdība un visiem ir skaidrs, ka teātrim piebūve ir nepieciešama.

OĻEGS BUROVS Rīgas domes deputāts (Gods kalpot Rīgai)

Ir Ministru kabineta rīkojums, par to, ka tas ir uzdots pašvaldībai. Un mēs ar saviem kolēģiem pildām Ministru kabineta rīkojumus desmit gadu laikā šo projektu realizēt. Ko jūs piedāvājat? Kāda ir pretruna? Ja esošai koalīcijai nav nekāda interese par lielajiem, tajā skaitā kultūras objektiem, un viņi redz vairāk Latvijas galvas pilsētu kā apkaimju apvienību, tad protams, tas nesakrīt.

Īpašuma departaments līgumu par piebūves projektēšanu ar arhitektu firmu "AB3D" noslēdza 2020.gada martā, mēnesi pēc Rīgas domes atlaišanas. Tajā paredzēts, ka projekts ir gatavs 2022.gada sākumā. Līguma summa ir gandrīz pusotrs miljons eiro. Pērn arhitektiem samaksāti 300 tūkstoši, šogad būtu jāmaksā 800, bet dome iedevusi tikai 250. Vēl 150 tiek solīti tuvākajā laikā, lai darbs neapstātos pavisam. Pārējais, iespējams, nākamgad.

Tagad Pilsētas īpašuma komiteja un uzraudzība pār Īpašuma departamentu nonākusi Nacionālās apvienības atbildībā. Komitejas vadītājs Dainis Locis sola, ka pieskatīs, lai projekts nenogrimst.

DAINIS LOCIS Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs (Nacionālā apvienība)

Es saprotu, ka šobrīd budžeta grozījumos mēs šo naudas summu atradīsim, praktiski nekas netiks kavēts. Tā ka es gribētu teikt, ka uz šo brīdi ir vieta optimismam tālākajam, ka vismaz šajā stadijā šis projekts netiks absolūti kā saka nepabeigts.

Vai nebūs tā, ka uztaisīs to projektu, būs iztērēta nauda par projektu un nebūs nauda būvniecībai?

Tas ir protams, tās šaubas, kas vienmēr paliek, pietiekami dārgu projektu mēs it kā nofinansējam un tai brīdī, kad mēs zinām, ka projekts ir tad vajadzētu uzsākt šo celtniecību, bet šobrīd mēs vēl neesam tajā radikālās izšķiršanās brīdī. Mēs turpinām šo darbu un ceram uz labāko.

Loča optimismam Rīgas domē nav daudz sekotāju. Pilsētā ir mainījušās prioritātes un nauda visam nepietiek. Ja būvēs teātra piebūvi, būs jāatsakās no solījumiem sakārtot bērnu dārzus, salabot tiltus un ielas.

MĀRTIŅŠ KOSSOVIČS Rīgas domes deputāts, frakcijas priekšsēdētājs (Progresīvie/Par)

Mēs redzam, ka šie sadārdzinātie projekti ir bijuši tāda tā kā laika zīme. Tas pats Mežaparks ir izaudzis līdz pat 100 miljoniem. Tad šobrīd te ir rakstīts, ka šis projekts provizoriski varētu maksāt 50 miljonus.

Un ja mēs paskatāmies, kas tas ir 50 miljoni, jo bieži vien man un cilvēkiem, kas dzīvē nav saskārušies ar tādu naudu, tie liekas tikai kaut kādi cipari. Par 50 miljoniem pilsēta varētu vienā dienā, nu labi ne vienā dienā, jo brīnumi nenotiek, bet vienā mirklī sakārtot visu bērnudārzu rindu jautājumu. Gadā pašvaldība tērē 20 miljonus ielu infrastruktūras sakārtošanai.

Naudu teātrim neapņemas solīt ne Jaunā konservatīvā partija, ne Jaunā vienotība. Arī mērs Mārtiņš Staķis ir pret to, ka pašvaldība tērēs 50 miljonus teātra piebūvei, kamēr nav paveikti neatliekamie darbi pilsētā.

MĀRTIŅŠ STAĶIS Rīgas domes priekšsēdētājs (Par/Progresīvie)

Vai tā ir problēma, ka aktieriem nav kur mēģināt? Jā, tā ir problēma. Vai šai piebūvei ir jāmaksā 50 miljoni? Man ir lielas šaubas. Nu pieņemsim, kaut vai koncertzāle Ventspilī, kur ir lielā zāle, mazā zāle, bibliotēka, bērnu mūzikas skola, kas maksāja 31 miljonu. 03:21 Un vai Rīgai ir 50 miljoni, lai šādu objektu šobrīd uzbūvētu? Atbilde diezgan skaidra, šobrīd šādas naudas nav.

Iepriekšējās domes stils, vai rokraksts bija tāds - būvēt ļoti vērienīgus kultūras objektus - 100 miljoni estrādei, tik un tik miljoni velkam, tad atstāt tiltus pus sabrukušus, ielas nesaremontētas. Es nevarēšu skatīties vēlētājiem acīs, pasakot, ka ziniet, arī šoreiz mēs rīkosimies tā pat.

Koalīcija ir vienojusies, ka atbalstīs projekta izstrādāšanu šogad un nākamgad. Kad tas būs gatavs, tad gaidīs kādu iespēju, ka naudu būvniecībai varētu iegūt no Eiropas fondiem vai valsts. Kultūras ministrija Cerības ir mazas.

ULDIS ZARIŅŠ Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks

Pašvaldība ir apņēmusies desmit gadu laikā līdz 2029.gadam ēku uzbūvēt un nodot ekspluatācijā.

Tā ir normatīvi nostiprināta vienošanās kuru mēs sagaidām, ka Rīgas dome šajā termiņā arī izpildīs.

Nu dome saka - naudas nav.

Žēl. Nu es tagad domāju, kā es pēc būtības uz šo varu atbildēt. Mūsu prāt, ja pašvaldība šādas saistības ir uzņēmusies, nu tai tomēr ir jāpilda.

JĀNIS VIMBA Latvijas Nacionālā teātra direktors

Tā nepieciešamība ir vitāli svarīga, jo citādi, citiem vārdiem runājot, mēs pakļaujam Latvijas nacionālo teātri totālai stagnācijai. Mēs neattīstamies.

Gribās cerēt, ka mēs visi kopā būsim tik attapīgi, ka Latvijas nacionālo teātri nākošajām paaudzēm atstāsim tādu, kādam ir jābūt Nacionālajam teātrim. Un šeit es uzsveru, ka tas ir droši vien jautājums ne tikai Rīgas domei, bet arī Kultūras ministrijai un valstij kopumā, Latvijai, Latvijas nācijai.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!