Tallina pretendēs uz UNESCO mūzikas pilsētas titulu
Tallina pieteikusi savu kandidatūru dalībai ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Radošo pilsētu tīklā, pretendējot uz mūzikas pilsētas titulu, kas līdz šim piešķirts 47 pilsētām pasaulē, tai skaitā 19 pilsētām Eiropā.
"Mūsu vēsture un tracīcijas, jau mūsu Dziesmu svētki un pati Dziesmu svēku estrāde vien ir pietiekams pamats, lai izvirzītu savu kandidatūru mūzikas pilsētas titulam," uzsvēris Igaunijas galvaspilsētas mērs Mihails Kelvarts. "Mūzika Tallinai ir svarīga gan kultūras un izglītības, gan sociālajā un ekonomiskajā ziņā, tādēļ mēs kā dziedošas nācijas galvaspilsēta vēlamies vēl plašāk iepazīstināt pasauli ar Tallinu un mūsu mūzikas kultūru, vienlaikus palīdzot mūsu kultūras un mūzikas dzīvei kļūt vēl rosīgākai."
Kā norādījis pazīstamais diriģents, Tallinas Filharmonijas mākslinieciskais vadītājs Tenu Kaljuste, pieteikšanās UNESCO mūzikas pilsētas titulam ir lieliska iniciatīva.
"Tas ir apliecinājums, ka mūzika, kas dzimusi mūsu pilsētā, uzrunā starptautisku auditoriju, ka mūsu daudzveidīgā un bagātā mūzikas vēsture ir pelnījusi, lai par to uzzinātu," viņš sacījis. "Katrs tituls ir arī avanss, un šis ir ļoti patīkams avanss, kas palīdzēs draudzības saites starp pilsētu un mūziku nostiprināt uz mūžu."
"Daudzas dižas lietas te, Tallinā, dzimušas mūzikas pavadībā. (..) Pasaulē nav daudz tādu pilsētu, kur mūzikai bijusi tik liela loma izšķirošos vēstures pavērsienos un kur iespējams vērot tādu dziesmu upi, kad 50 000 cilvēki plūst gājienā uz Dziesmu svētku estrādi," piebildis mūziķis.
UNESCO Radošo pilsētu tīkls izveidots 2004.gadā, lai veicinātu starptautisko sadarbību starp pilsētām, kuras radošumu ir atzinušas par būtisku virzītājspēku ilgtspējīgas pilsētvides attīstībā.
Pašlaik tīkls apvieno 246 pasaules pilsētas, kas izcēlušās kādā no septiņām jomām - amatniecībā un tautas mākslā, dizainā, kino, gastronomijā, literatūrā, mediju mākslā vai mūzikā. Katra pilsēta var pieteikties tikai vienā no šīm kategorijām.
Pieteikumi tiek pieņemti un izvērtēti ik pēc diviem gadiem, un pēdējo gadu laikā interese par pievienošanos šim tīklam bijusi liela - 2017.gadā par tā dalībniecēm kļuvušas 64 pilsētas un 2019.gadā vēl 66 pilsētas.
Kā liecina UNESCO interneta vietne, Batijas valstis UNESCO Radošo pilsētu tīklā pārstāv Kauņa, Tartu un Vīlande.
2015.gadā par UNESCO literatūras pilsētu kļuva Tartu, bet UNESCO dizaina pilsētas titulu iemantoja Kauņa, savukārt 2019.gadā par amatu un tautas mākslas pilsētu atzīta Vīlande.
Ja Covid-19 pandēmija neieviesīs izmaiņas vērtēšanas plānos, tad rudenī kļūs zināms, kā Tallinai veicies ceļā uz Mūzikas pilsētas titulu.