Mūža balvu dejas mākslā saņems Ingrīda Edīte Saulīte un Haralds Ritenbergs

Mūža balvu dejas mākslā saņems dejas pedagoģe, horeogrāfe un Deju svētu virsvadītāja Ingrīda Edīte Saulīte un baletdejotājs, pedagogs Haralds Ritenbergs, lēmusi Dejas balvas žūrijas komisija.

Kā informēja Latvijas Dejas informācijas centra pārstāve Maija Treile, žūrijas komisija šogad lēma piešķirt divas mūža balvas. Tās ieskatā Saulīte ir viena no Deju svētku spilgtākajām un aktīvākajām personībām. Turklāt viņa ir vairāku izdevumu un pētījumu par Deju svētkiem Latvijā autore.

Pēc žūrijas komisijas paustā, Ritenberga sasniegumi uz Latvijas Nacionālās operas skatuves, izdejojot baleta vadošās un spilgtākās lomas, kā arī vērtīgā pieredze kino jomā, bagātinājusi un veidojusi mākslinieka individualitāti, kas vēlāk izpaudusies pedagoģiskajā darbībā. 40 gadu garumā viņš bijis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas vadītājs.

Treile pavēstīja, ka Dejas balva pirmo reizi tika pasniegta 2019.gadā. Savukārt šī gada 29.aprīlī plānots apbalvot 2019. līdz 2020.gada izcilākos dejas darbus un personības.

Kultūras ministrijas (KM) organizētā tiešsaistes konferencē tika pasludināti Dejas balvas pretendenti 12 nominācijās un mūža balvas dejas mākslā saņēmēji. Pasākumā attālināti piedalījās arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), kurš atzīmēja, ka dejas žanrs līdzīgi kā visa kultūras nozare kopumā piedzīvo grūtus laikus.

"Ikvienam no mums ir aizliegts rādīt, taču mums nav aizliegts radīt, kas vienmēr ir bijusi kultūras un mākslas būtība, pamats. Vienlaikus tas ir arī mūsu beidzamais salmiņš, pie kā turēties šajos kultūrai grūtajos laikos," pauda ministrs.

Pēdējo divu gadu dejas notikumus vērtēja un nominantus izvirzīja žūrijas komisija, ko veidoja žūrijas priekšsēdētāja, baleta mākslas eksperte Agnese Andersone, baleta mākslas eksperti Lita Beiris un Tālis Sils, laikmetīgās dejas ekspertes Agnese Bordjukova un Elīna Gediņa, skatuviskās tautas dejas eksperti Reinis Rešetins un Gunta Skuja, kā arī mūsdienu dejas ekspertes Inga Raudinga un Maija Tjurjapina.

Balvai tika izvirzīti dažādu formātu dejas notikumi, klasiskajā un laikmetīgajā dejā atsevišķi tika izcelti arī horeogrāfi un dejotāji. Papildu izvirzīti nominanti kategorijās "Ieguldījums dejas mākslā", ko piešķirs par sasniegumiem pedagoģiskā, pētnieciskā un organizatoriskā darbā, kā arī "Pārsteigums dejas mākslā", kuras mērķis ir izcelt dejas robežu paplašināšanu un dejas sinerģiju ar citiem mākslas žanriem.

Treile pavēstīja, ka šogad pirmoreiz tiks pasniegta balva kategorijā "Dejas iestudējums bērniem un jauniešiem". Visās nominācijās skatīts veikums divu aizvadīto gadu periodā. Sekojot aktualitātei - dejas transformācijām Covid-19 ierobežošanai noteiktajos sociālās distancēšanās apstākļos -, žūrija vērtēja arī balvai pieteiktos digitālos formātos tapušos projektus.

Katrs Dejas balvas laureāts saņems naudas balvu un mākslinieces Gintas Grūbes veidotu statueti. Dejas balvu rīko Latvijas Dejas informācijas centrs sadarbībā ar KM.

Žūrijas komisija Dejas balvai kategorijā "Baleta iestudējums vai notikums" nominējusi baleta viencēlienu vakaru "Hamlets. (Ne)stāsti man pasakas", starptautisko baleta koncertu "Lieliskais baleta gadsimts" un baletu "Trīs draugi". Savukārt kategorijā "Baleta horeogrāfe vai horeogrāfs" izvirzīts Antons Freimans par iestudējumu "Hamlets" un Elza Leimane par iestudējumu "(Ne)stāsti man pasakas".

Kategorijā "Baletdejotāja" nominēta Jūlija Brauere par Odetas - Odīlijas lomas interpretāciju "Gulbju ezerā", Pelēkās meitenes lomu "(Ne)stāsti man pasakas" un Ofēlijas atveidojumu iestudējumā "Hamlets". Tāpat šajā kategorijā nominēta Baiba Kokina par Ģertrūdes lomas interpretāciju iestudējumā "Hamlets" un Patrīcijas lomu iestudējumā "Trīs draugi". Uz Dejas balvu kategorijā "Baletdejotāja" pretendē arī Annija Kopštāle par Odetas - Odīlijas lomas interpretāciju iestudējumā "Gulbju ezers".

Kategorijai "Baletdejotājs" žūrijas komisija izvirzījusi Antonu Freimani par Roberta lomas interpretāciju iestudējumā "Trīs draugi", Kristaps Jaunžeikars par lomu "Viņš" iestudējumā "(Ne)stāsti man pasakas", Hamleta lomu iestudējumā "Hamlets" un Roberta lomas interpretāciju iestudējumā "Trīs draugi". Tāpat uz Dejas balvu kategorijā "Baletdejotājs" pretendē Arturs Sokolovs par "Viņa" lomas interpretāciju iestudējumā "(Ne)stāsti man pasakas".

Uz Dejas balvu kategorijā "Laikmetīgās dejas iestudējums" pretendē horeogrāfes Janas Jacukas iestudējums "Baiļu rutīna", horeogrāfes Evas Krūmiņas iestudētais "Drosmes projekts", horeogrāfes Agates Bankavas iestudējums "Kur tu esi kad es guļu", apvienības "IevaKrish" iestudējums "Labrys" un horeogrāfes Elīnas Gaitjukevičas iestudējums "Otrā pusē".

Kategorijai "Laikmetīgās dejas notikums" nominēts projekts "Ārējais klimats / iekšējais laiks", izrāde-instalācija "Atkāpšanās", projekts "Un pēkšņi gulbji!", iestudējums "Rezonanse. Trīs", laikmetīgās dejas un rezidenču programma kultūrtelpā "Točka" un projekts "#pijamadancepractice".

Uz Dejas balvu kategorijā "Laikmetīgās dejas horeogrāfe vai horeogrāfs" pretendē Agate Bankava par dejas darbu "Karte" projekta "Deja domā. Kā deju uztvert, saprast un aprakstīt" ietvaros un par dejas izrādi "Kur tu esi, kad es guļu". Tāpat uz balvu pretendē mākslinieku apvienība "IevaKrish" par darbu 2019. un 2020.gadā, Elīna Gaitjukeviča par iestudējumu "Otrā pusē" un Jana Jacuka par darbu iestudējumā "Viss būs labi", "Baiļu rutīna" un izstādi "Lietisko pierādījumu muzejs".

Kategorijā "Laikmetīgās dejas dejotāja vai dejotājs" nominēta Agate Bankava par darbu iestudējumā "Kur tu esi, kad es guļu", Elīna Gediņa par darbu "Drosmes projektā", Ieva Gaurilčikaite-Sants par darbu "Satikt" un "Labrys", Jana Jacuka par darbu iestudējumā "Baiļu rutīna" un Olga Žitluhina par darbu projektā "#pijamadancepractice".

Uz Dejas balvu kategorijā "Skatuviskās tautas dejas iestudējums vai notikums" pretendē uzvedums "Dzersim kāzas trīs dieniņas. Dziedāsim. Dancosim", producenta un idejas autora Jāņa Purviņa sajūtu kastīte "Līgo gadalaiki" un deja "Saules zīmē rotāties", ko producējusi horeogrāfe un dejotāja Dagmāra Bārbale.

Kategorijā "Dejas iestudējums bērniem un jauniešiem" nominēts iestudējums "Kad zeme zūd zem kājām", "PusOtrs", "Stāsts par Klāru un Riekstkodi" un iestudējums "Tuvumā". Savukārt kategorijai "Ieguldījums dejas mākslā" žūrijas komisija nominējusi "Bboy An-Juicy" jeb Andžeju Začiņajevu par ieguldījumu hiphopa kultūras attīstīšanā un prestiža celšanā Latvijā un starptautiskā mērogā, Jāni Ērgli par izcilu horeogrāfa, pedagoga, organizatora darbu latviešu skatuviskajā dejā Latvijā un pasaulē, Dmitriju Gaitjukeviču, Annu Novikovu, Rūtu Pūci un Olgu Žitluhinu par profesionālās vidējās izglītības programmas "Laikmetīgā deja" izveidošanu PIKC "Nacionālā Mākslu vidusskola" Rīgas Baleta skolā.

Tāpat uz Dejas balvu kategorijā "Ieguldījums dejas mākslā" pretendē Genādijs Gorbaņovs par augstvērtīgu Latvijas Nacionālās operas un baleta vīriešu solistu repetitora darbu, nodrošinot baleta repertuāra izrāžu nemainīgu kvalitāti, sagatavojis izrādēm solistus Arturu Sokolovu, Kristapu Jaunžeikaru, Germanu Sevčenko un citus, kā arī Dita Jonīte par pētījumiem dejas vēsturē izdevumos "Neatkarības laika teātris" un "Latvija: kultūru migrācija".

Savukārt kategorijai "Pārsteigums dejas mākslā" nominēts veltījums "Baltijas ceļa" 30 gadu piemiņai - "Gatves deja uz lidostas skrejceļa", projekts "Deja domā. Kā deju uztvert, saprast un aprakstīt". Uz balvu šajā kateogrijā pretendē arī Daugavpils deju grupa "Factory Kingz" par pasaules čempionu titula izcīnīšanu starp junioriem "Snipes Battle of the Year" Monpeljē, Francijā, un izrāde/performance dejas valodā "Intervija ar Frānsisu Bēkonu".