Puntulis centies atrunāt konkursa uzvarētāju no darba Brīvdabas muzejā

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) centies pārliecināt Latvijas Etnogrāfiskā muzeja direktora amata konkursa līderi Unu Sedlenieci atteikties no amata, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "Kultūršoks".

Raidījumam zināms, ka konkursā, kurā maksimālais iegūstamais punktu skaits bija 43, ar augstu rezultātu - 36 punktiem - un desmit punktu pārsvaru pār tuvāko sekotāju uzvarēja Sedleniece. Šobrīd viņa ir Nacionālā mākslas muzeja direktora vietniece, bijusi Brīvdabas muzeja direktora vietniece, uzvarējusi iepriekšējā konkursā uz Brīvdabas muzeja direktora amatu, bet to drīz zaudēja, jo tiesa atjaunoja amatā iepriekšējo direktori Ilzi Millersoni.

Atbilstoši konkursa nolikumam, konkursa komisija ieteica kultūras ministram apstiprināt uzvarētāju amatā. Taču Puntulis gandrīz mēnesi nesteidzās to darīt. Viņš stāstīja, ka aicināja pie sevis abus kandidātus, kuri bija saņēmuši visvairāk punktu, lai uzdotu vienādus jautājumus par to, kā viņi saredz muzeju nākotnē. Konkursa komisijas kompetenci viņš neapšaubot.

Tomēr raidījumam tapis zināms, ka ministrs centies pārliecināt, lai Sedleniece no amata atsakās, sējot šaubas, vai viņa tiks galā ar tik sarežģītas iestādes vadību. Kā kompromisu ministrs esot piedāvājis Sedleniecei ieņemt direktora vietnieka amatu, bet direktora amatā paudis vēlmi apstiprināt konkursa otrās vietas ieguvēju. Sedleniece tam neesot nepiekritusi.

Puntulis noliedz, ka būtu izdarījis spiedienu uz konkursa uzvarētāju, norādot, ka šāds apgalvojums aizskar viņa godu un cieņu.

Sedleniece sarunā ar Latvijas Radio stāstīja, ka bija uzaicināta uz vairākām sarunām ar ministrijas vadību, ar ministru un ar valsts sekretāri, un šo sarunu gaitā viņai nostiprinājusies pārliecība, ka viņas kandidatūrai nav nepieciešamā ministrijas vadības atbalsta. "Domāju, ka šāds atbalsts ir muzeja aktuālajā situācijā absolūti nepieciešams," viņa uzsvēra.

9.augustā Sedleniece atsauca dalību konkursā, norādot, ka ir pagājušas vairāk nekā četras nedēļas kopš viņa tika aicināta piedalīties trešajā kārtā, bet konkursa rezultāts nav publiski izziņots.

No Puntuļa teiktā izriet, ka notikusi neveiksmīga sakritība. "Beigu beigās es sapratu, ka es nevaru vilcināties pārāk ilgi un ka mana vilcināšanās jau ir ieilgusi, un es pieņēmu lēmumu virzīt uz muzeja direktora amatu to kandidātu, kas ir ieguvusi vislielāko punktu skaitu, ar šādu mutisku rīkojumu es vērsos pie valsts sekretāres, un valsts sekretāre man pēc stundas atbildēja, ka mans lēmums ir novēlots, jo persona, kandidāts, kas ir ieguvis augstāko punktu skaitu, jau ir uzrakstījis savu atteikumu par piedalīšanos konkursā," sacīja Puntulis.

Tikmēr Sedleniece sestdien sociālajā tīklā "Facebook" uzsver, ka kategoriski noraida publiski izskanējušos pārmetumus par plaši apspriestā atklātā konkursa norisi Kultūras ministrijā.

"Konkursa kārtas noritēja, ievērojot vislabākos pārvaldības principus. Piedaloties konkursā, es pilnībā apzinājos, ka varu arī nebūt piemērotākā kandidāte, un konkursa kārtībā ir jāatrod labākais Brīvdabas muzejam - kāda cita iemesla dēļ gan lai vēl rīkotu konkursus?" viņa raksta.

Sedleniece uzsver, ka ministram kā darba devējam ir visas tiesības šaubīties, personīgi pārliecināties, nostiprināt viedokli, konsultēties - respektīvi, darīt visu, lai nonāktu pie vislabākā lēmuma. "Un tas nav ne spiediens, ne ietekmēšana, kā tiek traktēts publiskajā telpā. Es absolūti respektēju un pieņemu ministra šaubas par manu atbilstību atbildīgajam amatam. Man nav un nevar būt pilna informācija par visiem subjektīvajiem un objektīvajiem apsvērumiem, kas ministra lēmumu ir noteikuši," viņa raksta.

Sedleniece norāda, ka viņas izšķiršanos izstāties no konkursa vadīja tikai un vienīgi pārliecība, ka tas ir viņas vislabākais lēmums par labu Brīvdabas muzejam, kuram ir vajadzīgs pilns Kultūras ministrijas vadības atbalsts. "Mana pieredze darbā kultūras nozarē rāda, ka šis atbalsts ilgtermiņā ir daudz svarīgāks nekā tīri aritmētiski iegūtais punktu skaits vienā vai otrā sacensībā," viņa akcentē.

LETA jau ziņoja, ka konkursā otru lielāko punktu skaitu ieguva līdzšinējā Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības direktore Zanda Ķergalve. Viņa nu arī izvirzīta muzeja vadītājas amatam. Konkursā kopumā pieteicās 16 pretendenti.

Paziņojot konkursa rezultātus, Kultūras ministrijas valsts sekretāre, konkursa komisijas priekšsēdētāja Dace Vilsone preses konferencē skaidroja, ka Ķergalve izvirzīta kā otrs spēcīgākais kandidāts, pēc tam, kad konkursa augstāko punktu skaita ieguvējs bija atsaucis savu kandidatūru. Pēc viņas teiktā, augstāko vērtējumu ieguvušais kandidāts atsauca savu kandidatūru, jo bija ilgi jāgaida atbilde pēc intervijas.

Savukārt Puntulis šajā sakarā preses konferencē norādīja, ka parasti viņam tiek pārmests par pārāk straujiem lēmumiem, tāpēc šoreiz vēlējies pirms galavārda došanas kārtīgi apdomāties.

Ķergalve valsts muzeja vadībai nepieciešamās prasmes un pieredzi ieguvusi, pildot Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības direktores pienākumus.

Konkursa uzvarētāja vadījusi arī liela mēroga kultūras projektus un procesus, tostarp starptautiskus - Eiropas Savienības (ES) programmas "Radošā Eiropa" apakšprogrammas "Kultūra" projektu "Keramika un tās dimensijas".

Ķergalve vadījusi arī Eiropas Ekonomiskās zonas projekta "Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojuma digitalizācija un virtuālā muzeja izstrāde" īstenošanu, kā arī projektu "Eiropas kultūras dienas Eiropas Centrālajā bankā". Jaunā direktore arī producējusi Imanta un Gido Kokaru 90 gadu jubilejas lielkoncertu "Meistars. Dziesma. Leģenda" un vadījusi ES programmu "Kultūra 2000" projektu "1.Starptautiskais koru konkurss un festivāls "Mūzikas iedvesmas lauks."

LETA jau ziņoja, ka konkursā otru lielāko punktu skaitu ieguva līdzšinējā Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības direktore Zanda Ķergalve. Viņa nu arī izvirzīta muzeja vadītājas amatam. Konkursā kopumā pieteicās 16 pretendenti.

Paziņojot konkursa rezultātus, Kultūras ministrijas valsts sekretāre, konkursa komisijas priekšsēdētāja Dace Vilsone preses konferencē skaidroja, ka Ķergalve izvirzīta kā otrs spēcīgākais kandidāts, pēc tam, kad konkursa augstāko punktu skaita ieguvējs bija atsaucis savu kandidatūru. Pēc viņas teiktā, augstāko vērtējumu ieguvušais kandidāts atsauca savu kandidatūru, jo bija ilgi jāgaida atbilde pēc intervijas.

Savukārt Puntulis šajā sakarā preses konferencē norādīja, ka parasti viņam tiek pārmests par pārāk straujiem lēmumiem, tāpēc šoreiz vēlējies pirms galavārda došanas kārtīgi apdomāties.

Ķergalve valsts muzeja vadībai nepieciešamās prasmes un pieredzi ieguvusi, pildot Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības direktores pienākumus.

Konkursa uzvarētāja vadījusi arī liela mēroga kultūras projektus un procesus, tostarp starptautiskus - Eiropas Savienības (ES) programmas "Radošā Eiropa" apakšprogrammas "Kultūra" projektu "Keramika un tās dimensijas".

Ķergalve vadījusi arī Eiropas Ekonomiskās zonas projekta "Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojuma digitalizācija un virtuālā muzeja izstrāde" īstenošanu, kā arī projektu "Eiropas kultūras dienas Eiropas Centrālajā bankā". Jaunā direktore arī producējusi Imanta un Gido Kokaru 90 gadu jubilejas lielkoncertu "Meistars. Dziesma. Leģenda" un vadījusi ES programmu "Kultūra 2000" projektu "1.Starptautiskais koru konkurss un festivāls "Mūzikas iedvesmas lauks."