Mūžībā aizgājis bijušais Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Andrejs Ozoliņš

 
©Pixabay

Svētdien 84.gadu vecumā mūžībā aizgājis bijušais Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis, Lielbritānijas latviešu sabiedriskais darbinieks, matemātiķis un Vītolu fonda atbalstītājs Andrejs Ozoliņš.

Fonda piemiņas vārdos Ozoliņam pavēstīts, ka daudziem Vītolu fonda stipendiātiem viņa vārds allaž saistīsies ne tikai ar saņemto finansiālo atbalstu, bet arī ar mūziku, ar operas izrādēm un baletu, ar Latvijas Nacionālo operu un baletu.

Vītolu fonda sadarbība ar Ozoliņu un Anglijas Latviešu izglītības fondu sākās 2003.gadā, kad viņš pēc iepazīšanās ar fonda darbību un mērķiem izlēma ierosināt mainīt organizācijas statūtus, lai varētu atbalstīt mazturīgus, bet centīgus un talantīgus Latvijas jauniešus.

Vispirms tika dibināta Anglijas Latviešu izglītības fonda stipendija, tad pievienojās Daugavas Vanagu Bradfordas nodaļa, Anglijā dzīvojošais Emīls Gailis, tika izveidotas Maijas un Nikolaja Bisenieku piemiņas stipendijas, Vilmas Silarājas piemiņas stipendijas un Daugavas vanagu Birmingemas nodaļas, Mākslinieku un daiļamatnieku kopas stipendijas.

Savukārt dibinātā Andreja un Dulsijas Ozoliņu stipendija ir bijusi atbalsts 18 studentiem. Ikkatrs ieguvis izglītību un izveidojis veiksmīgu karjeru, uzsvēra fondā.

"Ozoliņš bija tas, kurš latviešus Anglijā pārliecināja uzticēties Latvijas jauniešiem, savukārt pats allaž ar lielu atbildības sajūtu kopā ar valdi izvērtēja, kā ziedojumus un testamentos atvēlētos līdzekļus likt lietā. Kopā izmaksātas 277 stipendijas un, pateicoties Ozoliņa darbam, ziedots pusmiljons eiro jauniešu izglītībai Latvijā," atvadu vārdos piemin Vītola fonda pārstāvji.

Kad Ozoliņam tika jautāts, kādēļ tas tiek darīts, viņš paskaidroja, ka uz jautājumu var atbildēt vienkārši - atmaksāju parādu. Parādu par labestību un palīdzību, ko viņš ir saņēmis no cilvēkiem, kas devuši Ozoliņam iespēju iegūt augstskolas izglītību, uzsvēra fondā.

"Savukārt kultūras un mākslas pārzināšana manī ir radījusi vēlēšanos palīdzēt arī citiem iepazīties ar lietām, kas viņiem ir jaunas, neredzētas un nedzirdētas. Kamēr spējam, to mēs ar Dulsiju darām. Viņa zina manu dzīves stāstu un palīdz man atmaksāt to, ko uzskatu par mūža parādu. Tas nav slogs, jo mums pašiem ir prieks, ka varam palīdzēt," reiz sacījis Ozoliņš.

Ozoliņš dzimis Rīgā 1935.gadā. Savukārt 1944.gadā ģimene uzsāka bēgļu gaitas un nokļuva Anglijā. Skolā viņš mācījās tikai līdz 15 gadu vecumam, tad nācās sākt laukstrādnieka gaitas, un viņš, iespējams, būtu palicis bez izglītības, ja viņam kāds gandrīz nepazīstams cilvēks, Džons Sims no Āfrikas, nebūtu piedāvājis segt mācību maksu, lai neklātienē varētu turpināt izglītību.

Vēlāk Ozoliņš studēja skolotāju koledžā, sāka strādāt vidusskolā, bet 1962.gadā ieguva Londonas universitātes grādu matemātikā un fizikā.

Tika nodibināta ģimene, un par Ozoliņa mūža draugu un visu viņa ideju atbalstītāju kļuva jaunā studente Dulsija Alena. Abi kopā uzaudzināja un izskoloja divas meitas, norādīts Vītola fonda atvadu vārdos.

1970.gadā Ozoliņam izdevās iegūt darbu Lesteras politehniskajā institūtā, taču arvien vairāk laika tika veltīts darbam latviešu organizācijās.1980.gadā viņu aicināja kandidēt Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā padomes vēlēšanās.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas kopš 90.gadu vidus līdz pat 2008.gadam Ozoliņš vadīja Latviešu Nacionālo padomi Lielbritānijā, bija Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes loceklis no 1996.gada līdz 2008.gadam, un Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis no 1998.gada līdz 2002.gadam.

Paralēli šiem darbiem Ozoliņš bija ilggadējs Izglītības fonda priekšsēdis Lielbritānijā, arī personīgi atbalstot Vītolu fonda organizēto stipendiju piešķiršanu studentiem Latvijā, liecina tīmekļvietnē "latviesi.com" publicētā informācija.