Atskats uz Ķīpsalas grāmatu izstādi. Kultūra, tirgošanās un…

 
©Arno Jundze

Nedēļas nogalē Ķīpsalā 23. reizi norisinājās gadskārtējie grāmatu svētki – Latvijas Grāmatu izstāde 2020.

Laikam līdz šim nevienu gadu tauta tik ļoti nav tikusi biedēta ar nāvējošiem vīrusiem tālajā Ķīnā, tāpēc gan piektdien, gan sestdien, apmeklējot dažādus pasākumus dažādos stendos, bija sajūta, ka šoreiz izstādi apmeklē mazāk publikas. Nezinu, vai to apliecinās arī oficiālā izstādes rīkotāju statistika, tomēr, šķiet, ka Latvijas mediji savā pasaules problēmu atspoguļošanā ir aizspoguļojušies nedaudz par tālu - totālā biedēšana ar Covid-19 šogad ir pārkāpusi visas iespējamās labā un ļaunā robežas. Gan jau, ka masīvās kampaņas dēļ mājās palika ne viens vien potenciālais apmeklētājs. Iespējams, ka vairāk tas attiecās pat uz blakus hallē noritošo izstādi Skola, kas parasti nodrošināja pilnu stāvvietu ar autobusiem.

Kultūras programma

Grāmatu izstāde šogad piedāvāja apmēram 100 kultūras pasākumu, tostarp Ķīpsalā notika vairāk nekā 50 jauno grāmatu atvēršanas svētki. Tas parāda, ka izdevējiem ļoti svarīgi ir parādīt savus jaunumus tieši šeit, lai gan jebkuru no notiekošajiem pasākumiem iegrožoja gan stingrs laika rāmis, gan Ķīpsalas halles specifika, kurā bija jāiekļaujas visiem: autoriem, pasākumu vadītājiem, publikai. Protams, ja halles vienā galā skanēja skaļāka mūzika, tad otrā galā dzirdamība uz mirkli bija nekāda, bet tā ir grāmatu izstāžu ikdiena - neviens neko citu arī negaidīja.

Pietiekami daudz bija arī tādu pasākumu, uz kuriem apmeklētāji nemaz tā īpaši nebija posušies, tomēr notiekošais uz tās vai citas skatuves ieinteresēja un ievilka. Garāmgājēji kļuva ne vien par pasākuma dalībniekiem, bet, iespējams, arī pirmajiem grāmatas pircējiem. Grūti saprast, vai tik lielā troksnī un kņadā ir produktīvi rīkot seminārus - par to esmu ne reizi vien brīnījies un pamatā ārzemju lielajās grāmatu mesēs. Tomēr semināri notiek gan te, gan tur, acīmredzot šādu izstāžu laikā paveras īpaša iespēja uzrunāt mērķauditoriju. Daudz bija domāts par to, lai izstādē būtu ko darīt mazajiem apmeklētājiem. Pasākumi bija dažādi: prāta spēles tīņiem, nodarbības mazajiem, Latvijas Leļļu teātra darbošanās.

Kāds ir apmeklētāju ieguvums no kultūras programmas? Pirmkārt un galvenokārt kultūras programma ir šķirtne, kas Ķīpsalas milzīgo trīsdienu pop-up grāmatnīcu padara par izstādi ar pievienoto vērtību. Publikai tā ir iespēja satikt autorus, kas, nebūdami skandālisti vai influenceri, mūsdienu mediju telpā ir reti pamanāma parādība. Grāmatu krājējiem un grāmatu mākslas faniem šī ir arī iespēja aplūkot īpašos stendos izliktos Zelta ābelei nominētos darbus. Savā ziņā Ķīpsalas izstāde ir Latvijas grāmatniecības reālais spogulis, kas parāda to, kādi esam. Ja bilde nepatīk, ir jāmainās pašiem.

Grāmatu tirgošana

Būtu liela liekulība noliegt to, ka vienas daļas publikas dzinulis nākt uz grāmatu izstādi ir pievilcīgie cenu solījumi. Tie, kas grāmatas patērē lielos daudzumus, sen nav ar pliku roku ņemami. Viņi nepavelkas uz vārdu atlaides, jo atlaides ir katrā sevi cienošā grāmatnīcā, tāpēc gan jau, ka tuvākajos gados šī izstādes joma piedzīvos vēl lielākas izmaiņas. Zvaigzne ABC šogad pirmo gadu atteicās no ierasti lielās tirgošanās, skaidrojot to ar ārkārtīgi smago (tiešā un pārnestā nozīmē) darbu, kas jāiegulda, lai uz dažām dienām pārvestu uz Ķīpsalu milzīgos grāmatu krājumus. Izstādē tika tirgotas to autoru grāmatas, kuri piedalījās kultūras programmā. Protams, ka no mazajiem izdevējiem skanēja kluss burkšķis - lielie dara, kā grib. Tomēr tā vien šķiet, ka šogad mazie izdevēji ar savu nišas produkciju, kas grāmatnīcās biežāk nav pamanāmi nekā ir un kuriem savu grāmatnīcu nav, bija lielākie ieguvēji. Ļoti aktīvi darbojās Pētergailis, pamanāms bija Kontinents, apgāds, kurš aizvien vairāk pievēršas oriģinālliteratūrai un izstādē prezentēja Mika Zanda romānu Livonijas slazdā. Aktīvi strādāja Latvijas Mediji, Dienas Grāmata. Bibliofiliem te bija iespējas sarīkot kārtīgas medības, jo tieši mazajiem izdevējiem un mazāk pieejamai produkcijai te bija laba iespēja tikt pamanītai.

Runājot par tirdzniecību plašākā nozīmē, protams, ka Ķīpsalā diezin vai kāds pirka tiesības un slēdza līgumus par darbu izdošanu. Izstādes kapacitāte nav pietiekama un arī tirgus Latvijā ir pārāk mazs, lai te spietotu literārie aģenti vai starptautisko grāmatu milžu pārstāvji. Tomēr gan jau, ka pašmāju izdevēji un autori satikās un par nākotnes plāniem aprunājās.

Kur tālāk

Sociālajos tīklos jau pirms Ķīpsalas izstādes atklāšanas gāja vaļā diskusija par Ķīpsalas vietu Baltijas reģiona grāmatu tirgos. Tas, ka, sākot no vienas starta līnijas, lietuvieši šajā ziņā mūs ir tālu apsteiguši, nevienam nav noslēpums. Jautājums, vai mēs tagad mēģināsim skriet viņiem pakaļ? No vienas puses, ir pilnīgi skaidrs, ka bez valsts atbalsta izstādes griesti ir sasniegti, diezin vai te būs kāda liela izaugsme nākamajos gados. Privātā iniciatīva tirgus attīstības perspektīvā nevar būt bezgalīga, jo viss maksā tik, cik maksā, tomēr nekāda val-stiska stratēģija šajā jomā nav nojaušama. No otras puses, nozarei tirgus ir vajadzīgs ne tikai formāli, bet arī pēc būtības, laba starptautiska grāmatu izstāde var pavērt ceļu pie jauniem partneriem. Savā ziņā esam jocīgā situācijā - piemēram, mūsu poligrāfiķi labprāt pērk reklāmu, lai tiktu pamanīti Frankfurtē. Daudz vienkāršāk kaut ko sasniegt starptautiskajā arēnā būtu, ja Eiropa zinātu - viņi nāk no Rīgas, kur ir tā labā grāmatu izstāde. Realitātē Latvijā valsts atbalsta nav pat grāmatu tirgus kultūras programmas atbalstam un neizskatās, ka valstij no Ķīpsalas ko vajadzētu.

***

Grāmatu izstāde 2020

• Piedalījās 102 uzņēmumi no astoņām valstīm - Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Krievijas, Turcijas, Francijas un Ukrainas

• Aktuālo grāmatniecībā prezentē 46 Latvijas grāmatizdevēji, Ukrainas nacionālā ekspozīcija Ukrainas grāmata un Baltkrievijas nacionālā ekspozīcija Baltkrievu grāmatas

• Uz piecām skatuvēm norisinājās apmēram 100 kultūras pasākumu, kuros savu debiju piedzīvoja vairāk nekā 50 jaunu grāmatu

• Piedalījās 130 autoru, no tiem 16 bija ārzemju rakstnieki

• Varēja apskatīt Zelta ābeles un Baltijas grāmatu mākslas konkursa 40 labāko grāmatu

• Notika starptautiska konference Grāmata un... veidotājs, glabātājs, lasītājs

• Uzvediba.lv darbnīcās notika izaugsmes semināri par darba devējiem, pedagogiem un vecākiem mūsdienās tik aktuālām tēmām

• Mazie lasītāji Jautrajā lasītavā varēja vērot Leļļu teātra izrādi Tuntuļu Jurītis

• Grāmatu maiņas punktam Rīgas Centrālā bibliotēka piedāvāja 4876 grāmatu sākumkapitālu

Avots: Latvijas Grāmatu izstāde 2020