Ar divām izrādēm – Dž. Dž. Džilindžera iestudēto komēdiju Hantele killeram un režisora Viestura Roziņa Spēlmaņu naktī 2018/2019 godalgotajiem Kliedzējiem – Daugavpils teātris dosies viesizrādēs uz Siguldu, Ogri un Alūksni.
Komēdiju Hantele killeram (2018), ko varēs noskatīties Siguldas kultūras centrā Siguldas devons (12. februārī pulksten 19) un Alūksnes kultūras centrā (11. martā pulksten 19), caurvij stindzinoša realitātes apziņa: izmisumā tiek pieņemti nepārdomāti lēmumi, naids mēdz uzvarēt saprātu, par kļūdām vienmēr kādam ir jāmaksā.
Lugas autore ir krievu publiciste Olga Tuhaņina (1968), kura 2010. gadā izmēģināja savus spēkus dramaturģijā, uzrakstot lugu Hantele. Scenogrāfiju veidojis Kristians Brekte, kostīmus - Anna Heinrihsone, režisora asistente un horeogrāfe - Linda Kalniņa, gaismu mākslinieks - Sergejs Vasiļjevs. Lomās: Māris Korsiets, Andris Bulis, Maija Korkliša un Zanda Mankopa.
«Tas ir stāsts par mūsu grēkiem, par vēlmi atriebties. Nezinu, kāpēc, bet to, kas notiek izrādē, man gribas pielīdzināt Bībelē rakstītajam, ka Jēzus Kristus mira, lai samaksātu sodu par mūsu grēkiem. Un te mēs arī maksājam sodu par cita cilvēka grēkiem,» saka aktrise Zanda Mankopa. Viņai šajā jauniestudējumā ir neliela, bet ļoti nozīmīga loma. «Šajā lomā man vajag riktīgi strādāt, salauzt savu iekšējo dambi, jo tā sieviete, ko es spēlēju, nu nepavisam nav Zanda, pat ne mazliet. Parasti lomās es varu atrast kādu sīku detaļu no savas dzīves, no kādiem pagātnes notikumiem, kas var palīdzēt to veidot un vest zināmā virzienā, bet šajā lomā man nav aiz kā aizķerties. Viņa ir ļoti, ļoti krasi atšķirīga no manis,» aktrise apgalvo.
Izrādi Kliedzēji (2019), kas saņēmusi Spēlmaņu nakts 2018/2019 balvu kategorijā Gada mazās formas izrāde, daugavpilieši spēlēs Ogres Teātra telpā - Ogres novada Kultūras centrā (26. februārī pulksten 17 un 19.30).
Iestudējuma pamatā ir Jāņa Klīdzēja romāns Sniegi (1963), kuru dramatizējusi Ludmila Roziņa. Izrāde vēsta par neparastu attiecību trijstūri starp neredzīgu meiteni Tāsīti, ar tuberkulozi sasirgušu zemnieku Eduku un muzikantu - klejotāju Ruduku. Lai arī Tāsītes acis ir zaudējušas spēju redzēt, tomēr viņa spēj saskatīt būtisko caur pieskārieniem, skaņām, smaržām un savu sirdi. Izrādē Tāsītes neparasto pasauli iepazīt var arī skatītāji - tā tiek atspoguļota, iesaistot visus izrādē spēlējošos aktierus, kuri kļūst par viņas dzirdi un kā vienots organisms rada šo neparasto skaņu pasauli, pārceļot varoņus gan uz mežu, gan pilsētas ielās.
Izrādes muzikālo noformējumu veidojis komponists Jēkabs Nīmanis, kurš par šo darbu saņēmis Spēlmaņu nakts 2018/2019 balvu nominācijā Gada muzikālās partitūras autors. Tā bija viņa pirmā pieredze Daugavpils teātrī, un komponists labprāt ļāvās šim piedzīvojumam, jo viņam vienmēr ir interesanti iepazīt jaunu teātra vidi. «Lai arī tepat, Latvijā, tomēr riktīgi tālu. Mani interesē teātra valodā satikties ar cilvēkiem, kuri savā ziņā ir izolēti no tās ikdienas teātra vides, kas ir Rīgā. Turklāt tas ir īsti latgalisks darbs - par lauku cilvēkiem divdesmito gadu Latvijā ar brīnišķīgo Jāņa Klīdzēja valodu, kas veikli adaptēta dramaturģijā. Ir tāda forša sajūta, ka tā būs tīra Latgales izrāde un man - īsta Latgales pieredze,» mirkli pirms pirmizrādes sarunā ar Neatkarīgo atzina Jēkabs Nīmanis.
