Vērts apmeklēt! Vīriešu versija par attiecībām

 
OĻEGS ŠAPOŠŅIKOVS: «Par sarežģītām un pat traģiskām tēmām ir jārunā viegli un saprotami, bez lieka pārdzīvojuma, gan skatītājiem, gan sev dodot iespēju pasmieties. Esmu uzmanīgs, vai šo izrādi saukt par komēdiju, jo patiesībā tas, kas tajā notiek, nemaz nav smieklīgi, bet tas nenozīmē, ka skatītāju reakciju gaidām drūmu. Pēdējā laikā bijis daudz diskusiju par komēdiju nepieciešamību un kvalitāti teātros, un izrādi Testosterons, ja vispār var lietot vārdu «komēdija», es apzīmētu kā intelektuālu komēdiju.» ©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Svētdien, 2. februārī, Dailes teātrī pirmizrāde poļu dramaturga Andžeja Saramonoviča lugai Testosterons. Pēc 16 gadu pārtraukuma Dailes teātrī atgriežas režisors Oļegs Šapošņikovs.

Izrādi Testosterons tā radošā komanda piesaka kā vīriešu sarunu, sievietēm klāt neesot. Tomēr režisors Oļegs Šapošņikovs atzīst, ka publikā labprāt redzētu arī sievietes, kurām šo izrādi, iespējams, būtu pat vērtīgāk redzēt. «Sievietēm ir savi priekšstati un arī stereotipi par to, kas notiek vīriešu kompānijās, teiksim, kad stiprais dzimums dodas medībās, makšķerēt, pirtī... Arī daiļajam dzimumam ir savas ballītes. Uzskatu tos par savdabīgiem psihoterapijas seansiem, kuros gan sievietes, gan vīrieši savā starpā var izrunāt sāpīgas tēmas, skart, kā mēdz teikt, politnekorektas tēmas, par ko pretējā dzimuma klātbūtnē varbūt ir neērti runāt. Domāju, ka sievietes, skatoties šo izrādi, varēs uzzināt, ko tad tie vīrieši patiesībā domā, un tas var atvieglot izpratni par pretējo dzimumu. Mums nevajadzētu mēģināt pārliecināt partneri par savu patiesību, bet ir ļoti svarīgi mēģināt saprast un pieņemt, ka esam ļoti atšķirīgi ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski,» uzskata režisors. Ne tikai kā režisors, bet arī kā diplomēts psihoterapeits Oļegs Šapošņikovs atgādina, ka maldīgs ir priekšstats par to, ka «sievietes un vīrieši ir viena ābola divas pusītes», tāpēc tieši zināšanas var palīdzēt izprast un pieņemt otru cilvēku.

Kopš 2011. gada Oļegs Šapošņikovs vada Daugavpils teātri, tur arī tapuši visi viņa iestudējumi, un tikai tagad viņš varot atļauties darbu ārpus tā, jo līdz šim neesot varējis par to pat domāt, jo tad nāktos uz vairākiem mēnešiem atstāt savu teātri, lai veidotu izrādi citviet. «Situācija Daugavpils teātrī ir mainījusies uz labo pusi, un manī atdzima vēlme tomēr atgriezties dzimtajā pilsētā kā režisoram,» stāsta Oļegs Šapošņikovs. Savukārt poļu dramaturga Andžeja Saramonoviča lugu Testosterons viņš noskatījis jau pirms gadiem sešiem, tomēr līdz šim nav izdevies atrast tādu aktieru komandu, ar kuriem kopā to būtu iespējams realizēt. «Iespējams, tā ir mazliet skandaloza luga tēmas ziņā, jo skar jautājumus, kas parasti izraisa skandālus ģimenē. Tās ir tēmas, kas saistītas ar to, kā sievietes vai vīrieši manipulē ar pretējo dzimumu, un arī par stereotipiem, kurus izmantojam, spriežot par to, kā un kāpēc mūsu partneris kaut ko ir vai nav izdarījis. Kā psihoterapeits varu apgalvot, ka galvenokārt risinājumi nav konstruktīvi, drīzāk ar noslieci uz konfliktiem, pārmetumiem... Mūsu izrādē darbība notiek, uz visu skatoties tikai no vīriešu skatpunkta,» stāsta Oļegs Šapošņikovs. Starp citu, iestudējuma komandā ir tikai vīrieši - lomās ir tikai Dailes teātra aktieri Ģirts Ķesteris, Artis Robežnieks, Aldis Siliņš, Dainis Gaidelis, Niklāvs Kurpnieks, Mārtiņš Počs un Kaspars Zāle. Tikai sakritības pēc iestudējuma scenogrāfs ir Kristaps Skulte un kostīmu konsultants - Gatis Timofejevs, apgalvo režisors, tomēr piebilst: «Neapzināti nenozīmē, kas tas noticis nejauši, jo, iespējams, nostrādāja neapzināta vīriešu solidaritāte. Radošās komandas atlase nebija apzināti vērsta pret sievietēm, tomēr, iespējams, šis faktors palīdzējis iestudējuma procesā - mēģinājumi notika bez sieviešu klātbūtnes, kas ļāva mums, vīriešiem, justies brīvāk, jo varējām būt atvērtāki cits pret citu, un bija arī ļoti daudz diskusiju, kuras varbūt nevarētu atļauties sieviešu klātbūtnē.