Komentāri / Mākslas kritika nav nosprādzis zirgs
 

19 komentāri

AAhahaha
Toties latvija ir kaa nospradzis zirgs..
10.janvāris, 20:19 Atbildēt
LLaumai Mellēnai
Par nosprāgušiem zirgiem. Kritikā par tādiem liecina sīrupa salkanā garša.
Ko vērtējam un kā vērtējam? L.Mellēnas kolēģis A.Jundze par pagājušo gadu šeit NRA.
Džilindžera gāšana.
Dailes teātra aktieru kolektīva sacelšanās pret savu māksliniecisko vadītāju režisoru Dž. Dž. Džilindžeru bija rudens sākuma tukšā laika (valstī nekas ievērības cienīgs nenotika) mediju lielā ziņa. Kladzināšana ap pusizdēto vanckaru tukšajā mediju mucā savu panāca - Dž. Dž. Džilindžers atkāpās. Pēc laiciņa demisionēja arī Dailes teātra direktors Andris Vītols. Šajā skandālā žurnālisti strādāja neiedomājami pavirši - Dž. Dž. Džilindžera atkāpšanās patiesie cēloņi tā arī netika publiski nosaukti. Galu galā pēc lielās amatu drāmas sezona turpinās pēc viņa plāna - kases gabali pelna naudu teātrim, bet mazās zāles izrādes var pretendēt uz augsto mākslu. Arī kritiķu sprieduļojumi par to, ka Džilindžers sevi esot izsmēlis, kas nāca no dažu prominentu Rīgas kritiķu puses, visticamāk, bija aiz matiem pievilkti - ne velti viņa iestudētā Polianna citu kritiķu skatījumā Liepājas teātrī kļuva par Spēlmaņu nakts labāko bērnu izrādi. Var pieņemt, ka šajā gadījumā konflikts starp režisoru un aktieriem ir palicis teātra sienās, kas varbūt arī ir paša teātra darīšana, kurā svešiem nav ko bāzt degunu. Tomēr nav pieņemams veids, kā Dž. Dž. Džilindžers tika patriekts - aizmuguriski, neesot Latvijā, publiski atspoguļojot tikai vienas puses viedokli. Dailes teātris ar šo turpina neglīto māksliniecisko vadītāju padzīšanas tradīciju, kura sākās ar leģendārā, vecā un nevienam vairs nevajadzīgā Smiļģa patriekšanu 1965. gadā.
Ne jau tikai Dž.Dž. gadījums, bet gada griezumā ignorētas S.R. recenzijas, par kurām vēsturniekiem bijušas principiālas iebildes. Tādējādi mēs veicinām domāšanas procesus? Gudra diskusiju vide veicina kritikas attīstību, to savā dzīvē apliecināja NN.
11.janvāris, 8:04 Atbildēt
UUdo Ulbergs
Mākslas kritika nav nosprādzis zirgs, bet mākslas kritiķis gan var būt nosprādzis zirgs no sevišķi smirdīgās latviešu pintelģences staļļa Visvalža ielā.
10.janvāris, 20:19 Atbildēt
AArturs Nagliņš
Tāds salīdzinājums var nākt vienīgi no latviešu deģenerāta mutes.
10.janvāris, 20:21 Atbildēt
AABC
Mākslas kritika ir nevis nosprādzis zirgs, bet pussprādzis ēzelis ...
Ja kādreiz ''māksla piederēja tautai'', tad kam pašlaik tā pieder?
10.janvāris, 20:54 Atbildēt
VVecais Murkšķis
Kritiķi ir kā mēslu vaboles - arī viņi savas olas var izperēt tikai svešos mēslos. (Marks Tvens)
10.janvāris, 23:44 Atbildēt
EEzis UK
Kas nespēj radīt var tikai kritizēt un jo mazspējīgāks ,jo kritika asāka.Bet Latvija nav "beigts zirgs",vienkārši uz viņas jāj 2x par daudz jātnieku un kuri vēl izliekas ,ka rūpējas par "zirgu".Prātīgi būtu pacelties pakaļkājās kā Francijā un nokratīt liekos,jo paši nenokāps.
11.janvāris, 7:59 Atbildēt
NNata
Ezis UK Jums žetons par komentāru! Tā notiek visās dzīves sfērās - NEVARĪGIE kritizē un kritizē, jo nespējnieki solidarizējas. Ja šiem ļaudīm liktu nodibināt privātfirmu un parādīt īsti, ko viņi prot, tur būtu apaļas NULLES VARIANTS.
11.janvāris, 13:25 Atbildēt
PPasākums
M.Meijera komplimentārie jautājumi par detektīviem un basketbolu kaitināja. Protams, par A.Hermaņa atklāto vēstuli Teātris nav "Rimčiks" ne vārda. Tāpat par vēsturnieku G.Apala un A.Buka vērojumiem teātra kritikas jomā.
A.Buks: "Vēlētos gan piebilst, ka nevis Kairiša izrādei ar Latvijas vēsturi īstenībā ir maz sakara, bet gan tā ir tikai pretrunā ar Radzobes kundzes uzskatiem par vēsturi. Kas ir pašsaprotami, jo kundze augusi nacionālmarksistiskajā vēstures traktējuma paradigmā, un tad grūti pieļaut, ka monētai var būt arī otra puse, bet pati vēsture ir krietni ārpus "svešo apspiedēju" un "mūsu, apspiesto" rāmīša."
Bet tas taču ir nopietni un būtiski. Vai tad žūrija neseko līdzi publikācijām?
Pasākumu var vadīt ar jēgu un konkrēti (Ricky Gervais' Monologue - 2020 Golden Globes).
11.janvāris, 9:12 Atbildēt
AAnna
Varbūt neesmu sevišķi gudra,bet man kritiķi vispār nav vajadzīgi.Ja man mākslas
darbs (grāmata,filma,izrāde,glezna,u.t.t.)patīk,man vienalga,ko par to domā kritiķi.
11.janvāris, 10:10 Atbildēt
VVispār
Pilnībā piekrītu.
Kritika varbūt vajadzīga pašiem mākslas veidotājiem, lai viņus noturētu kaut kādos morāles un ētikas rāmjos.
11.janvāris, 10:44 Atbildēt
JJautājums
Vai, balvu saņemot, SR ar kādu vārdu NN pieminēja?
11.janvāris, 11:59 Atbildēt
JJēpītis
Mani galīgi nesatrauc mākslas kritiķi kā sprāguši zirgi vai ēzeļi. Mani satrauc, ka nosprāgst māksla un pāri paliek *laikmetīgā māksla*.
11.janvāris, 12:52 Atbildēt
kkomats
Vēl ne... pagaidām, bet soctīkli pieliks tam beidzot punklu
11.janvāris, 15:17 Atbildēt
wwest
Un šos nevienam nevajadzīgos kritiķus uz turam mēs, izmirstošā tauta! Cik stulbi!
11.janvāris, 16:04 Atbildēt
JJans
Tieši tā. Kritiķu dēļ mūsu bērni staigā neēduši, netīri un kasās.
12.janvāris, 9:52 Atbildēt
RRipa
West, jāpisās, vienkārši vairāk produktīvi jāpisās, lai kā arī negribētos!!!
12.janvāris, 13:10 Atbildēt
RRipa
Baltais āmulis ir pusparazītisks krūms, kas Latvijā aug uz dažādu lapu koku zariem. Ierakstīts Sarkanajā grāmatā. Tāpat arī kritiķi - parazīti, bet ir jāsargā, jo skaisti...
12.janvāris, 13:08 Atbildēt
DDiena
Jēpītim balvā cepumiņš;
12.janvāris, 13:08 Atbildēt