ZIEMAS SAULGRIEŽI. Laimi jāspēj saskatīt
Lai arī laiks pirms ziemas saulgriežiem nereti ir viens no intensīvākajiem periodiem gadā, kad, šķiet, neko nevar paspēt, ir daži darbiņi, kam tomēr jāatrod gan laiks, gan enerģija.
Senie latvieši ziemas saulgriežos nav slinkojuši, un Līga Reitere, zāļu sieva no Ventspils, arī mūsdienu aizņemtajam cilvēkam iesaka noteikti atrast laiku kārtības ieviešanai mājoklī un vecā izmešanai, jo bez vecu lietu prom dabūšanas arī jauno nebūs iespējams dabūt. «Tuvojas jauns gads, tajā nevajadzētu ņemt līdzi veco, nevajadzīgo. Vajadzētu iztīrīt māju no mellumiem un veciem gružiem,» uzskata Līga Reitere. Ja ikdienas steigā nav atlicis laika ieviest kārtību nereti laika trūkuma, prāta skaidrības vai izlēmības trūkuma dēļ, tad šis ir laiks, kad visu vajadzētu salikt pa plauktiņiem tieši fiziskajā līmenī, un līdz ar to cilvēks sakārtos sevi arī garīgi un emocionāli.
Ziemassvētku saulgrieži ir vistumšākais laiks gadā, tāpēc jo īpaši svarīgi tam pretī likt gaišo, turklāt arī burtiskā nozīmē - visapkārt vēlamas gaišas lietas, piemēram, gaiši galdauti, gaišas sveces, arī pašam vajadzētu tērpties gaišās drēbēs. «Vajag vairāk gaismas, un ne tikai fiziski, jo arī patiesības pateikšana var būt kā gaismas ienešana kāda dzīvē,» saka Līga Reitere.
Vēl svarīgi esot mājoklī ieaicināt kustību, senākos laikos to darīja ar puzuriem un ķistiem, un kaut ko līdzīgu vēlams izmantot arī mūsdienās. «Ja gaiss kustas, tad tas nav sasmacis, un tad ir patīkama dzīvošana. Un patīkami ir dzīvot tur, kur visapkārt ir kustība. Lai nav jāsēž vienā vietā aiz nīkšanas, aiz garlaicības, aiz skumjām. Kustība gaisā ir tur, kur ir kustība telpā, tātad - ja cilvēki kustas un rosās, arī gaiss kustas, arī puzurs kustas. Ja nav kustības, tad nav dzīvības, un nekustīgs puzurs tieši to atgādina - ir jākustas. Ja ir rosība mājās, puzurs danco, un kustība ir veselība. Kustība ir arī mājas kārtošana, dekorēšana, gaismas ienešana caur gaišiem tērpiem, interjeru, svecēm...» stāsta Līga Reitere. Pie rosīšanās un kustības piedien arī maltītes gatavošana. Ne velti saka, ka ziemas saulgriežos cienastam jābūt bagātam - vismaz no deviņiem ēdieniem. «Bagāts galds nozīmē gan to, ka ēdiena pietiek visiem - mājiniekiem un ciemiņiem, gan to, ka cienasts ir daudzveidīgs. Neuzskatu par bagātību vienu rasolu, kurā visa dažādība iegrūsta iekšā... Jāceļ galdā dažādi ēdieni - krāsās un garšās, un daudz, jo tā ir visgarākā nakts gadā, tas nozīmē, ka ilgi jābūt nomodā, jāgaida gaismiņu,» atgādina Līga Reitere.
Ziemas saulgriežos piedien arī laimes liešana, zīlēšana, nākotnes pareģošana. Zāļu sieva iesaka laimes liet līdzīgi, kā to darīja senie latvieši - no vaska. «Ūdens bļodā ielej vasku, kas grimstot veido telpisku formu, un iznāk ļoti grezni veidojumi. Tikai nevajag uzreiz ķert ārā no ūdens, jo vasks viducī var nebūt atdzisis. Pēc tam sveču gaismā ir jāskatās ēna uz sienas, un cilvēkam ir tāda laime, kādu viņš spēj saskatīt. Neviens jau nav redzējis to laimi, nevar skaidri un gaiši pateikt, kāda tā izskatās, bet laimi var sajust. Izlietās laimes nevajag tulkot ar prātu, bet ar jušanu. Neviens jau nesaka - esmu prātīgi laimīgs, bet saka - esmu neprātīgi laimīgs. Nedomāju, ka izlieto laimi vajag gadu taupīt, likt sekcijā aiz stikla. Mūsu mājās dara tā - izlejam, izbrīnāmies, izstrīdamies un liekam atpakaļ vaska katliņā, lai pēcāk atkal kausētu un lietu ko jaunu. Ja zīlēšanai pieiet ļoti nopietni, tad šis materiāls - izlietā laimīte - ir jāatdod ugunij, jo tieši uguns nodrošina pāreju no vienas matērijas uz otru. Tas arī parāda cilvēka attieksmi - gatavību un spēju visu, kas ir izdzīvots un izlietots, atdod ugunij, un vietā nāks kas cits,» stāsta Līga Reitere.
Tomēr visus darbus, ko cilvēks ik gadu dara kādā noteiktā laikā, arī ap ziemas saulgriežiem, nedrīkst saukt par rituāliem, uzsver Līga Reitere. «Rituāls ir darbību kopums, kas veicina pāreju no viena otrā. Rituāls ir darbību kopums, kas, piesaucot pārdabiskos spēkus un veicot ziedojumu, ir apliecinājums savā un citu priekšā gatavību pārejai no - uz. Bez pārdabisku spēku piesaukšanas un bez ziedošanas rituāls nav pilnvērtīgs. Vienkārša darbības atkārtošana nav rituāls. Kristīgajā kultūrā šie spēki ir dieva tēva, dieva dēla un svētā gara piesaukšana, pagānu kultūrā - dievestību piesaukšana. Un tā ir visās kultūrās visā pasaulē - cilvēks paļaujas uz augstākiem spēkiem un tam, ka tie seko līdzi un veicina izdošanos pārejā no viena statusa otrā. Piparkūku cepšana katru gadu nav rituāls, tad jau rīta kafijas dzeršanu arī varētu saukt par rituālu... Diemžēl mūsdienu sabiedrība vārdu «rituāls» nivelē, piedēvē ikdienišķām darbībām, kuras neveicina un nav nemaz vērstas uz pāreju, cilvēki nemācās vārdu nozīmi, viņiem zūd izpratne, bieži runā neapdomīgi, tāpēc arī rodas maldīga ziņa, maldīga vēsts. Mūsdienu cilvēks, lai arī neatzīst, tomēr tic kādam dievam vai garam. Dievs jau nav ārpusē, tas ir cilvēkā. Dievišķība, cilvēcība un velnišķība dzīvo mūsos, un visus trīs cilvēkam vajag. Dievišķais palīdz radīt. Daudzos māksliniekos ir tik daudz dievišķā, ka par viņiem saka - viņi nav piemēroti dzīvei, bet ir tādi, kas var radīt un darināt lietas, un viņos dievišķā un cilvēciskā daļa ir balansā, bet, ja cilvēks tikai radīs, radīs un radīs, viņam pašam drīz nebūs kur dzīvot, tāpēc arī jābūt velnišķīgajai daļai, ar kuru var noārdīt nevēlamo, lai atbrīvotu vietu jaunajam un vēlamajam. Nevis ārdīties, bet ārdīt ir jāprot,» saka Līga Reitere un piebilst, ka viņai tiešām gribētos, lai Ziemassvētkos cilvēki padomā par savu dievišķo cilvēcīgo pusi, lai cilvēki spēj prātīgi noārdīt veco un lieko un atbrīvot vietu jaunajam, lai dzīvo ar dievišķu radīšanu un cilvēcīgu darīšanu.
* * *
Saules aptumsumu izmantot savā labā
Guna Kārkliņa, sertificēta astroloģe:
- Starp Ziemassvētkiem un Jaungadu, 26. decembrī, būs Saules aptumsums, savukārt 10. janvārī - Mēness aptumsums. Senatnē, kad cilvēki vēl nezināja šo dabas parādību iemeslus, aptumsumus uzskatīja par lielu nelaimju un kara vēstnešiem. Astroloģijā - gan Rietumu, gan vēdiskajā, gan ķīniešu - joprojām pastāv uzskats, ka aptumsumu laikam piemīt spēcīga enerģija, ko var izmantot savā labā.
Saistībā ar aptumsumiem ir nostāsts, ka Senajā Ķīnā ap 2130. gadu pirms mūsu ēras divi galma astronomi neesot prognozējuši Saules un Mēness aptumsumus un tāpēc sodīti ar galvas nociršanu. Tik bargs sods zvaigžņu pētniekus piemeklējis tamdēļ, ka tauta nav bijusi gatava īpašajiem rituāliem. Saskaņā ar senām leģendām cilvēki uzskatīja, ka Sauli un Mēnesi aprij pūķis. Lai ļaundari aizbaidītu, cilvēki pulcējās laukumos un visi kopā taisīja milzu troksni, sita bungas un ar lokiem šāva debesīs bultas. Aptumsumu periods izsenis bijis burvju un magu iecienīts, tā laikā veikti rituāli un maģiskas darbības.
Mūsdienās šo dabas parādību iemesli, protams, ir zināmi un neviens vairs nebīstas. Tomēr joprojām pastāv uzskats, ka aptumsumu periodus vēlams pavadīt mierīgi, saudzējot veselību. Taču var arī veikt kādus rituālus, ja ir vēlme un ja tiem ticam.
Lūk, iedvesmai viens rituāls labklājības vairošanai.
Kā mēdz teikt - ja dosi citiem, tad arī tev tiks dots. Un tieši šāda ir šī rituāla būtība.
Paņem palielu summu papīra naudā, vēlams pēc iespējas jaunākās banknotēs un noliek mājās. To nedrīkst aiztikt vairākas dienas, kamēr tiek veiktas rituāla darbības. Trīs dienas pirms Saules aptumsuma vajag dāsni apdāvināt tuviniekus, un cilvēkus, kas jums darījuši labu. Ja zināt, ka kāds ļoti vēlas kādu lietu, ceļojumu, teātra apmeklējumu un jums ir iespējas, esiet kā labais gariņš un piepildiet cilvēka vēlmi. Šoreiz tieši iekrīt Ziemassvētku vakars, un tas ir tik viegli. Ziedojiet grūtdieņiem, kas lūdz uz ielas, atstājiet tējas naudu viesmīļiem un taksometru vadītājiem.
Ja iespējams, Saules aptumsuma dienā uzklājiet tuvajiem un mīļajiem svētku galdu un uzvelciet svētku kārtu. Vakarā ieejiet vannā vai dušā, iededziet sveces, paņemiet vienu no banknotēm un apstaigājiet ar to telpas pulksteņa rādītāja virzienā, izsakot savas vēlmes labklājībai un pasakiet paldies augstākajiem spēkiem. Tad šo banknoti ielieciet makā un netērējiet. Lai tā vienmēr ir ar jums.
Un tad - aši pie darbiem un čakli strādāt! Jo, noskaitot «kreks, feks, peks» - kā Buratino piedzīvojumos, dālderu koks neizaugs.
* * *
Radi nākotni apzināti!
Māra Brante, meditāciju, latvisku un šamanisku rituālu vadītāja:
- Ziemas saulstāvju laiks ir viens no diviem spēcīgākajiem laikiem gadā, otrs īpašā spēka laiks ir vasaras saulstāvji. Lietoju vārdu «saulstāvji», jo laiks šajos divos gada punktos apstājas, lai iesāktu pretēju virzību, - «Trīs dieniņas, trīs naksniņas saule kalna galiņā».
Visumā patlaban ir tāds spēks, kas liek pagriezties Saules un dienas ritējumam pretējā virzienā. «Dieva dēli apgāzuši saules meitas kamaniņas.» Un šis spēks ietekmē arī katru no mums, ļaujot mainīt, pagriezt un sniegt radikālas izmaiņas mūsu dzīves notikumos un tecējumā. Ja vien vēlamies. Šis laiks ir piepildīts ar īpašu Dieva spēku un svētību, ko dainas sauc par sidrabiņa lietiņu, un tas apņem ne tikai katru sīku žagariņu, bet arī cilvēku, dabu un visas norises.
Vispirms jāizlasa viss rituāla apraksts, un noteikti būs vajadzīgs laiks, iespējams, pat dažas dienas, lai tam iekšēji sagatavotos. Gatavošanās laikā jāatbild uz šādiem jautājumiem:
• Kā kopumā man šogad gāja?
• Vai esmu priecīgs, apmierināts, gandarīts par šo gadu? Atsauc atmiņā šos labos brīžus un priecājies par tiem! Zini, ka tie ir tavas iedvesmas un spēka avots nākamajam gadam.
• Kādi ir mani labākie šī gada sasniegumi un ieguvumi? Šis saraksts papildināsies ar katru dienu, ko veltīsi rituāla sagatavošanai
• Kādas bijušas manas neveiksmes? Konstatē tās, bet nepārmet, nešausti un nenosodi sevi, jo tik un tā - tā jau ir pagātne.
• Kādas ir manas attiecības ar partneri, ģimeni, radiem, draugiem, kolēģiem? Vai tās uzlabojušās? Varbūt pasliktinājušās? Cik ļoti uzticies partnerim un ģimenei? Kā jūties ar saviem kolēģiem? Vai tev ir draugi, ar kuriem vari atklāti izrunāties un dalīties? Cik atvērts un priecīgs esi, satiekot radus? Konstatē un ieraugi patiesību.
Šie ir tikai daži jautājumi, kas rosinās atskatīties uz šo gadu un saprast, kāds tas ir bijis. Atbildot uz šiem jautājumiem, pamazām arī veidojas dziļa un patiesa vēlme par to, ko vēlamies nākotnē.
Kad ir sajūta, ka gada apcere veikta, tad cilvēks ir gatavs SAVAM rituālam.
Vispirms jārada patīkama, ērta, mierīga vide un atmosfēra (svece, kūpošs kadiķa zariņš, viegla fona mūzika…). Laikam jābūt bez ierobežojumiem - lai nav jāskatās pulkstenī un jāsteidzas kādos darbos vai pienākumos. Jāatslēdz telefons, lai neviens netraucētu šajā svētajā mirklī.
Vispirms jāveic septiņas dziļas ieelpas un lēnas izelpas, kurās izelpa ir garāka par ieelpu. Tās ir septiņas apzinātas elpas, kurās seko līdzi elpas plūdumam, sajūtot vēso gaisu ieplūstam caur nāsīm, tad vēderu izplešamies un izelpā vēders saraujas un caur nāsīm jūti izplūstam siltu izelpu. Šis solis ir ļoti svarīgs un būtisks, ko bieži vien prāts grib izlaist. Apzinātā elpošana mūs pieslēdz šim brīdim, tagadnei un notiekošajam. Un sniedz tikai to līdzsvaru un stabilitāti, ko var sniegt tagadne.
Tad pieaicina tos smalkās pasaules spēkus, kuriem uzticas, ar kuriem kontaktējas, un šajā zemē dzīvojošajiem atbalstu vienmēr sniedz Dievs, Laima, Māra, Pērkons. Vēlams aicināt palīgos arī Ziemassvētku spēku un enerģiju. Ja ir vēlēšanās, var noskandēt jebkuru Ziemassvētku dainu - kaut vai visvienkāršāko, vieglāko un skaistāko:
Sidrabiņa lietiņš lija
Ziemassvētku vakarā;
Visi sīki žagariņi
Sidrabiņu vizināja.
Ir jāapzinās, ka esi šo spēku Klātbūtnē! Ja ir vēlēšanās, tad var pieaicināt arī četras Dabas mātes jeb četrus elementus - Zemes māti, Ūdens māti, Uguns māti, Vēja māti. Tas sniedz papildu stabilitāti un harmoniju.
Un rituāls sākas:
Pirmais solis - atbrīvot sevi no liekā, vecā, nokalpojušā un nevajadzīgā. Arī no sāpīgajām atmiņām. Saproti, ka tas tevī mājo, un no visas sirds vēlies no tā atbrīvoties. Lūdz smalkajai pasaulei, uguntiņai, Dieviņam palīdzību. Lūdz, lai sveces liesmiņa to visu sadedzina. Kad jūti, ka tas darīts, tad vari ar svecīti apstaigāt savu māju un dzīves vietu un attīrīt arī tur uzkrājušās smagās enerģijas. Dari to, ejot pret saulīti, pret pulksteni. Ja vēlies, tad tā var būt arī iedomu bluķa vilkšana, ko pēc tam simboliski ieliec sveces liesmiņā un sadedzini. Ļauj aiziet smagumam! Piedod, ja esi uz kādu apvainojies! Ja šajā brīdī nāk prātā, ka jāatbrīvojas no kādām fiziskām lietām, mantām, drēbēm utt., tad to vēlāk noteikti izdari. Šajā rituāla brīdī, ja esi atbrīvojis no sevis lieko, nevajadzīgo un smago, tad iekšējā esībā ienāk vieglums un prieks.
Un tu esi gatavs nākamajam solim - radīt jaunu un veiksmīgu nākamo gadu. Tagad laiks vēlreiz atcerēties šī gada labos sasniegumus, kurus apzināji gatavošanās posmā, un zini, ka tie ir tavs «atspēriena» punkts. Tavi panākumi ļauj radīt no iekšēja prieka un labsajūtas. Tad tavi lūgumi un nodomi piepildīsies. (ja tiek radīts no skaudības, salīdzināšanas, greizsirdības u.c. šāda veida emocijām, tad mūsu labie lūgumi nepiepildās). Liec jaunas dzīves lūgumus visās dzīves jomās - veselībā, attiecībās, bagātībā un pārpilnībā, iekšējā izaugsmē, veiksmē un panākumos. Lūdz visu, kas tev svarīgs. Arī par citiem, ja vēlies. Lūdz no skaistas esības stāvokļa un radi sevī sajūtu, ka tas tev jau ir! Katru izteikto lūgumu pie sevis sajūti un atkārto 3 reizes.
Kādā brīdī atnāks sajūta, ka viss ir lūgts un darīts. Tad nodziedi kādu savu īpaši mīļu dziesmu vai norunā kādu dzejoli, bet varbūt gribēsi to izdejot kustībās. Tie ir tavi spēka vārdi vai spēka deja, kas iepriekš lūgto nostiprina.
Ar saviem vārdiem brīvi, bet sirsnīgi izsaki pateicību tiem spēkiem, kurus pieaicināji rituāla sākumā. Dari to mīļi, patiesi un sirsnīgi. Tu lūdzi Ziemassvētku īpašajam spēkam palīdzību un zini - tici, ka smalkā pasaule tevi dzird un piepildīs tavus lūgumus. Paldies.
* * *
Jauns bez vecā nepastāv
Līga REITERE, zāļu sieva:
- Kad visvairāk ir tumsas, bet vismazāk gaismas, bet tūlīt, tūlīt sāksies gaismas uzvaras ceļš, cilvēkam simboliski vajadzētu veikt darbības, kurās viņš tiek vaļā no vecā un nevajadzīgā, lai varētu iegūt jauno, gaišo un tīro. Protams, vieglāk ir tiem, kuriem mājokļos ir pieejama atklāta uguns, piemēram, kamīns, vai kuri šo rituālu var veikt brīvā dabā. Vēlreiz uzsveru - ugunij ir simboliski jāatdod vecais, liekais, nevajadzīgais, un teiktais nav jāsaprot burtiski - ugunī nav jāmet vecais dīvāns vai klubkrēsls...
Rituāls ir vienkāršs - paņem zaļu (dzīvībai) vai sarkanu (mīlestībai) dzijas pavedienu, tajā sasien mezglus, domājot par to, no kā grib tikt vaļā, ko pats uzskata par sev vairs nevajadzīgu. Teiksim, cilvēks vairs negrib pārmērīgu slodzi darbā, nevaļu, vientulību, nomāktību... Sasien mezglus, dzijas pavedienu iemet ugunī, lai pārtop - lai viņa vēlēšanās kā silts gaiss paceļas augšup. Līdz ar tikšanu vaļā no vecā dzīvē tiek ieaicināts jaunais, jo nevar veco atmest, jaunu vietā neaicinot, nevar atvadīties, prom neejot, respektīvi, abi ir kā viens vesels, jauns bez vecā nepastāv.
* * *
Nevis mērķi, bet sapņi!
Aija Austruma, astroloģe, žurnāla Spīgana redaktore:
- Esmu cieši pārliecināta, ka vislabākie rituāli ir tie, ko radām paši, - mēs tiem veltām vairāk entuziasma un savas psihiskās enerģijas, tāpēc arī rezultāts var būt labāks.
Vecgada vakarā īsi pirms gadumijas augošs Mēness (nākamā gada simboliskais pārvaldnieks) ir cieši apskāvies ar Neptūnu Zivju zīmē - kā mīļi gaidīts ciemiņš intuīcijas un sapņu pasaulē. Kaut gan no astroloģijas viedokļa 31. decembris nav nekāds īpašais, tomēr 7. Mēness diena, kas šogad iekrīt 31. decembrī, skaitās ļoti laba vārdojamā diena, tālab droši izmantojiet to savos rituālos!
Savelkot kopā visu minēto, šajā Vecgada dienā es ieteiktu rituālu, kurš jāveic, vēl pirms ieradušies viesi un sākusies svinēšana (un citi rituāli).
Ņemam talkā Ūdens stihiju - to pārvalda gan Mēness, gan Neptūns. Lai efekts lielāks, darām to Mēness stundā (starp pulksten 16.15 un 17.00). Sagatavojam sev burvīgu vannu - ar aromātiskām eļļām, putām, burbuļbumbām, kaut rozēm, svecēm un šampanieti - kā kuram labāk patīk. Pirms kāpjam vannā, ielejam tīru, dzeramu ūdeni caurspīdīgā stikla burciņā vai glāzē un paņemam līdzi. Ieguļamies vannā, sasveicināmies ar Ūdens stihiju, lūdzam, lai tā mūs uzklausa un palīdz šajā rituālā. Atslābināmies un iegrimstam sapņu - Neptūna valstībā. Nevis mērķu, bet tieši sapņu! Ļaujam sev sapņot par visu, ko dvēsele prasa, bet papūlamies arī īsos vārdos noformulēt skaļi un ierunāt savus sapņus ūdens traukā! Ūdens informāciju saglabās.
Pēc vannas šo novārdoto ūdeni no trauka pārlejam ledus maisiņā vai trauciņos un ieliekam saldētavā. Lūk, šo ledu tad arī pievienojam savam pusnakts kausam vai dzērienam brīžos, kad vajadzīgs uzmundrinājums! Bet - tas ir tikai privātai lietošanai!