Sergejs Jēgers Ziemassvētkos
Pirmajos Ziemassvētkos, 25. decembrī, festivāla Eiropas Ziemassvētki ietvaros Sergejs Jēgers Rīgas Domā dziedās dažādu gadsimtu un tautību radīto lūgšanu mūzikā Ave Maria. Rīgas Doma ērģeles spēlēs Diāna Jaunzeme-Portnaja. Koncertā piedalīsies vijolniece Agnese Kanniņa un kontrabasists Jānis Stafeckis.
Koncertu iecerēts sākt ar pazīstamo Ziemassvētku dziesmu Ak, tu priecīga. Tās izcelsme saistāma ar 1816. gadu, kad vācu rakstnieks un teologs Johanness Daniels Falks radīja tekstu, kuru viņš apvienoja ar sicīliešu dziesmas melodiju. Savukārt par Es skaistu rozīt’ zinu tapšanas laiku ziņu nav.
Pirmās liecības par to rodamas 1599. gadā, kad šīs iemīļotās Ziemassvētku dziesmas notis tika publicētas Ķelnē. Ave Maria tekstu Kamils Sensānss mūzikā tērpis vairākkārt. Skaņdarbi datēti ar atšķirīgiem gadskaitļiem un tonalitātēm. Savukārt Viljama Gomesa kompozīcija Ave Maria plašāku starptautisku rezonansi ieguvusi, lielā mērā pateicoties pasaulslavenajai latviešu dziedātājai Elīnai Garančai, kura to iekļāvusi savā repertuārā un ieskaņojusi albumā Meditation, kas Deutsche Grammophon paspārnē klajā nāca 2014. gadā.
Klausītāju iemīļotā melodiskā ārija Caro mio ben ir daudzu dziedātāju repertuārā. Ilgu laiku par šā 18. gadsimtā tapušā skaņdarba autoru tika uzskatīts itāļu komponists, vairāku operu autors Džuzepe Džordāni (1744-1798), taču samērā nesen tās piederība šā neapolieša spalvai tika apšaubīta, kā īsteno kompozīcijas radītāju norādot viņa vecāko brāli Tomazo Džordāni (1730-1806). Instrumentālā izpildījumā skanēs labi zināmās Ziemassvētku dziesmas Prieks pasaulei un Mazais bundzinieks Jāņa Stafecka apdarē. Koncertā varēs dzirdēt arī vienu no slavenākajiem Sezāra Franka darbiem - Panis angelicus, kas ir fragments no viņa 1860. gadā komponētās Mesas, kā arī citus skaņdarbus. Koncerta programmā iekļautas arī baroka ārijas un instrumentāli opusi, Ziemassvētku korāļi un tradicionālās melodijas.