Sanktpēterburgā notiks diriģenta Marisa Jansona bēres

© Dmitrijs Suļžics/F64

Šodien no plkst.10.30 Sanktpēterburgas Filharmonijas Lielajā zālē notiks atvadīšanās no mūžībā aizgājušā diriģenta Marisa Jansona, liecina paziņojums filharmonijas mājaslapā.

Latviju atvadīšanās ceremonijā pārstāves kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis Sandis Voldiņš, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina. Tāpat uz Sanktpēterburgu dosies arī Valsts akadēmiskā kora "Latvija" mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais un Latvijas Radio "Klasika" vadītāja Gunda Vaivode.

Filharmonijas pārstāvji arī norāda, ka visi - Jansona kolēģi, klausītāji, mūzikas mākslas pazinēji - ir piedzīvojuši milzīgu zaudējumu, kura mērogs pilnā mērā vēl jāaptver.

Pēdējo reizi filharmonijas Lielajā zālē Jansons uzstājies šī gada februārī kopā ar Akadēmisko simfonisko orķestri.

Jau vēstīts, ka 30.novembrī, Sanktpēterburgā mūžībā aizgājis izcilais diriģents Jansons.

Jansons ilgstoši sirga ar sirds slimību, tādēļ pēdējā laikā atcēla vairākus koncertus, taču oktobra beigās pēc sešu mēnešu pārtraukuma Jansons stājās pie diriģenta pults kopā ar savu Bavārijas Radio simfonisko orķestri.

Krievijas medijos kā Jansona nāves cēlonis minēta akūta sirds mazspēja.

Jansons dzimis 1943.gada 10.janvārī Rīgā latviešu diriģenta Arvīda Jansona un dziedātājas Iraīdas Jansones ģimenē.

1946.gadā viņa tēvs Arvīds Jansons tika uzaicināts strādāt par Jevgeņija Mravinska asistentu Leņingradas filharmonijā, un 1956.gadā arī ģimene pārcēlās pie tēva uz Ļeņingradu, kur tēvs bija diriģents Ļeņingradas filharmonijā.

Jansons studēja vijoļspēli, klavierspēli un diriģēšanu Ļeņingradas konservatorijā, papildinājās pie Hansa Svarovska Vīnes Mūzikas augstskolā (1969) un pie Herberta fon Karajana Zalcburgā.

No 1973.gada Jansons vadīja daudzus slavenus simfoniskos orķestrus Eiropā un ASV, tostarp bijis Ļeņingradas Filharmonijas diriģenta asistents, kā arī vadījis Oslo Filharmonijas orķestri, Pitsburgas Simfonisko orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri un Amsterdamas Karalisko "Concertgebouw" orķestri.

2006.gadā, 2012.gadā un 2016.gadā Jansons vadījis Vīnes filharmonijas Jaunā Gada koncertus.

Pasaulē slavenais diriģents saņēmis daudzas nozīmīgas balvas. 1999.gadā viņš kļuva par Britu Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda locekli, savukārt 2001.gadā - par Vīnes "Gesellschaft der Musikfreunde" goda locekli. 2000.gadā viņam piešķirts Norvēģijas Karaliskais Nopelnu krusts. 2006.gadā viņš saņēma Latvijas valsts augstāko apbalvojumu II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

2006.gadā Jansons saņēma "Grammy" balvu kategorijā "Labākais orķestra sniegums" kopā ar Sergeju Aleksaškinu un Bavārijas radio simfonisko orķestri un kori par Šostakoviča 13.simfonijas izpildījumu.

1996.gadā operas "La Bohčme" diriģēšanas laikā Oslo Jansons pārcieta smagu sirdslēkmi.

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.