Ance Strazda: aktrise ar matemātisko domāšanu

© Ģirts Ozoliņš/F64

«Kad biju maziņa, man ļoti nepatika teātris. Man tas likās drausmīgi garlaicīgs. Ilgu laiku nesapratu, kāpēc cilvēki iet skatīties uz citiem cilvēkiem, kuri ķēmojas,» saka aktrise Ance Strazda. Piektdien, 15. novembrī, viņai pirmizrāde Rīgas cirkā – teātra trupas Kvadrifrons jaunajā izrādē Fake News!, ko iestudējis režisors Klāvs Mellis.

Puspatiesības, foto manipulācijas, propaganda, influenceru slēptās reklāmas, sazvērestības teorijas un viltus ziņas, kas imitē īstās ziņas, kļuvušas par mūsu kopīgās informācijas telpas sastāvdaļu.

«Pagājušā gada beigās internetā parādījās ziņa, ka Latvijā viltus ziņas no patiesām nespējot atšķirt 43% iedzīvotāju. Viens no iemesliem izrādes veidošanai sākotnēji bija gluži savtīga vēlme paurķēties sevī, lai saprastu, cik tad īsti manipulējams esmu es pats. Cilvēki visu laiku ražo stāstus. Vislabāko un pārliecinošāko stāstu stāstītāji iegūst naudu, slavu un citus labumus. Mūsdienās, kad stāstīšanas platformas ir kļuvušas daudz pieejamākas, tā sāk kļūt par problēmu - ir pazudis orientieris,» interesi iestudēt izrādi skaidro režisors Klāvs Mellis.

Izrādes radošā komanda kopā ar Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) studentiem veica padziļinātu analīzi, un savāktie materiāli tiks izmantoti izrādē, reflektējot par to, cik savā ziņā līdzīgi darbojas manipulācija mākslā ar manipulāciju politikā vai citās jomās.

«Kas izlemj, kas ir patiesība, kā to konstruē un ar to manipulē? Kādiem nolūkiem tas tiek darīts, un kā ar to tiek panākti konkrēti - biznesa, politikas vai attiecību - mērķi? Patiesība ir cieši saistīta ar varu, jo tā rada jēgu cilvēku darbībai. Tādējādi dažādi vēstījumi - mīti, baumas, viltus ziņas medijos - spēj izraisīt konkrētas sekas realitātē, pat ja tie ir safabricēti,» saka jauniestudējuma koncepcijas autors un dramaturgs Evarts Melnalksnis.

Lomās: Reinis Boters, Arīna Buboviča, Andris Kaļiņins un Ance Strazda.

Skatuves risinājums: Klāvs Mellis, Kārlis Tone un Inese Tone, komponists - Jēkabs Nīmanis, gaismu mākslinieks - Jānis Sniķers.

*Lai kopīgi pārrunātu izrādi un medijpratības tēmu Latvijā, 15. decembrī Rīgas cirkā notiks bezmaksas pēc-izrādes diskusija Politiskā dimensija laikmetīgajā teātrī.

Nav tīras realitātes

«Izrādes nosaukums pasaka jau ļoti daudz. Skaidrs, ka tajā ir baigā ambīcija, kas varētu vēstīt, ka mēs nu tagad pateiksim, kas ir fake news un kas nav, un kā to atšķirt. Patiesībā, šī būs diezgan viltīga izrāde, kurā mēs funkcionējam kā medijs, kas pauž informāciju, nevis kā Kvadrifrons, kas pauž viedokli par šo konkrēto parādību, jo šis viedoklis jau ietver to, ka tas ir fake news,» mirkli pirms piektdien gaidāmās pirmizrādes saka aktrise Ance Strazda. Viņa stāsta, ka LKA studentu veiktais pētījums bija tikai pirmais ķieģelītis, no kura sākt būvēt šo izrādi, un darba procesā tam klāt nācis milzīgs pašu savākts informācijas apjoms. «Ja kāds domā, ka fake news ir moderna parādība, kas aktualizējusies ar Donaldu Tampu un breksitu, tad tā galīgi nav taisnība, jo ziņu viltošana bijusi aktuāla jau kopš Rietumu civilizācijas pirmsākumiem, varbūt tikai tolaik tā definēta citādāk. Un mēs savā izrādē runājam ne tikai par mūsdienām, bet arī par notikumiem pirms Kristus dzimšanas. Mēs gan nekādā veidā nemēģinām teikt, ka tā ir patiesība, jo - mums taču katram ir savs viedoklis un sava taisnība. Tāpēc visu informāciju apskatām no ļoti dažādu cilvēku perspektīvas, un skatītājs pats var izvērtēt, kam tad ticēt un kam - ne,» saka Ance Strazda, piebilstot, ka viņai ļoti paticis, kā intervijā radio pateicis viņas skatuves partneris Andris Kaļiņins: kopš sākuši strādāt pie šīs izrādes, viņam šķiet, ka pilnīgi nekam vairs nevar ticēt, ka viss ir meli. «Man arī šī skepse pamazām piezogas, jo, lai cik uzticams būtu medijs, jebkurš viedoklis tomēr ir tikai viena konkrēta cilvēka viedoklis, viņa traktējums par kādu konkrētu notikumu. Tā nav tīra realitāte. Un, kad tā uz visu sāc skatīties, paliek pavisam jocīgi,» aktrise atzīst. Viņa domā, ka Fake News! mērķauditorija ir gan cilvēki, kuri seko notikumiem pasaulē, gan ikviens, kuru interesē izrādē aplūkotā tēma. Jo, ja nosaukums piesaista, būs interesanti.

Rudens sezonas pārbaudījums

Sarunāt tikšanos ar Anci Strazdu, kura ir viena no neatkarīgās teātra trupas Kvadrifrons dibinātājām, nepavisam nebija vienkārši - jo viņai šis rudens ir darbu pārpilns. Paralēli mēģinājumiem savās mājās, aktrise strādā arī pie režisores Paulas Pļavnieces, kura Dirty Deal Teatro (DDT) iestudē izrādi bērniem Miega peles un kuras pirmizrāde plānota jau 30. novembrī. Tikmēr Kvadrifrons pirmoreiz gatavojas arī savam Ziemassvētku koncertam, kas, kā viņi paši atzīst, ir pārsteidzošs solis trupas radošajā dzīvē. Jo viņi neskaitās dziedošie aktieri, viņu skatītāji no viņiem to nemaz arī negaida. Bet, domājot par Ziemassvētkiem, viņiem radās ideja uztaisīt kaut ko līdzīgu Ziemassvētku koncertam - kā sirsnīgu labdarības pasākumu. Respektīvi, peļņa, ja tāda būs, tiks ziedota dzīvnieku patversmei. «Un tas mums visiem būs pārbaudījums, jo ne tikai man un Klāvam [Mellim] tuvojas pirmizrāde DDT, bet arī Reinim [Boteram] 14. decembrī tur gaidāma pirmizrāde - pie režisores Kristas Burānes, kura iestudē dokumentālu dzejas izrādi jauniešiem Netikumīgie. Savukārt Ārim [Matesovičam] ir darbs Ģertrūdes ielas teātrī (ĢIT) pie režisora Vladislava Nastavševa, kurš iestudē izrādi Šeit sākas nakts. Un tam visam pa vidu mums jāieliek šis, kā mēs to saucam, Ziemassvētku priekšnesums ar koncerta elementiem, kam dots nosaukums Nekas jauns un kas jau ieplānots 18. un 19. decembrī,» uzskaita Ance Strazda.

Darbs uz priekšu iet

Kopš 2017. gada, kad kopā ar draugiem un domubiedriem tika nodibināta teātra trupa Kvadrifrons, Ance Strazda tur ne tikai spēlē izrādēs, bet praktiski kārto arī visas papīru lietas. «Nav jau variantu, viss ir jāpaspēj,» viņa pasmaida un saka, ka tāpēc 2017. gada rudenī arī iestājusies LKA maģistrantūrā, lai apgūtu kultūras menedžementu un radošās industrijas. «Nu jau mums katram projektam ir producents, kurš ar to strādā tā tapšanas procesā, bet, kad izrāde ir pabeigta un kļuvusi par Kvadrifrona repertuāra vienību, sākas dažādas procesuālās darbības - atskaitīšanās autortiesību organizācijām, regulārie maksājumi par darbu gan aktieriem, gan tehniskajiem cilvēkiem... Tas viss ir organizatorisks darbs, kas gluži nav mana sirdslieta. Jā, man patīk menedžments, bet daudz vairāk production līmenī, nevis ilglaicīgā papīru kārtošanā un ikdienas rutīnā. Jo, kad radi ko jaunu, ir uzrāviens un tu vari tajā iegudīties pilnībā, bet, ja kaut kas jākārto un jādara pēc inerces katru mēnesi, tas ir grūti,» aktrise vaļsirdīgi atzīstas, sakot, ka nu jau ir vieglāk, jo vairāk par zināšanām, kas iegūtas LKA, palīdz divu gadu garumā iekrātā praktiskā pieredze, un darbs uz priekšu iet. «Nav jau tā, ka viena daru visu, mēs visi cits citam ļoti, ļoti palīdzam. Mums ir ļoti forša tehniskā komanda, un, ja kaut ko nezinu, man ir daudz draugu un paziņu, kam varu pajautāt. Un, ja kāds kādā brīdī kaut ko nevar pavilkt, mēs visi iesaistāmies un cenšamies palīdzēt,» stāsta Ance Strazda.

Viņa secina: ja, pabeidzot vidusskolu, stājusies augstskolā - uz scenogrāfiem Latvijas Mākslas akadēmijā - tāpēc, ka kaut kur bija jāstājas, tad šodien viņai ir iekšēja nepieciešamība mācīties to, kas patiešām interesē un varētu arī noderēt Kvadrifrona attīstības kontekstā. Arī šoruden apņēmības pilna apgūt ko jaunu viņa iestājās Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, lai studētu organizāciju vadību un pārvaldību, lai iegūtu arī jaunus kontaktus tajā lauciņā, kurā to nav, tomēr uz lekcijām tā arī neaizgāja. «Kad man iedeva stundu grafiku, teātra sezona bija saplānota jau tālu uz priekšu, un es sapratu, ka netieku ne uz vienu lekciju - man ir vai nu izrāde, vai mēģinājums, vai jābrauc uz Valmieru, kur spēlēju izrādē Mārtins Īdens. Es sapratu: ja gribu mācīties, par to jādomā laikus un jaunā sezona jāplāno savādāk.»

Gribas ko tehniskāku

Taujāta, vai nav domājusi pabeigt scenogrāfijas studijas, ko pēc gada pārtrauca, jo - iestājās aktieros, aktrise atteic noliedzoši. «Man gāja ļoti labi, arī interesēja, bet - nē, nav tādas sajūtas, ka pašlaik vajadzētu pabeigt. Laikam viss, ko pēdējos gados esmu darījusi, mani vairāk velk uz organizāciju vadību, menedžmentu. Mākslas, kam esmu gājusi cauri, ir diezgan ezoteriska izglītība, bet es īstenībā esmu ļoti praktiska un man gribas kaut ko tehniskāku. Man ir diezgan matemātiskas smadzenes - matemātika man vienmēr bijusi ērta vieta, kur uzturēties, jo tur viss ir loģisks un sakārtots,» aktrise nosaka, piebilstot, ka prom no skatuves viņa tāpēc nedomā iet. «Iespējams, kāds domā, cik tad ilgi sēdēšu uz diviem krēsliem. Tā ir ļoti jūtīga tēma, un es pat nezinu, ko par to domāt. Es tā dzīvojos, bet nevaru pateikt, ka vienā brīdī beigšu būt aktrise un kļūšu par menedžeri, vai beigšu būt menedžere un būšu tikai aktrise. Kamēr spēju to apvienot, es ļauju tam tā būt. Laiks rādīs, kā būs tālāk.»

Tikmēr aktrise izbauda skatītāju pateicību un aplausus pēc izrādēm, kas dod pārliecību, ka tam, ko viņa dara uz skatuves, ir kāda jēga. Tas savukārt dod spēku iet tālāk, rakstīt nākamo projektu, dabūt naudu un turpināt strādāt. Varbūt kādreiz pārstrādāties, bet tik un tā darīt tālāk. «Jā, es domāju, ka lielākais gandarījums ir skatītāju atsauksmēs, mazajos paldies, jo zināms egocentrisms tajā visā ir, un uzslava ir tā, ko gribas saņemt,» viņa neslēpj, sakot, ka Kvadrifrona komanda visi cits citu mēģina atbalstīt, palīdz visos iespējamos veidos, cenšas novērtēt arī šķietami ikdienišķos sīkumos. «Varbūt vienmēr nesanāk, jo esam ļoti noguruši, bet - to ļoti vajag, lai nepazustu tai darbu gūzmā.»

***

ANCE STRAZDA

• Aktrise

• Dzimusi 1990. gada 5. martā Rīgā

• Izglītība: Āgenskalna Valsts ģimnāzija (2004-2006), Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola (2006-2010), Latvijas Mākslas akadēmija (Audiovizuālās-mediju mākslas nodaļa, scenogrāfijas apakšnozare, 2010-2011), Latvijas Kultūras akadēmija (LKA, dramatiskā teātra aktiera māksla/bakalaurs, 2011-2015; kultūras menedžments un radošās industrijas/maģistrantūra, 2017-2018)

• Septiņus gadus strādājusi Jaunā Rīgas teātra (JRT) garderobē

• Kopā ar draugiem un domubiedriem 2017. gada septembrī nodibinājuši biedrību Kvadrifrons, kas sev mājvietu radusi Rīgas cirkā

• Kvadrifronā spēlē izrādēs: Himna (rež. K. Mellis, 2018), Pavasaris (rež. Alicia Geugelin, Vācija, 2018), Vecmāmiņu valsts (rež. P. Pļavniece, 2019), Perturbons (rež. P. Pļavniece, 2019, izrāde saņēmusi 2018./2019. g. sezonas Spēlmaņu nakts nomināciju kategorijā Gada izrāde bērniem), Trīs stāsti (rež. V. Piņķis)

• Repertuāra lomas citos teātros: J. Kļava Dvēseļu utenis (rež. I. Tropa, Dirty Deal Teatro (DDT), 2017), Lasām Latvijā (rež. V. Sīlis, Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2017), M. Gricmanis Būt nacionālistam,

rež. V. Sīlis, DDT, 2017), Mārtins Īdens (rež. K. Mellis, VDT, 2019)

• Loma kino: Simona - īsfilmā Meldra (rež. M. Gāgane, LKA, 2016)

• Spēlmaņu nakts nominācijas: kategorijā Gada debija - par lomu iestudējumā Rudens Pēterburgā (2012/2013), kategorijā Gada jaunais skatuves mākslinieks - par lomu iestudējumā Dāmas (2015/2016)


http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2019/11/13/aktrise-ar-matematisko-domasanu

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais