Koncertprogramma "Līvu sasaukšanās". Sava bagātība ir jālieto

 
UĢIS PRAULIŅŠ, strādājot pie programmas "Līvu sasaukšanās", vēlējies "atrast tieši Vidzemes lībiešu dziesmas vai tekstus, bet rezultātā izdevās sasaukt kopā visus Latvijas somugrus - līvus, leivus, lucus: somugru dienvidu robežas ciltis ar to atbalsīm Sāremā un Pērnavā" ©Lauris Aizupietis/F64

Šodien, 30. oktobrī, Vidzemes koncertzālē Cēsis koncertprogrammā Līvu sasaukšanās izskanēs Uģa Prauliņa, Laimas Jansones un Edgara Beļicka kompozīcijas, kuru galvenais iedvesmas avots ir lībiešu kultūras bagātīgais mantojums.

Kora Anima vadītāja Laura Leontjeva atklāj, ka lībiešu tēma Saulkrastu korim ir nozīmīga jau vairāk nekā piecus gadus - bijusi vēlme izzināt, kādas kultūrvēsturiskās bagātības nes tieši Saulkrasti un to apkārtne. «Mūsu mērķis bija apzināt savu, Vidzemes piejūras, kultūrvēsturisko mantojumu un popularizēt līvu kultūru un tās ietekmi Latvijas un pasaules kontekstā,» saka diriģente. Jāatgādina, ka 2019. gadu UNESCO ir pasludinājis par starptautisko pirmiedzīvotāju valodu gadu, un lībiešu valoda Latvijas Valsts valodas likumā atzīta kā pirmiedzīvotāju valoda. Līvu sasaukšanās ir radošās komandas redzējums, kā apzināt, saglabāt un mūsdienīgi interpretēt nemateriālās kultūras vērtības, kuras pieder ikvienam no mums.

Darbam Līvu sasaukšanās par iedvesmu kalpoja Vidzemes un Kurzemes līvu un Latvijā dzīvojošo radu tautu nepieradinātā kultūra. Uģis Prauliņš atzīst, ideja par šādu programmu viņam bijusi jau sen, patiesībā - tā prātā stāvējusi rindā jau apmēram gadus 30 - 40, līdz beidzot zvaigžņu stāvoklis un ieinteresētu domubiedru esamība bijusi labvēlīga tās realizācijai.

Sākotnēji bijusi ideja apzināt Vidzemes lībiešu tautasdziesmas, bet izrādījies, ka mūsdienās Vidzemes lībiešu mūzikas folklora neeksistē, to var tikai rekonstruēt. «Šis ir Latvijas somugru pierakstīto kultūrvēsturisko vērtību pārcēlums dzīvajā mūzikā, dzirdamā veidā, jo līdz tam tas lielākoties bija tikai rakstos, turklāt šāda materiāla ir ļoti maz. Šajā darbā - no skrandām tas tika rekonstruēts mūzikā klausāmā veidā. Es centos, lai būtu dzirdama tā laika muzikālā rocība, lai nav pārāk moderni, lai ir naturālā melodija un teksti, lai tie ir diezgan jēlā, neapstrādātā veidā. Šis darbs ir dalīšanās ar cilvēkiem ar mūsu bagātību šajā jomā,» saka komponists Uģis Prauliņš, piebilstot, ka latviešu un somugru gēni ir procentuāli ļoti līdzīgi un to jau šobrīd var pierādīt zinātniski, turklāt mūsu kultūrā ir ļoti daudz somugru ietekmes, ko, iespējams, pat neapzināmies, piemēram, uzsvars uz pirmo zilbi.

Komponists uzskata: «Šo kultūras mantojumu vajadzētu lietot katru dienu, nevis vienkārši likt lādēs. Protams, profesionāli vajag krāt arhīvos, lai kādudien tur kāds var atnāk ar savu vajadzību un iegūt to, kas saglabāts, tomēr kā tautai mums savs mantojums, sava bagātība ir jālieto, jo ne velti mūsu tautai ir teiciens - neturi sveci zem pūra! Mani interesē, kā tālāk dzīvos šīs bagātības. Mēs nedrīkstam vienkārši būt kā muzejs, tad mums nebūs ilgas dienas. Mēs izdzīvosim tikai tad, ja būsim dzīvotspējīgi, un tas nozīmē - būt mūsdienīgiem, un tas savukārt nozīmē - būt izglītotiem, laikmetīgiem, elastīgiem domāšanā.»

Koncertā piedalīsies Uģis Prauliņš (taustiņinstrumenti), Latvīte Cirse (kokle), Mārtiņš Miļevskis (sitamie instrumenti), Andris Grunte (bass), Andis Klučnieks (stabules), Otto Trapāns (vijole), Undīne Cercina (vijole), Paula Kronentāle (alts), Undīne Balode (čells), Edgars Beļickis (taustiņinstrumenti), kā arī solisti Julgī Stalte, Ilona Dzērve, Elīna Ose un solistu grupa.

 

Rīgas namu pārvaldnieks