Zane Jančevska. Notraukt putekļus no garamantām

 
«TAUTAS MŪZIKA mani vienmēr ir interesējusi – tie ir tik dziļi ūdeņi, kas būtībā ir neizsmeļami,» saka aktrise Zane Jančevska. Jau divus gadus viņa vada folkloras kopu Ēdoles Ķists un svētdien aicina uz īpašu pasākumu Ēdoles kultūras namā ©Lauris Aizupietis/F64 Photo Agency

«Bieži vien jauniestudējumu mēģinājumu laikā nākas ilgi sēdēt un gaidīt savu uznācienu. Es jau ceturto gadu šo laiku izmantoju, sēžot lekcijās akadēmijā un gaidot zvanu no izrāžu vadītājas, kad jāskrien uz mēģinājumu – man vajag 15 minūšu, lai aizskrietu līdz teātrim,» saka Latvijas Nacionālā teātra aktrise un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Etnomuzikoloģijas nodaļas ceturtā kursa studente Zane Jančevska.

Svētdien, 20. oktobrī, pulksten 17 Ēdoles kultūras namā viņa ikvienu interesentu aicina uz savu iniciēto pasākumu Ēdoles-Īvandes pūralāde, kas būs godinājums diviem Kurzemes vīriem - garamantu vācējiem Ansim Bergmanim (1899-1966) un Janim Burkovskim (1892-1957), kuri apkopojuši vairāk nekā simt dziesmu un vairāk nekā simt danču, kas pirms 100 gadiem skanējuši viņu dzimtajos pagastos.

Koncertā seno teiksmu zemē Ēdolē līdzās Zanei Jančevskai piedalīsies viņas kolēģi, Latvijas Nacionālā teātra aktieri Madara Botmane un Kārlis Reijers, kā arī Lauma Bērza (vijole), Ansis Jansons (kokle), Artūrs Uškāns (akordeons, stabule) un... aktrises vadītā folkloras kopa Ēdoles Ķists, ar kuru Zane Jančevska strādā kopš 2017. gada novembra, īpašā godā turot ēdolnieku folkloras mantojumu.

«Es rakstu bakalaura darbu par muzicēšanas tradīcijām Ēdoles pagastā un tās apkārtnē, jo - manas mammas senču saknes nāk no Ēdoles, esmu tām sadzinusi pēdas pat līdz 18. gadsimta beigām. Tāpēc man ir interese par šo vietu,» atklāj Zane Jančevska. Ar savu azartu aktrise spējusi ieinteresēt un aizraut kuplu ēdolnieku pulciņu, kuri no visas sirds darbojas mēģinājumos Ēdoles kultūras namā un koncertē gan vietējos pasākumos, gan izbraukumos.

Viņi piedalīsies arī svētdien gaidāmajā pasākumā, ko aktrise rīko par godu garamantu vācējiem Ansim Bergmanim un Janim Burkovskim, kuri abi figurē arī viņas bakalaura darbā. «Ansis Bergmanis ir dzīvojis Ēdolē, bijis mediķis, Īles sanatorijas galvenais ārsts. Jaunības gados viņš pierakstījis dziesmu vārdus no kalpa vīra Jāņa Anuža, kurš tās tika dziedājis, arī no citiem un 1936. gadā tos iesūtījis Latviešu folkloras krātuvei. Ilgu laiku tās gulēja šajā krātuvē, bet 1964. gadā šīs dziesmas tika ieskaņotas,» stāsta JVLMA Etnomuzikoloģijas nodaļas ceturtā kursa studente. Viņa turpina: «Otrs vīrs ir Janis Burkovskis no Kuldīgas puses, dienējis cara armijā, spēlējis klarneti cara orķestrī, pārdzīvojis Pirmo pasaules karu, piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās, par ko viņam Kuldīgā piešķirta zeme. Viņš ir aktrises Indras Burkovskas vecaistēvs, un viņš savukārt pierakstījis dančus, kopskaitā - 129, ko pēc Pirmā pasaules kara Ēdoles apkārtnē spēlējis kopā ar saviem draugiem. Svētdien viņus abus godināsim, un būtībā tā būs sava veida putekļu notraukšana no mūsu senču atstātajām garamantām.»

Bet uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves Zani Jančevsku šosezon var redzēt jaunā - Annas Maijas Holmas, jaunās ārējās tirdzniecības ministres - lomā Juha Jokela komēdijā Finlandizācija, ko Aktieru zālē iestudējis režisors Valters Sīlis, bet sezonas otrajā pusē viņai būs jauna loma teātra Jaunajā zālē, kur debitēs režisors Klāvs Mellis - teātra apvienība Kvadrifrons kopā ar Nacionālā teātra aktieriem tur uzvedīs angļu rakstnieces Džeinas Ostinas romānu Lepnums un aizspriedumi.

 

Abonē