Mākslas akadēmijas dzīvā vēsture

AČGĀRNI. Stikla mākslas apakšnozare MAG programmas 2. kursa studentes Kitijas Almanes darbs Ekoloģiski ačgārna domāšana. «Šajā izstādē interesanti ir tas, ka studenti izmantoja iespēju izpausties citos medijos,» uzsver Antra Priede © Rūta Kalmuka/F64

Izstāžu zālē Arsenāls atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) simtgades izstāde Academia, kurā apskatāmi tur šobrīd studējošo darbi, apmeklētājiem tiek piedāvātas lekcijas un meistarklases, arī tikšanās ar šīs augstskolas absolventiem. LMA rektors Kristaps Zariņš saka: «Šī ir graujošākā izstāde akadēmijas pastāvēšanas vēsturē, bet – galvenais, ka cilvēks vispār domā.»

Profesors Ojārs Pētersons piebilst: «Rēķinos ar to, ka skatītāji ies uz kasi, prasīs naudu atpakaļ.»Pirms simt gadiem, 1919. gadā dibinātajā, bet oficiāli atklātajā vien 1921. gada rudenī, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) karogā izšūts teksts latīņu valodā «Nulla dies sine linea» (Nevienu dienu bez līnijas), un ar šo moto notikuši daudzi LMA simtgades pasākumi. Viens no tiem ir unikāla formāta ekspozīcija Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls. Kad akadēmijā sākuši runāt par šo izstādi, profesors Ojārs Pētersons izteicies, ka nebūtu interesanti veidot kārtējo reprezentatīvo izstādi, kurā katra nodaļa izliktu iepriekšējo gadu labāko absolventu darbus. «Es saredzēju jēgu parādīt akadēmijas šodienas dzīvību, šodienas jauniešus, viņu tapšanu par māksliniekiem. Salīdzinājumam - kad lielveikalā, paņemam polietilēnā ietītu, ar skaistu papīriņu noformētu maizes kukulīti, ar to daudziem aprobežojas priekšstats par katra maizes kukulīša reālo tapšanu, sākot jau no grauda. Un izstādē ir tieši tas pats - studenti ir dažādi, nav, protams, zināms, kāds viņam katram būs liktenis mākslā, bet te parādās esošā situācija akadēmijā, mūsu augstskolas aktuālā dzīve šķērsgriezumā. Šī izstāde atšķirsies no citām, jo tajā nebūs skaidra sākuma un beigu, bet būs process - studentu domāšanas darbības esence divu mēnešu garumā. Tāda, kāda izstāde ir šodien, rīt vairs nebūs. Divu mēnešu platforma visiem, kas vēlas izpausties,» saka LMA katedras Kustība. Attēls. Skaņa vadītājs profesors Ojārs Pētersons. Pasniedzējs ar 30 gadu pieredzi stāsta, ka ideju apspriešanas fāzē izteicis ideju par Platona akadēmiju. «Pie Atēnām Platonam bija tāds gruntsgabals, un tur bija visādi krūmi, tā vieta ir vēl tagad, un tur atradās mītiska varoņa Akadēma kaps. Un tos krūmus bija pasākuši saukt par Akadēma dārziem, Platons tur ar visiem pļāpāja, kamēr pļāpāšana ieguva skolas ietvarus, un tad to sāka saukt par Platona akadēmiju. Tā arī radās šīs izstādes koncepts - šajā izstādē izveidotajos dārzos jeb mūsu uzbūvētajos augšējos stāvos būs teorija, apakšā - dzīvā prakse. Te tiešām būs tā, ka divus mēnešus šo darbu autoriem būs darbnīca Rīgas centrā par baltu velti - varēs paši nākt un mainīt, papildināt,» stāsta profesors Ojārs Pētersons.

Projekta vadītāja Antra Priede piebilst: «Izstādes koncepcijas izejas punkts ir Platona akadēmija, kas Antīkajā Grieķijā bija noteikts apmācības modelis filozofijas disciplīnā. Pati akadēmija atradās netālu no Atēnām, un īpaša nozīme te bija brīvajai gaisotnei olīvu dārza ielokā, lai sarunu un viedokļu apmaiņas rezultātā nonāktu pie filozofiskām tēzēm un spriedumiem. Mūsdienu terminoloģijā vārds «akadēmisks» dažkārt iegūst smagnēju nokrāsu, kamdēļ iecerētās izstādes formāts būs veids, kā to skatīt sākotnējā izpratnē - brīvs, radošs domāšanas process. Iedvesmojoties no šī piemēra, izstādē plānots pārnest Latvijas Mākslas akadēmijas vietas, atmosfēras un laika garu, veidojot ekspozīciju, kas būtu «dzīvā vēsture». LMA studenti un mācību spēki piedalās izstādē katrs ar savu redzējumu par konkrēto nodaļu, kuru viņi pārstāv.»

Lai akcentētu radošās telpas un mākslas objektu radīšanas vietas mijiedarbi, Arsenālā izveidota īpaša arhitektūra. Ažūrā struktūra un dārza atmosfēra zāles otrajā stāvā veicinās sarunas un diskusijas, tur notiks lekcijas akadēmijas studentiem, bet dienas otrajā pusē norisināsies sarunu darbnīcas un diskusiju vakari apmeklētājiem. Izstādes novitāte ir tās atvērtajā formātā, kurā nepārtraukti noritēs darbība. Katrā no ekspozīcijas sadaļām visu vecumu skatītājiem būs iespēja līdzdarboties mākslas darbu tapšanā, kā arī piedzīvot virtuālās realitātes jaunākos sasniegumus.

Ik sestdienu apmeklētāji tiek aicināti uz pasākumu ciklu Absolventu pieredzes stāsti: Dzīvā akadēmija. Tās būs sarunas ar kādu no Latvijas Mākslas akadēmijas absolventiem, kas ļaus iepazīt akadēmijas vēsturi caur personīgajiem stāstiem un atmiņām. Svētdienās notiks Mākslinieku meistarklases, kurās Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēji izies no ierastās vides - mākslas studijām un auditorijām - un aicinās ikvienu piedalīties viņu vadītajās meistarklasēs, kurās būs iespēja gleznot, apdrukāt, veidot krāsu pigmentus, strādāt tekstilmākslas tehnikās un daudz ko citu. Savukārt trešdienās pulksten 12 - Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Jāņa Taurena lekciju kurss Minimālisms un konceptuālisms 20. gadsimta otrās puses kultūrā.

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais