PROGRAMMA. Dzejas dienu fokusā laikmetīgā dzeja un Balkāni
Sestdien, 7. septembrī, oficiāli tiek atklāts starptautiskais profesionālās dzejas festivāls Dzejas dienas 2019. Tas šogad uz dažādām Rīgas skatuvēm un pilsētvidē norisināsies līdz 16. septembrim, piebilstot, ka profesionālie pasākumi ir rozīnīte lielajā ikgadējā Dzejas dienu kliņģerī, ko Latvijā bez jel kādas partijas vai vadības virsuzraudzības cilvēki svin katru septembri kopš 1966. gada.
Atskats pagātnē
Mūsdienu Dzejas dienu pamats tika ielikts 1965. gada 11. septembrī Komunāru parkā (pašreizējā Esplanādē) Raiņa pieminekļa atklāšanas pasākumā, svinot latviešu dzejnieka 100. dzimšanas dienu. Jāpiebilst, ka svinīgā un padomju garā rīkotā pompozā pieminekļa atklāšana ar sajūsminātajām darbaļaužu masām tikpat kā nepiedāvāja dzeju. Tās centrā bija Baltijas kara apgabala ģenerāļu un kompartijas funkcionāru runas - daļa no tām krievu valodā. Tomēr notikušais deva impulsu kam svarīgākam. Nākamā gada 26. martā Latvijas Rakstnieku savienības sekretariāts nolēma izveidot jaunu tradīciju - Dzejas dienu (vēlāk no tās izauga Dzejas dienas), rīkot to katru gadu, tā iedibinot jaunu tradīciju. Dzejnieki ne vien lēma, bet arī izsita šo ideju cauri padomju birokrātijas mūriem. Dzejas diena drīz vien izauga par pasākumu virkni visa septembra garumā ar īpaša Dzejas dienu krājuma izdošanu, neskaitāmiem lasījumiem, lekcijām un citiem sarīkojumiem. Vienubrīd bija vērojama tendence iesaistīt Dzejas dienu norisēs arī citu žanru literātus - rakstniekus, publicistus, kritiķus, ko labi atceras mūsdienu vecākās paaudzes autori. Neraugoties uz to, ka mainījušās varas un laikmeti, Dzejas dienas ir izdzīvojušas un, mainoties līdzi laikam, kļuvušas par iekšēju nepieciešamību daudziem latviešiem. Mūsdienās var teikt, ka Dzejas dienām piemīt kāds metafizisks vilinājums. Neviens nevar izskaidrot, bet tā ir. Varbūt tāpēc, ka dzīvojam populisma laikmetā un situācijā, kad visi melo. Dažas dienas gadā cilvēki grib piedzīvot kādu patiesības mirkli, ko viņiem sniedz dzeja.
Fokusā Balkāni
Profesionālās dzejas festivāls šogad fokusējas uz laikmetīgo dzeju un Balkānu valstu autoriem. Tā programma sola tikšanos ar vairāk nekā 80 dzejniekiem un atdzejotājiem no 11 valstīm: Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Albānijas, Serbijas, Maķedonijas, Sīrijas, Horvātijas, Velsas, Beļģijas un Polijas. Festivāla notikumi noritēs gan pazīstamās, gan dzejai nepierastās vietās - Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Elektrum Olimpiskā centra peldbaseinā, Raiņa un Aspazijas mājā, Ziepniekkalna apkaimē, Esplanādē un Rīgas centra ielās, Cafe Film Noir un Koka Rīga, Āgenskalna tirgū un citviet. Šogad par festivāla Dzejas dienas 2019 vēstniecību izvēlēta mākslas galerija Noass, kurā noritēs liela daļa festivāla notikumu un kur festivāla laikā būs pieejams arī dzejas grāmatu maiņas punkts. Apmeklētājiem vajadzētu ņemt vērā to, ka vairāki pasākumi prasīs fizisku līdzdalību vairāku stundu garās pastaigās pa Rīgu un pat jogas pamatu apgūšanu. Šo iemeslu dēļ katram vajadzētu izvēlēties savām spējām un vēlmēm atbilstošāko piedāvājumu, rūpīgāk papētot piedāvājumu portālā dzejasdienas.com.
Ārvalstu viesu piedalīšanās Dzejas dienās ir sena tradīcija. Lai iegūtu koncentrētāku skatu uz notālēm grūti notveramajām poētiskajām aktualitātēm, festivāla veidotāji piedāvā iepazīt dažādu valstu un reģionu dzeju, veicinot jaunu atdzejojumu tapšanu un Latvijas auditoriju iepazīstinot ar dažādiem nozīmīgiem citvalstu autoriem. Šogad Latvijā viesosies Balkānu reģiona dzejnieki albānis Parids Teferiči, maķedonietis Ģoko Zdraveskis un serbs Petars Matovičs kopā ar atdzejotājiem Denu Dimiņu, Ingmāru Balodi un Arvi Vigulu. Savukārt Baltijas viesu vakarā apmeklētāji varēs iepazīties ar trīs Baltijas valstu dzejnieku daiļradi - Latviju pārstāvēs līvu valodnieks, tulks un dzejnieks Valts Ernštreits, no Lietuvas lasījumos piedalīsies jaunā, bet ļoti jaudīgā dzejniece Aušra Kaziliunaite, savukārt Igauniju pārstāvēs enfant terrible, dzejnieks, politiķis un žurnālists Kivisildniks (Sven Sildnik).
Dzejas dienu balva
Līdztekus festivāla norisei Latvijas Rakstnieku savienības Dzejas dienu padome turpina būtisku festivāla tradīciju - piešķirt Dzejas dienu balvu par labāko oriģināldzejas vai atdzejas krājumu. Šogad, izvērtējot tai iesniegtos darbus, balvai nominēti pieci dzejas krājumi, kas izdoti laika posmā no 2018. gada 1. augusta līdz 2019. gada 1. augustam. Tie ir: Jānis Vādons. Klusuma forma (Pētergailis, 2019); Aivars Madris. Zonas (Neputns, 2019); Arvis Viguls. Grāmata (Orbīta, 2018); Jeļena Glazova. Алчность/Alkatība. Atdzejojis Arvis Viguls (Valters Dakša, 2019); Dziesma par manu Sidu. Senspāņu varoņeps. Atdzejojis Uldis Bērziņš (Neputns, 2019). Balvas laureātu noteiks aizklātā balsošanā. To pasniegs (balvas vērtība ir 1000 EUR) pasākumā Klasiķu vakars 13. septembrī pulksten 19 centrā Koka Rīga (Krāsotāju ielā 12).
Dzeja sociālajos tīklos
Katrs laikmets Dzejas dienu norisēs ienes jaunus vaibstus. Tās piedzīvojušas gan performanču, gan videomākslas, gan kompaktdisku laikmetu. Turpinot pērn iesākto iniciatīvu, arī šogad notiks online dzejas festivāls. Tā ietvaros septiņu dienu laikā no 6. līdz 12. septembrim, pievienojoties Facebook grupai Dzejas rupors, jebkurš varēs sākt vai arī turpināt rakstīt dzejoļus, gūt prominentu dzejnieku atsauksmes un citu dalībnieku komentārus. Pateicoties pērnā gada Dzejas ruporam, šogad sadarbībā ar kultūras portālu SATORI 7. septembrī pulksten 18 mākslas galerijā Noass noritēs diskusija par dzeju internetā, savukārt 14. septembrī pulksten 15 Āgenskalna tirgū jaunie online dzejnieki tiksies Dzejas ruporam veltītajā pasākumā. Jāpiebilst, ka līdzās profesionālās dzejas festivāla pasākumiem visā Latvijā norisinās neskaitāmi lokāli dzejas dienu pasākumi.
Dzejas dienas 2019, Rīga
Piektdiena, 6. septembris
Pulksten 13. Bērnu dzejas gadagrāmatas Garā pupa atklāšana. Noass
Pulksten 19. Pilsētas stāsti - Dzejas dienu festivāla atklāšana. Kuratore - Ērika Bērziņa. Noass
Dzejas rupora starts. Sociālais tīkls Facebook
Sestdiena, 7. septembris
Pulksten 14. Profesionālā programma Literārajā akadēmijā. Latvijas Rakstnieku savienība, Čaka iela 37-1
Pulksten 15. Aicinājuma lasījumi. Noass
Pulksten 16.30. Drīz vēl viens pievienosies viņiem - Literārās akadēmijas lasījumi. Noass
Pulksten 18. www.internets.lv/dzeja 404 error not found. Noass
Pulksten 20. Baltās nakts programma: Izstāde Emodži dzejā. Raiņa un Aspazijas muzejs, Baznīcas iela 30
Pulksten 21. Dzejas diskotēka. Esplanāde
Svētdiena, 8. septembris
Pulksten 14. Literatūre Montas Kromas Rīgā
Pulksten 16. Montas joga. Noass
Pulksten 19. Ūdensdzeja. Dzejnieki peldbaseinā. Elektrum Olimpiskais centrs, Grostonas iela 6b
Pirmdiena, 9. septembris
Pulksten 19. Metafiziskā dzeja. Kuratore - Ingmāra Balode. Vijoļšķūnis, Maskavas iela 52
Otrdiena, 10. septembris
Pulksten 19. Atvērt nevar aizvērt - dzejas gada jaunie krājumi. Ojāra Vācieša muzejs, Ojāra Vācieša iela 19
Trešdiena 11. septembris
Pulksten 16. Atceres brīdis Raiņa kapos
Pulksten 18. Jānis Pliekšāns - RLBN biedrs. Latviešu biedrības nams
Pulksten 19. «Parādīšu tev bildes/ aplaistīsim jautājumus/ man ir dažas atbildes» (Kirils Vilhelms Ēcis). Raiņa un Aspazijas muzejs, Baznīcas iela 30
Ceturtdiena 12. septembris
Pulksten 19. Viesu vakars. Balkāni. LNB. 1. izstāžu zāle
Pulksten 21. Dzejas kino vakars. Cafe Noir
Piektdiena 13. septembris
Pulksten 17.30 Dzintara Soduma grāmatas Sodums. Post Scriptum atvēršana. Mārstaļu ielā 6, LRMM topošajās telpās
Pulksten 19. Klasiķu dzejas vakars. Dzejas balvas pasniegšana. Koka Rīga. Krāsotāju iela 12.
Sestdiena 14. septembris
Pulksten 12. Ceļojums ar dzejniekiem. Kuratore - Ērika Bērziņa. Ziepniekkalns
Pulksten 15. Rupors ConFlict. Āgenskalna tirgus
Pulksten 17. Dzeja un @Dzeja - starptautiskie lasījumi. Noass
Pulksten 19. Baltijas valstu vakars. Noass
Svētdiena 15. septembris
Dzejas maratons. Dzejas dienu noslēgums. LNB ātrijs
Informācija: www.dzejasdienas.com