REPORTĀŽA: koncertzāle "Latvija" sāk savu muzikālo ceļu

Šonedēļ ar īpašiem atklāšanas koncertiem savu darbību sāks jaunā kultūras, mākslas un izglītības iestāde Ventspilī – koncertzāle Latvija. Tas ir pēdējo gadu vērienīgākais projekts, kas dos mājvietu Ventspils Mūzikas vidusskolai, Bērnu mūzikas skolai, Mūzikas bibliotēkai un skaņu ierakstu studijai, kā arī akustiskajai koncertzālei ar Mazo un Lielo zāli, kas var lepoties ar diviem unikāliem instrumentiem – manuālām akustiskām ērģelēm un vertikālām koncertklavierēm.

No idejas līdz realizācijai

«Akustisko koncertzāli sākām celt 2017. gadā, taču pirmo reizi ideja par to, ka Ventspilī tāda ir vajadzīga, izskanēja 2003. gadā, kad tika izstrādāta pilsētas kultūras pasākumu norišu vietu koncepcija. Tad arī secinājām, ka mums nav telpas liela un vidēja mēroga augstas kvalitātes mūzikas pasākumiem. 2006. gadā notika starptautisks arhitektu plenērs, lai izstrādātu koncertzāles vīziju pilsētas lielajā laukumā. Toreiz par labāko tika atzīts arhitekta Deivida Kuka biroja no Štutgartes redzējums, un jau 2007. gadā parakstījām līgumu par akustiskās koncertzāles tehniskā projekta izstrādi,» koncertzāles tapšanas vēsturi prezentācijas pasākumā medijiem ieskicēja Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele. Taču krīze likusi izdarīt korekcijas un skiču projektu nācies pārstrādāt, samazinot ēkas apjomus un Lielās zāles sēdvietu skaitu (patlaban to ir nepilni 600). Tad arī tika nolemts, ka objekts jāapvieno ar Ventspils Mūzikas vidusskolu un Bērnu mūzikas skolu. Nu beidzot vērienīgā iecere ir īstenota.

Unikāli instrumenti

Pievienošanās valsts nozīmes koncertzāļu pulkam ir liels izaicinājums. Un drīzumā apmeklētāji varēs pārliecināties par to, kā tas izdevies, un cerams, novērtēs abus unikālos pasaules līmeņa instrumentus - viens no tiem: manuālās akustiskās koncertērģeles ar vairāk nekā 3000 stabulēm. Tas ir moderns 21. gadsimta instruments, kas pirmo reizi būs dzirdams nevis baznīcā, bet koncertzālē. Pie ērģeļu koncepcijas strādājusi izcilā ērģelniece Iveta Apkalna (viņas sniegums koncertzālē būs dzirdams 27. jūlijā), bet to īstenojis Vācijas uzņēmums Johannes Klais Orgelbau GmbH&Co,KG. Savu artavu tām devis arī Ugāles ērģeļbūves speciālists Jānis Kalniņš, kura darbnīcā tapa plēšas un instrumenta konstrukcijas centrālā daļa. Lai nodrošinātu teicamu skaņas kvalitāti, akustiskās pārbaudes veikuši speciālisti no Vācijas firmas Müller-BBM, kas atzinuši, ka viss izdarīts augstākajā līmenī.

Savukārt vertikālās koncertklavieres ir šobrīd pasaulē lielākās, un tās izgatavotas latviešu izcelsmes klavierbūves meistara Dāvida Kļaviņa uzņēmumā Klavins Piano Manufaktura Kft Ungārijā. «Pirmkārt, šis instruments atšķiras no citiem flīģeļiem un klavierēm lieluma ziņā. 4,7 metrus augstajām klavierēm ir daudz garākas un tievākas basa stīgas, kas rada skaidrāku, tīrāku un spēcīgāku skanējumu. Otrkārt, šo klavieru rezonators nodrošina skaņas kvalitāti, piešķirot sulīgāku un tīrāku skanējumu. Treškārt, šajā koncertzālē instruments pirmo reizi ir izvietots tā, kā tas paredzēts,» uzsvēra D. Kļaviņš, piebilstot, ka tas būs vērtīgs pienesums Ventspils Mūzikas skolai.

Īpašu noskaņu zālē radīs arī gaismas un interjers, tostarp krēsli, ko izgatavoja Spānijas uzņēmums, jo audums veidots, izmantojot suitu sievu villaiņu krāsu motīvus.

Daudzpusīga programma

Jau šonedēļ, 25. un 26. jūlijā, apmeklētāji varēs baudīt pirmos koncertus. «Koncertzāle jau no atklāšanas brīža piedāvās gan Latvijas mūziķu un kolektīvu priekšnesumus, gan ekskluzīvus ārvalstu mākslinieku priekšnesumus. Koncertprogrammās galvenais uzsvars tiks likts uz profesionālo akadēmisko mūziku. Pievērsīsim uzmanību nesenai pagātnei - 20. un 21. gadsimtā radītajām kultūras vērtībām,» teica koncertzāles mākslinieciskais vadītājs Miks Magone. Augusta pirmajās dienās skanēs izcila pasaules mūzika, piemēram, 1. augustā pirmo reizi Latvijā būs dzirdams amerikāņu komponista Stīva Reiha darbs Six Pianos sešu pianistu izpildījumā. 2. augustā savu audiovizuālo priekšnesumu sniegs pazīstamais islandiešu komponists un elektroniskās mūzikas mākslinieks Valgīrs Sigurdsons kopā ar britu vijolnieku Danielu Pioro, bet 4. augustā ar solokoncertu uzstāsies Ļubomirs Meļņiks.

Arī Mazā zāle, kas ir interesanta ar to, ka tajā ir izbūvēta transformējama siena - to atverot, zāle var tikt izmantota kā brīvdabas skatuve, piedāvās daudzpusīgu pasākumu programmu, piemēram, mūsdienu ritma mūzikas festivālu Ventspils Groove 2019.

Energoefektīvs projekts

Tāpat domāts par skaņas izolāciju un akustiku. Skaņu izolācija ir tik laba, ka vienlaikus var notikt gan koncerts Lielajā, gan Mazajā zālē - tie netraucēs viens otram, akcentēja A. Ābele. Ēkā kopumā iebūvētas 13 dažādas energoefektivitāti paaugstinošas tehnoloģijas, kuru darbību nodrošina gan ilgtspējīgas būvniecības, gan videi draudzīgu un ilgmūžīgu materiālu pielietojums, skaidroja Ventspils Komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks.

Tās ļaus nodrošināt ērtus apstākļus Ventspils Mūzikas vidusskolas un Bērnu mūzikas skolas audzēkņiem. Viņiem būs pieejami ap 100 kabinetu (daļu no tiem varēs piemērot kā ģērbtuves un grimētavas māksliniekiem), kurā nodrošināta moderna gaisa apmaiņas, temperatūras un apgaismojuma iestatīšanas sistēma.