Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Kultūra

Mikrorajonu spožums un posts

NEOMULĪGI. Arhitektes Lidijas Plakanes un Olitas Upacieres iecerētās dzīvojamās mājas Purvciemā ir tipisks paraugs padomju laikmeta pilsētbūvnieku centieniem radīt vispārcilvēcīgu sociālo utopiju totalitārā režīma saimnieciskās mazspējas apstākļos © Publicitātes foto: Latvijas Arhitektūras muzejs

Latvijas Arhitektūras muzejā (Mazā Pils iela 19, Rīga) īsi pirms Jāņiem atvērta un līdz 10. septembrim apskatāma jau piektā izstāde sērijā Rīga, kuras nav. Kartes un plāni.

Šoreiz izstādes nosaukums ir Mikrorajoni. Spožums un posts, izstāžu cikla mērķis ir iepazīstināt ar Latvijas galvaspilsētas plānošanas dokumentiem, kuri to radīšanas laikā nebija publiski pieejami, bet tās kurators ir Jānis Lejnieks. Par jauno izstādi Mikrorajoni. Spožums un posts rīkotāji informē, ka tā analizē būvniecības procesus Rīgā laikā no 20. gs. 60. līdz 80. gadiem no mūsdienu skatupunkta, kad varam novērtēt ieguvumus un zaudējumus. Padomju režīms, iedvesmojoties no Eiropas pilsētplānošanas paraugiem, būtiski pārveidoja pilsētas nomales apkaimes, kur līdz tam atradās Pierīgas muižiņas, dārzniecības, izkliedēta mazstāvu apbūve un rīdzinieku sakņu dārzi jeb t.s. dārziņu kolonijas.

UZ PAPĪRA. Arhitektu Gunāra Melberga, Rutas Paikunes, Dagnijas Silas, Alfrēda Plēsuma radītais dzīvojamais rajons Ķengarags Rīgā, detaļplānojuma makets / Publicitātes foto: Latvijas Arhitektūras muzejs

Mikrorajoni. Spožums un posts, protams, nevar sniegt atbildes uz samilzušajiem mūsdienu jautājumiem - ko darīt ar 60.-80. gadu apbūvi. Problēmu cēloņi meklējami padomju laikmeta pilsētbūvnieku centienos radīt vispārcilvēcīgu sociālo utopiju totalitārā režīma saimnieciskās mazspējas apstākļos. Tolaik tikai daļa no arhitektu piedāvājumiem tika realizēta. Iespējams, ka risinājums meklējams mikrorajonu izcelsmes analīzē, un mūsdienu Rīgas dalījums apkaimēs ir solis uz to.

Pirmā izstāde Rīga. Pamatplāns (2015) iepazīstināja ar Rīgas jaunizbūves biroja (1923-1940) ambiciozo Lielrīgas projektu pusotram miljonam iedzīvotāju. Otrā izstāde Zilās Rīgas zaļie ķīļi (2016) parādīja ūdens akvatoriju un zaļo teritoriju potenciālu un plānotāju centienus nodrošināt katram pilsētniekam veselīgu vidi neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. Trešā izstāde Rīga. Pasažieri un krava. Satiksme un transports (2017) atklāja pasažieru satiksmes un kravas transporta ietekmi uz pilsētnieku ikdienu. Savukārt pērn Arhitektūras muzejā bija apskatāma Brīvības ielas vēsturei veltītā izstāde Rīga. Galvenā iela, kas stāstīja par galvaspilsētas centrālo asi, kura šķērso Daugavas labā krasta teritoriju no Berģiem līdz Daugavai, lai noslēgtos Pārdaugavā, Uzvaras parkā. Jāpiebilst, ka Latvijas Arhitektūras muzeja krājumā ir gandrīz tūkstotis 20. gadsimta Rīgas plānojuma projektu.

Izstāde apskatāma bez maksas. Arhitektūras muzeja darba laiks pirmdienās no pulksten 9 līdz 18, otrdienās - ceturtdienās no pulksten 9 līdz 17, piektdienās no pulksten 9 līdz 16, bet sestdienās un svētdienās muzejs ir slēgts Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām jāpiesakās dienu iepriekš. Vairāk informācijas meklējiet vietnē archmuseum.lv.