Šovakar Dailes teātrī dramaturga Artūra Dīča lugas Purva bērni pirmizrāde.
Šī ir Dailes teātra aktiera Artūra Dīča debija savā teātrī kā dramaturgam. Luga Purva bērni ieguvusi 2. vietu pirms diviem gadiem notikušajā Dailes teātra oriģināldramaturģijas lugu konkursā Austrumi ienāk Latvijā. Patvērums un (ne)satikšanās (2017), kas tika rīkots ar Kultūras ministrijas atbalstu, gatavojoties Latvijas valsts simtgadei. «Purva bērni ir futūristiska fikcija par sabiedrības modeli, kurā viss neglītais, neērtais un nevajadzīgais ir izolēts ārpus mūsu ikdienas realitātes. Tas viss ir novietots izolētā teritorijā, kuru dēvē par Purvu,» par savu darbu stāsta Artūrs Dīcis.
Šo darbu teātris definē kā «futūristisku fikciju», bet autors to apzīmē kā «šausmu filmu divos cēlienos». Dramaturgam esot bijusi vēlme eksperimentēt, pakustināt skatītājos «ne tikai smieklus vai līdzpārdzīvojumu, bet arī citas maņas un izjūtu gammas, tādas kā bailes, spriedzi...». Artūrs Dīcis stāsta: «Tas ir stāsts par cilvēkiem, kurus nav kur likt. Sabiedrība, kas aizrāvusies ar cilvēktiesību ievērošanu, viņus noliek fonā - vietā, kuru pašiem nevajag, un arī rūpējas par viņiem, un šķiet, ka viss ir kārtībā. Tajā brīdī, kad pašiem vairs nav ko ēst, visu nākas pārvērtēt, un, protams, cilvēks vispirms domā par savu labumu. Un stāsts ir par to, kas notiek ar «neērto», kad to atstāj novārtā. Vēl pirms neilga laika Eiropa dalīja cilvēkus kvotās, izsūtīja pa valstīm, lai viss būtu godīgi, lai neviens nevarētu apvainoties, bet saknē tas bija nepareizi, jo tā nav problēmas risināšana. Tas ir demonstrējums savai sirdsapziņai, cik veiksmīgi spēj cīnīties ar sekām. Par to arī ir luga.»
Dailes teātra aktierim Artūram Dīcim šī sezona gandrīz beigu-sies - topošajos jauniestudējumos viņam lomas nav, jāspēlē ir vien repertuārā esošajās izrādēs, tāpēc ik pa laikam viņš piedalās arī savas lugas mēģinājumos. Protams, galvenā teikšana esot režisoram Tomam Treinim un aktieriem, bet, ja kāds vaicājot padomu, viņš arī pasakot savas domas.
Šī ir Artūra Dīča trešā luga, kas iestudēta Latvijas teātros. Iepriekšējās sezonās Nacionālajā teātrī tika iestudēta izrāde Lidojošais Travolta un Arī vaļiem ir bail, par kuru Artūrs Dīcis saņēma Spēlmaņu nakts 2017/2018 balvu nominācijā Gada sasniegums oriģināldramaturģijā. Dramaturgs atzīst, ka kopumā esot uzrakstījis tikai septiņas lugas un, protams, esot prieks, ka darbs nonāk līdz skatītājam, jo «lugas tāpat vien jau neviens nelasa. Līdzīgi kā sunīti var turēt tikai dzīvoklī, kur par viņu var priecāties tikai saimnieks, bet daudz labāk ir ļaut sunītim izskrieties parkā, tad priecīgs ir gan pats suns, gan viņa jauniegūtie draugi, gan pats saimnieks».
«Sezona teātrī jau gandrīz beigusies, tomēr ir jau citi darbi, pie kuriem jāsāk strādāt. Ir dažādas ieceres, un process sācies - sāc domāt, piefiksēt idejas, veikt izpēti, vākt materiālus...» stāsta Artūrs Dīcis. Protams, arī ģimene, kurā aug divi puikas Kārlis (1,9) un Fricis (1,2), ir noilgojusies. Turklāt Artūra dzīvesbiedrei Ievai tieši vasarā palielinās darba apjoms. «Ieva vada viesu namu Nītaures dzirnavas, un vasara, kā zināms, ir kāzu sezona... Tā mēs žonglējam,» pasmaida ģimenes galva. Iespējams, ka tomēr atradīšot laiku ceļojumam, lai gan pārāk tālu pagaidām vēl ģimene neplāno doties, «lidojumam jābūt apmēram divu stundu jeb viena miedziņa ilgumā».