APRITĒ: Meklēt daudzveidību sevī

«Pieredzes ziņā šī sezona man bijusi diezgan veiksmīga – daudz bija jāiemācās. Man patīk mācīties, man tas rada prieku, tāpēc arī piekrītu projektiem, kuros man ir papildu izaicinājumi,» saka jaunā aktrise Anna Nele Āboliņa.

Viņai piektdien pirmizrāde - jaunu cilvēku melodrāmā Mārtins Īdens, ko pēc amerikāņu rakstnieka Džeka Londona (1876-1916) izcilākā romāna (1909) motīviem Valmieras Drāmas teātrī (VDT) iestudējis režisors Klāvs Mellis. Stāstu dramatizējusi Justīne Kļava.

Jaunība, mīlestība, vilšanās

Stāsta centrā ir jaunu intelektuāļu un mākslinieku komūna - humanitāro zinātņu studente Rūta, topošais filozofs Artūrs, antropoloģe Anna, mūziķe Paula Daniela, biennāles kurators Emīls, dzejnieks Henrijs Elgars, fotogrāfe Florence un kāds nesen viņu vidū parādījies svešs puisis Mārtins Īdens, kurš nelokāmi cenšas piepildīt savu sapni par izglītību un iegūt literāta slavu, izmisīgi vēloties piederēt šai, viņaprāt, maģiski noslēpumainajai kompānijai... viņa sapņu piepildījumam.

Scenogrāfe Austra Hauks, kostīmu māksliniece - Berta Vilipsone, gaismu mākslinieks - Jānis Sniķers.

Lomās: Kārlis Arnolds Avots, Aigars Apinis, Anna Nele Āboliņa, Pauls Iklāvs, Klinta Leja, Ilze Pukinska, Uldis Sniķers un Ance Strazda.

Ukulele un krievu valoda

«Romāna darbība ir pārnesta uz mūsdienām, visi tipāži ir mūsdienīgi un atpazīstami. Es esmu mūziķe, kas ir interesanti, jo es pati neesmu ļoti muzikāla. Es varu dziedāt, savulaik esmu spēlējusi klavieres, bet šajā izrādē man ir izaicinājums - iemācīties spēlēt ukuleli,» saka mūziķes Paulas Danielas lomas atveidotāja Anna Nele Āboliņa, piebilstot, ka tikt galā ar šo mūzikas instrumentu viņai palīdz Lāsma Bērtule.

Ukuleles apguve Annai Nelei šosezon ir jau otrais izaicinājums. Pirmais bija Helēnas loma režisores Māras Ķimeles jauniestudējumā Jūras vējš Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī (RKT), jo - krievu valodā. «Es nerunāju krievu valodā, tāpēc, kad Māra Ķimele man piedāvāja šo lomu, biju ļoti bažīga, bet - man ir brīnišķīgi draugi, kuri man palīdzēja, dažādi atbalstīja, un es to izdarīju! Un tieši šajā lomā beidzot sapratu, ko nozīmē spēlēt tekstu un ko nozīmē - nespēlēt tekstu. Jo, spēlējot dzimtajā valodā, tu neapzināti vari palikt teksta līmenī, apkalpojot to, kas uzrakstīts, bet, spēlējot šajā izrādē, kur tekstu esmu iemācījusies tīri fonētiski, varu vairāk nodarboties ar savas varones iekšējo pasauli,» stāsta Helēnas lomas atveidotāja. «Man paveicās, ka strādāju kopā ar Māru Ķimeli, jo tas, kā viņa analizē un saprot tēlu līnijas, aktierim izskaidrojot, kā katrs tēls ierakstās kopīgajā bildē, ir brīnišķīgi. Es uzreiz saprotu, kas man jādara, tāpēc personīgi man viņa ir vislabākā skolotāja, vismīļākā režisore,» atklāj jaunā aktrise, piebilstot, ka viņai ir kaifs spēlēt šajā izrādē, un viņa cer, ka Jūras vējš RKT repertuārā būs arī nākamajā sezonā.

Par vectēvu Tālivaldi

Paralēli darbam uz skatuves Anna Nele studē teātra zinātni Latvijas Universitātes maģistra studiju programmā Baltu filoloģija pie Silvijas Radzobes un šobrīd strādā arī pie sava maģistra darba - raksta par savu vectēvu, teātra un kino aktieri Tālivaldi Āboliņu (1932-1991).

«Es gan viņu neesmu satikusi, jo viņš nomira, kad vēl nebiju piedzimusi. Ģimenē ir diezgan daudz materiālu par viņu, bet ne tik daudz, kā par manu omi - aktrisi Veru Singajevsku (1923-2014), par kuru sarakstītas vairākas grāmatas. Man ir ļoti interesanti šos materiālus pētīt un izzināt, un laikam tā ir - jo cilvēks kļūst vecāks, jo vairāk aizdomājas par savu ģimeni, dzimtu. Jā, man tiešām gribas noskaidrot, kāpēc esmu tāda un ne savādāka,» saka jaunā aktrise, atklājot, ka maģistra darba tapšanā viņai ar informāciju palīdz gan tētis Māris Āboliņš, gan krusttēvs - tēta brālis, Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš, gan vectēva laikabiedri, kuri ar prieku kavējas jaunības dienu atmiņās.

«Ja veiksmīgi tikšu galā ar šo mazo uzdevumu, kas ir maģistra darbs, iespējams, to paturpināšu, lai vēlāk varbūt izdotu grāmatā,» stāsta Anna Nele.

Ome bija priecīga

Anna Nele nevar un nemaz negrib noliegt, ka izvēlē par aktrises profesiju liela ietekme bijusi ģimenei, kurā visi ir radošu profesiju pārstāvji. «Tētis ir TV skaņu režisors, mamma ir producente, vecāmamma - māksliniece, vecaistēvs no mammas puses - jūrnieks, kas arī savā ziņā ir radoša profesija,» saka jaunā aktrise, piebilstot, ka viņas dvīņubrālis Tālivaldis Tālis savukārt studē montāžas režiju un šovasar absolvēs Latvijas Kultūras akadēmiju.

«Bērnībā daudz laika pavadījām kopā ar omi, gājām uz teātri un dažādiem pasākumiem, bet tolaik jau likās, ka visiem bērniem tā ir,» smaidot stāsta vairāku paaudžu teātra skatītāju mīlētās aktrises Veras Singajevskas mazmeita. Vēl būdami pavisam mazi, Anna Nele un Tālivaldis Tālis sāka dejot Dzintariņā, uzsākot skolas gaitas - deju grupā Dzirnas, kuras sastāvā vēlāk piedalījušies gan lieluzvedumā Mazā Nāriņa Ķīpsalas peldbaseinā, gan mūziklā Viena asins tev un man Dailes teātrī, gan pērn XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos.

«Skatuve pamazām iepatikās, pieredze krājās, un, kad pienāca laiks studijām, ome teica, lai eju uz aktieriem, lai mēģinu stāties. Jo, pat, ja nebūšu aktrise, zināšanas, ko iegūšu studiju laikā, būs vērtīgas un noderēs visai dzīvei,» stāsta jaunā aktrise. Viņa atklāj, ka pirmie divi gadi akadēmijā bija ļoti grūti - gan nebija īsti pārliecības par izdarīto izvēli, gan daudz kas nepadevās, gan vecums, kurā, kā viņa pati saka, interesēja viss un nekas. Tikai trešajā kursā, vairāk strādājot ar režisori Māru Ķimeli, ar režisoru Andreju Jarovoju iestudējot Kārļa Skalbes pasaku Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties (Ģertrūdes ielas teātrī), Anna Nele beidzot saprata, ko viņa dara aktieros, un pamazām guva pārliecību, ka izdarītā izvēle ir pareiza.

«Ome bija ļoti priecīga, ka iestājos aktieros. Viņa ļoti mīlēja savu profesiju un, tai pateicoties, piedzīvoja ļoti radošu un krāsainu mūžu. Atceros, kā viņa teica: ja viņai būtu desmit bērnu, viņa visus sūtītu uz aktieriem. Nu, tagad es mēģinu sevi pierādīt šajā profesijā un lēnā garā bruģēju savu ceļu. Vēl jau esmu pašā savas karjeras sākumā, man vēl ļoti ir sevi jāpierāda, jo, sēžot uz ģimenes lauriem, šajā profesijā neko nevar sasniegt.»

Valmierā, seriālā, bibliotēkā

Pirmā pieredze profesionālajā teātrī Annai Nelei bija 2017. gadā Matildes un Līziņas lomās R. Blaumaņa Pazudušajā dēlā, kas bija diplomdarba izrāde un ko VDT iestudēja režisors Reinis Suhanovs. «Liels paldies gan Reinim, gan Liktenim, ka tas notika tieši Valmieras teātrī, kas ir tik dzīvs, radošs un atvērts, ka jaunam aktierim nav jādomā, kā tur ieiet un sevi pierādīt. Tur katrs grib palīdzēt, un tu gribot negribot atveries, un - tev viss izdodas. Valmieras teātris man ir ļoti mīļš, un man patīk tur būt, tāpēc ļoti priecājos, ka man atkal ir iespēja tur spēlēt, un es ceru, ka būs vēl.»

Jaunā aktrise priecājas arī par dalību TV3 seriālā Viss pa jaunam!, kur viņa ir skolotāja Patrīcija un ko veido režisors Aigars Grauba, jo tā vienlaikus ir gan iespēja strādāt ar kolēģiem no dažādiem teātriem, gan filmēšanās pieredze.

Tāpat arī dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces un režisores Kristīnes Krūzes veidotā izrāde Zenta Mauriņa. Dokumentālie sapņi, kur Annas Neles skatuves partneri ir Lauma Balode un Kaspars Dumburs, ir interesanta pieredze, jo izrāde tiek spēlēta bibliotēkās, un katru reizi tā ir jauna telpa, cita enerģija.

Un kad ir gandarījums? «Ja esmu tikusi galā ar savu uzdevumu, ja neesmu padevusies. Man patīk meklēt daudzveidību sevī - katrā jaunā lomā atrast citu cilvēku sevī, dzīvot cita dzīvi,» saka Anna Nele. «Lai arī mūziķe Paula Daniela izrādē Mārtins Īdens ir cilvēks, kura skatījums uz pasauli līdzinās manam, tomēr izpausmes, uzvedība un manieres atšķiras. Tā ir laba sajūta - ļaut sev padzīvoties dažādos tēlos.»

Pie dabas un ar ģimeni

Interesanti, vai, veidojot jaunu lomu, jaunā aktrise kādreiz lūdz padomu arī savam teātra pieredzes bagātajam krusttēvam? «Nē, nejautāju,» viņa godīgi atzīstas, sakot, ka lomas veidošana tomēr ir ļoti intīma lieta, un viņa nemīl tajā iesaistīt citus. «Bet man, protams, ir svarīgi, lai viņš noskatās izrādi, un tad gan ar viņu ir vērtīgi parunāties. Tāpat man ir svarīgi, lai manu veikumu uz skatuves novērtē arī mamma, tētis un brālis. Jo īpaši brālis, ar kuru man ir ļoti cieša saikne un kurš man ir vistuvākais cilvēks dzīvē,» stāsta Anna Nele, priecājoties, ka tuvojas vasara, jo tad būs vairāk laika pabūt kopā ar saviem tuvajiem. «Brālim šogad izlaidums, varbūt arī man būs izlaidums, mans draugs Matīss Budovskis šogad beidz LKA Dramatiskā teātra aktiera mākslas kursu - tas būs jānosvin. Mums ar brāli šovasar paliek 25, mammai 19. augustā - 50, pa visiem kopā sanāk simts! Plānojam arī simtgades balli,» aizrautīgi stāsta Anna Nele, uzsverot, ka viņai ir gan lauki, gan iespēja pie jūras padzīvoties, tāpēc vasarā mēģinās maksimāli būt pie dabas un - galvenais - kopā ar ģimeni.

***

ANNA NELE ĀBOLIŅA

• Aktrise
• Dzimusi 1994. gada 18. jūlijā Rīgā
• Izglītība: Rīgas 6. vidusskola, Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiermākslas kurss (humanitāro zinātņu bakalaura grāds, kursa vadītāji - M. Ķimele, E. Seņkovs, 2017)
• Studē teātra zinātni Latvijas Universitātes maģistra studiju programmā Baltu filoloģija (kursa vadītāja - S. Radzobe)
• Repertuāra lomas: Matilde/Līziņa - R. Blaumaņa Pazudušais dēls

(rež. R. Suhanovs, VDT, 2017), Ambera - N. Lizuka Labie bērni (rež. R. Suhanovs, VDT, 2017), Lēnija - F. Kafkas Process (rež. M. Lācis, JRT, 2018), Helēna - I. Ābele Jūras vējš

(rež. M. Ķimele, RKT, 2019), lomas izrādē Zenta Mauriņa. Dokumentālie sapņi (rež. K. Krūze, 2019), mūziķe Paula Daniela - Dž. Londona Mārtins Īdens (rež. K. Mellis, 2019, VDT)

• Skolotāja Patrīcija Mežute TV seriālā Viss pa jaunam! (rež. A. Grauba, 2019).