«Dejas balvas pasniegšanas ceremonija šogad notiks pirmo reizi Latvijas kultūras vēsturē. Tāpēc vakara gaitā skatītāji tiks aicināti domāt par to, cik daudzas pirmās reizes savā dzīvē jāpiedzīvo dejas māksliniekam, lai radītu darbus, kurus pamana un novērtē skatītāji, kolēģi un kritiķi,» saka režisore Krista Burāne.
Šovakar, Starptautiskajā Dejas dienā, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī tiks pasniegts jaunizveidotais nacionālas nozīmes apbalvojums - Dejas balva. To rīko Latvijas Dejas informācijas centrs sadarbībā ar Kultūras ministriju, bet balvas pasniegšanas ceremonijas veidošanā sadarbojas atzīti dejas, teātra, video un mūzikas mākslinieki - režisore Krista Burāne, horeogrāfes Aleksandra Astreina, Guna Trukšāne, Anete Vanceviča un Agnese Bordjukova, muzikālā noformējuma mākslinieks - Uldis Cīrulis jeb DJ Monsta.
Dejas balvas pasniegšanas ceremoniju būs iespējams vērot arī interneta tiešraidē - portālā lsm.lv.
Augstākais apbalvojums
Dejas balva ir Latvijas augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā - baletā, laikmetīgajā dejā, mūsdienu un skatuviskajā tautas dejā. Un šovakar šī balva tiks pasniegta 13 nominācijās - par izciliem sasniegumiem 2017. un 2018. gadā. Balvu par mūža ieguldījumu saņems horeogrāfs, dejas pedagogs, vairākkārtējs deju svētku virsvadītājs Uldis Šteins. Katrs laureāts saņems naudas balvu 1000 eiro apmērā (mūža balvas saņēmējs - 1500 eiro) un mākslinieces Gintas Grūbes veidotu statueti.
Pēdējo divu gadu dejas notikumus vērtēja un nominantus izvirzīja žūrija: baleta eksperti Gunta Bāliņa, Marians Butkevičs un Regīna Kaupuža (žūrijas priekšsēdētāja), laikmetīgās dejas eksperti Ramona Galkina un Andris Kačanovskis, skatuviskās tautas dejas eksperti Gints Baumanis un Alda Skrastiņa, mūsdienu dejas eksperti Inga Raudinga un Guntis Spridzāns.
Negaidīti, bet loģiski
«Es gribu apsveikt visus dejas mākslas pārstāvjus ar to, ka deja iekaro savu īpašu vietu starp citām performatīvajām mākslas formām, un tādējādi mums visiem ir iespējams novērtēt ļoti plašo un ārkārtīgi daudzveidīgo dejas lauku,» saka Dejas balvas ceremonijas režisore Krista Burāne. Viņasprāt, šīs balvas galvenais uzdevums ir parādīt dejas mīļotājiem un arī tiem, kuri par deju vēl neko daudz nezina, cik ārkārtīgi krāšņa un interesanta šobrīd Latvijā ir dejas pasaule. Un ka šo dejas valodu var lietot ļoti dažādās tonalitātēs un niansēs, un ikviens var mēģināt atrast sev un savai pasaules uztverei visprecīzāko kustības partitūru.
Krista Burāne atzīst, ka piedāvājums veidot režiju Dejas balvas pasniegšanas ceremonijai nāca negaidīti, jo ar deju viņa daudz nebija strādājusi. Bet, iespējams, tas ir loģisks turpinājums pērn iesāktajam darbam - izrādei Noktirne, kas ir veltīta kustībai. Kristas Burānes un viņas domubiedru - britu režisora un publicista Endija Fīlda, scenogrāfes Ievas Kauliņas un zviedru horeogrāfa Ērika Ēriksona - kopdarbs savu pirmizrādi piedzīvoja 27. jūnijā Londonas Starptautiskajā teātra festivālā LIFT, bet septembrī to noskatīties piedāvāja arī Starptautiskais Jaunā teātra festivāls Homo Novus. Pēc tam to varēja redzēt arī Reikjavīkā festivālā Spectacular.
Vārdu aizstās kustība
«Man ir ļoti interesanti strādāt kopā ar četrām horeogrāfēm, kuras katra pārstāv savu dejas žanru, un ceremonijas pamatā būs viņu veidotās kompozīcijas par dejas mākslinieku pirmajiem soļiem, par aizrautību, cīņu, zaudējumiem, uzvarām, prieku, mīlestību un radīšanas procesu. Mēs esam palikuši arī pie sākotnējās idejas, ka ceremonijai nebūs vadītāja klasiskā izpratnē, jo vārdu aizstās kustība, kas aptvers visus nomināciju žanrus - baletu, skatuvisko tautas deju, mūsdienu un laikmetīgo deju,» stāsta Krista Burāne, atklājot, ka tādējādi tiks mazliet izjaukta klasiskā balvu pasniegšanas ceremoniju shēma. «Ir dažādi viedokļi un atšķirīga izpratne par to, kā būtu jārunā par deju, un, protams, ir arī ļoti liela atšķirība starp klasisko un, piemēram, mūsdienu deju, līdz ar to mūsu radošais uzdevums ir izveidot notikumu, kurā visi justos labi un justos novērtēti.»
Režisore domā: lai arī balva ir ļoti svarīga, katram nominantam pakausī jāpatur doma, ka tā ir tikai balva. «Viņi katrs ir izdarījuši lielu un brīnišķīgu darbu, ir skaisti būt nominantam, un, protams, ir ārkārtīgi skaisti būt laureātam, bet - vienīgā atšķirība starp nominantu un laureātu ir veiksmes faktors. Un tāpēc mēs šo notikumu veidojam tā, lai katrs nominants justos pamanīts un nepazaudētu smaidu arī tajā brīdī, ja balvu saņemt aiziet cits. Jo brīvība un pārliecība, ka dari darbu, ko nevari nedarīt, vienmēr ir svarīgāka par balvu,» uzskata Krista Burāne.
Ar prieku par dančiem
Režisore pati vislabāk ir pazīstama ar laikmetīgo deju, jo tā iet roku rokā ar laikmetīgo teātri, kas viņu interesē. «Man ļoti patīk, kā laikmetīgās dejas mākslinieki domā par pasauli, ka viņi nebaidās uzdot jautājumus un meklēt atbildes par to, kas notiek šeit un tagad. To es ļoti novērtēju, tas man šķiet interesanti. Bet vienlaikus man ir ļoti aizraujoši skatīties uz tiem jauniešiem, kuri dejo mūsdienu dejas dažādos stilus, jo tajā, ko viņi dara, ir gan dzīves kaislība, gan absolūta brīvības sajūta. Fantastiski ir arī jaunie baleta dejotāji, viņu profesionalitāte un prasmes, un arī tā ir sava veida brīvība, kas iegūta, strādājot strikti noteiktās klasiskās formās. Savukārt skatuviskās tautas dejas, kas ir ļoti liela Latvijas amatiermākslas daļa, būtiskākā vērtība ir tradicionālajā kustībā un tajā lielajā priekā, ko dejotāji sniedz saviem skatītājiem.»
Krista Burāne atzīst, ka viņai pašai pieredze ar deju bijusi tik neliela, ka nav pat apspriešanas vērta. «Bērnībā man ļoti patika skatīties tautas deju koncertus, sevi iztēloties uz skatuves, bet tā arī nesaņēmos aiziet uz dejošanas mēģinājumu, jo man likās, ka dejošanai neesmu pietiekami laba... Bet man ļoti patīk dejot ballītēs, man patīk arī folkloras danči, un, cik vien iespējams, tajos ar prieku piedalos,» atklāj Krista Burāne, uzsverot, ka enerģija, kas samainās danču laikā, ir ārkārtīgi spēcinoša. No vienas puses, var atbrīvoties no visa, kas sakrājies, sastāvējies, no otras - sasmelties spēku un prieku. «Ja man būtu jāizvēlas iet uz fitnesa zāli vai uz dančiem, es pavisam noteikti izvēlētos dančus.»
Cēsu kauju simtgade
Gatavojoties Dejas balvas pasniegšanas ceremonijai, Krista Burāne regulāri mēroja ceļu maršrutā Cēsis-Rīga-Cēsis un katrreiz no jauna secināja, ka braukt uz Rīgu kļūst arvien grūtāk. «Jau ilgāku laiku dzīvojot Cēsīs, kas ir zaļa, mierīga un cilvēkiem draudzīga pilsēta, es pamanu, cik traģiski mainās galvaspilsēta. Tā kļūst arvien netīrāka un estētiski nebaudāma. Iebraucot Rīgā, virsū uzkrīt pelēks putekļu mākonis, un tas ir ļoti skumji,» nosaka režisore, piebilstot: jo mazāk jābūt Rīgā, jo jūtas labāk.
No tā ieguvēji ir cēsnieki, jo jau kopš rudens režisore strādā lielā projektā, kas pamazām ieiet finiša taisnē, un tas būs Cēsu kauju simtgades lielais notikums, kas gaidāms 22. jūnijā visā pilsētā un visas dienas garumā. Krista Burāne ir šā notikuma režisore, un viņa neslēpj prieku, ka ir iespēja paveikt ko skaistu pilsētā, kuru jau trīsarpus gadus sauc par savu.
Pirms simt gadiem Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā, un pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 22. jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu. Cēsu kaujās Latvijas un Igaunijas armijas uzvarēja nevis labākā apbruņojuma, bet spēcīgākas idejas un vērtību dēļ. Un, atzīmējot šo kauju uzvaras simto gadadienu, režisore vēlas uzsvērt cilvēku līdzatbildību, līdzdalību un sev svarīgo vērtību aizstāvēšanu - ne tikai pagātnes, bet jo īpaši šodienas un nākotnes zīmē.
Svētku programma būs ļoti daudzveidīga, tā risināsies visā pilsētā, un visi Ziemeļlatvijas iedzīvotāji un pilsētas viesi tiks aicināti līdzdarboties - domājot par tām uzvarām, kuras svinam, aizstāvot savas vērtības šodien, tādējādi ietekmējot ne tikai savu, bet arī valsts dzīvi, veidojot to labāku, taisnīgāku un vienlīdzīgāku. Unikāls notikums Cēsu kauju simtgades programmā būs iespēja no 15. jūnija līdz 22. jūnijam apskatīt rekonstruētu vēsturisko Igaunijas bruņuvilcienu Brīvība.
UNESCO kalendārā
«Ir vēl arī citi darbi,» smaidot nosaka Krista Burāne, atklājot, ka viņa strādā arī projektā, kas kā liels notikums ierakstīts UNESCO kalendārā - tā būs Latvijas nacionālo kultūras, izglītības un zinātnes institūciju 100. gadadienai veltīta izstāde Latvijas kultūras alfabēts UNESCO galvenajā mītnē Parīzē šā gada oktobrī.
Savu simtgadi šogad svin septiņas Latvijas nacionālās institūcijas: Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Universitāte un Latvijas Nacionālā opera un balets, un Krista Burāne veido audiovizuālu instalāciju un grāmatu - Latvijas kultūras ābeci, kas stāstīs gan par notikumiem šajās institūcijās, gan par cilvēkiem, kuri veido šo vērtību kodolu, vienlaikus stāstot par Latviju gan Eiropas, gan pasaules līmenī.
«Visi šie darbi ir nopietni, apjomīgi un atbildīgi, un, strādājot ar šiem projektiem, es no katra mēģinu izlobīt kodolu un rast kopsaucēju - gan stāstot par dejas daudzveidību, gan runājot par mūsu valsts pastāvēšanu Cēsu kauju sakarā, gan akcentējot to, ka mūsu valsts pastāvēšanas pamatu pamatā ir kultūra.»
