«Viņai bija asa mēle un paradums teikt visu, ko domā. Daudziem tas nepatika, un tāpēc pret viņu bijušas arī dažādas represijas. Bet – viņa bija ģeniāla māksliniece, un to nevarēja ne noliegt, ne arī noslēpt,» tā par pianisti Jautrīti Putniņu saka operdziedātāja Anta Jankovska.
Svētdien, 28. aprīlī, pulksten 18 Mazās ģildes Lielajā zālē, kas ilgus gadus bija Jautrītes Putniņas (1929-2017) mīļākā uzstāšanās vieta, viņa aicina uz izcilās pianistes piemiņas pasākumu - Koncerts pavasara vakarā - Jautrītei Putniņai 90.
Koncertā, kas tapis kā dāvana un pateicība Jautrītei Putniņai par ieguldījumu Latvijas kultūras dzīvē un jaunajos talantos, kuri, viņas rokas vadīti, spēruši pirmos soļus mākslā, piedalīsies gan viņas skolnieki, gan domubiedri, ar kuriem krustojušies dzīves ceļi: Biruta Vaivode (vijole), Anita Balčuna (vijole), Ivars Bezprozvanovs (čells), Kristaps Pētersons (kontrabass), Ilona Meija (flauta), Ints Dālderis (klarnete), Pēteris Eduards Kalniņš (klarnete), Helēna Kundrāta (klavieres), Herta Hansena (klavieres), Anta Jankovska (soprāns) un Guntars Ruņģis (tenors).
Piemiņas koncertā, kurā skanēs skaistākās pasaules klasiskās mūzikas lappuses, instrumentālās un vokālās mūzikas zelta fonds, tiks demonstrēti arī fragmenti no pianistes dēla režisora, daudzu iemīļotu leļļu animācijas seriālu scenāriju autora, mākslinieka un producenta Māra Putniņa veidotās dokumentālās filmas, tādējādi skatītājiem būs iespēja atkal dzirdēt un apbrīnot arī pašas jubilāres talantu un ģenialitāti. Koncertu vadīs ilggadējs Jautrītes Putniņas kolēģis un draugs, Valmieras mūzikas skolas direktors Aivars Cepītis.
Koncerta galvenais mērķis ir savākt līdzekļus piemineklim, ko Valmieras kapos Jautrītes Putniņas atdusas vietā iecerējis uzstādīt Māris Putniņš. «Pat izciliem māksliniekiem valsts par velti neko nedod, bet - Jautrīte Putniņa ir pelnījusi pieminekli, un tas nav pat apspriežams,» uzskata operdziedātāja Anta Jankovska, kura uzņēmusies šā piemiņas koncerta organizēšanu.
«Kamēr pārējie šā koncerta dalībnieki pie Jautrītes Putniņas ir mācījušies un, viņas bīdīti, spēruši pirmos soļus mūzikā, man pašai ar viņu bijusi tikai viena, bet ļoti spilgta tikšanās, īsi pirms pianistes aiziešanas mūžībā - meistarklasē pie viņas mājās, kurp mani aizveda mana pianiste Helēna Kundrāta, viņas audzēkne jau no 11 gadu vecuma, kura vienu laiku pat dzīvojusi pie Jautrītes,» stāsta Anta Jankovska. «Viņai jau tolaik bija ļoti slikta redze, bet viņa vēl spēlēja klavieres. Un, mani noklausoties, tikai noprasīja: «Cik tu esi gara?» Bija redzējusi manu ēnu... Un tad viņa savā manierē teica: «Redzi, pie sienas ir koka vīriņi, tos mans tēvs darinājis.» «Jā, skaisti,» noteicu, un Jautrīte man pavēlēja: «Nu tad ņem nost no sienas un nes mājās!» «Ko?!» nedroši pārjautāju, bet viņa: «Tu nedzirdēji?! Ja tev patīk, ņem nost un nes mājās!» Tāda viņa bija. Tā koka vīriņš tagad dzīvo manās mājās, un es izjūtu zināmu pienākumu pret Jautrīti - palīdzēt uzturēt dzīvu viņas piemiņu un izcilo talantu,» stāsta Anta Jankovska, uzsverot, ka jubilāres 90 gadi jānosvin ar vērienu.
JAUTRĪTES PUTNIŅAS DZĪVES GĀJUMS
