Ansis Klintsons: No laika ziņām Preses klubā

Jau aptuveni pusotru mēnesi tandēmā ar Aivi Ceriņu Rīga TV24 raidījumu Preses klubs vada arī Ansis Klintsons – mūziķis, ko daudzi jau bija iecēluši teju mūžīgā TV3 laika ziņu moderatora lomā. Šis ir kārtējais apliecinājums tam, ka pastāvēs, kas mainīsies, jo arī jaunā loma Ansim piestāv ļoti labi.

Uztvert visu vieglāk

Pēdējā laikā kadru mainība latvju televīzijās kļuvusi par jau diezgan ierastu lietu, tomēr katra skaļāka pāreja joprojām raisa interesi. Tostarp arī pazīstamā TV3 laika ziņu cilvēka Anša Klintsona došanās uz TV24 fronti, kur viņš šobrīd vada Preses klubu - tandēmā ar šī raidījuma ierasto vadītāju Aivi Ceriņu. No tematikas viedokļa ļoti nopietns raidījums, taču Ansis to definē pavisam viegli: «Droši vien arī tev ir sanācis būt tādā ballītē, kurā kopā ar tevi paliek cilvēki, ar kuriem varat virtuvē trijatā vai četratā runāties. Ballīte pa to laiku turpinās, bet jums ir interesanti parunāties un noskaidrot, ko jūs katrs domājat par kaut kādu lietu X. Pēc savas būtības Preses klubs ir kaut kas stipri līdzīgs - viedokļu raidījums. Man pašam tas ir ļoti interesanti, jo es uzzinu dažādu cilvēku dažādus viedokļus, kas reizēm tiešām ir pārsteidzoši. Turklāt šajā gadījumā skatītāji grib dzirdēt tieši atnākušo viesu viedokļus. Es, protams, savējo [viedokli] arī varētu ar vai bez PVN pārdot, jo mēs taču Latvijā visi esam bagāti ar viedokļiem un bieži vien tos citiem pat uzspiežam, bet tas šajā gadījumā nav nepieciešams.»

No malas raugoties Preses kluba tematikā, šķiet, ka tā vadītājam ir melnu muti no rīta līdz vakaram jāgatavojas, lai spētu godam nointervēt visus uz to sanākušos viesus. «Protams, tēma ir jāsaprot,» piekrīt Ansis. «Bet man nav jābūt ekspertam visās jomās - ja kaut ko nezini, prasi citiem. Protams, ja jūtos eksperts kādā konkrētā jomā, tad man ir vienkāršāk sagatavoties [diskusijai] un nojaust jau iepriekš, kas tajā būs un kurā virzienā tā varētu virzīties, bet man nekas neliedz nezināt kādu ķīmijas savienojumu vai formulu, jo vienmēr varu to uzjautāt cilvēkiem, kas savās zināšanās laipni padalās. Man nav jākautrējas par to, ja kaut ko nezinu. [Šajā raidījumā] pats galvenais - būt pieklājīgam, nevis būt milzu ekspertam. Dažkārt, arī papētot kaut ko vairāk par kādu cilvēku un jau it kā noformulējot savu viedokli par viņu un viņa iespējamo nostāju kādā konkrētā jautājumā, atbilde vienalga pēkšņi izrādās tik negaidīta, ka esi pārsteigts. Un tas ir forši!».

Pamazām plašākos ūdeņos

Par savu «piederību» kādai konkrētai televīzijai Ansis Klintsons gan izsakās piesardzīgi - viņš joprojām vada arī TV6 ēterā redzamo Laiks mājai, ko savulaik radīja bijušais Bez tabu operators Ivo Veiss ar savu kundzi Rutu un kas gadu gadiem turpinās joprojām. Uz to Ansis savulaik pārstūrēja no TV3 raidījuma Sveika, Rīga!. «Lielāko daļu laika es pavadu TV24, bet šajos laikos jau var darboties vairākās televīzijās. Piemēram, [raidījuma Laiks mājai] skatījumu skaits Facebook dažās nedēļās bieži vien pārsniedz 200 000, kas ir vairāk nekā televīzijā, daži raidījumi vispār pārgājuši uz sociālo tīklu platformām utt. Šobrīd nudien saturs ir kļuvis pats svarīgākais un piederēšana kādam konkrētam kanālam jau ir kā atavisms, kas vairs nav tik nozīmīga kā agrāk.»

Bet kam tad vispār riskēt mesties citos ūdeņos, ja TV skatītāji tevi jau uztver kā laika ziņu zvaigzni? «Protams, daļēji tā ir,» piekrīt Ansis. «Labi, laika ziņās esi spečuks, pats to visu gatavo un jau gandrīz aizvērtām acīm zini, no kuras puses nāks ciklons, kāds šobrīd ir laiks Spānijā, kāds kaut kur citur. Neapšaubāmi, ka laika apstākļi joprojām vismaz kādu laiku droši vien paliks sarunu tēma pie galda arī manās kompānijās. Tas ir OK. Nodokļi, laika apstākļi un nāve - trīs lietas, no kurām grūti izvairīties,» smejas Ansis. «Bet šeit [Preses klubā] ir pavisam cits piegājiens, turklāt ir tā sauktie cikli, pēc kuriem ik pa laikam nepieciešams kaut ko dzīvē mainīt. Un, ja ir jauns izaicinājums, kas ir citādāks un man pašam šķiet ļoti pieņemams, kāpēc to nepieņemt?! TV24 šobrīd būtībā ir vienīgais vietējais dzīvā satura kanāls, kas nemēģina kaut ko kopēt no lielajiem ārzemju kanāliem, parāda vietējās virtuves ziņas, un tas man šķiet ļoti progresīvi. Veselīgs ceļš, kuram es redzu tālejošu jēgu.»

Par mūziku nav aizmirsts

Vienu nedēļu Preses klubu vada Aivis Ceriņš, otru - Ansis. «Līdz ar to mēs abi varam saglabāt arī kaut kādus savus blakus projektus - parādās laiks gan atpūtai, gan darbiņiem.» Un laiks gan vienam, gan otram «bez piecām minūtēm sertificētajam fitnesa trenerim» nudien ir vajadzīgs, jo pat jāpabrīnās, kur tikai visur viņš nepagūst iesaistīties. Un varētu vēl, jo uz Neatkarīgās apskatnieka jautājumu par iespējamo darbību kādā radio - savulaik plašāka auditorija Ansi Klintsonu iepazina tieši kā Radio Star FM balsi - atbilde nav noraidoša. «Patiesībā man jebkam citam paliek diezgan maz laika. Papildus darbam televīzijās adaptēju reklāmas - jau vairākus desmitus gadu reklāmas no angļu valodas adaptēju latviešu un krievu valodā. Pārtulkoju, sagatavoju iespējami atbilstošāk oriģinālam, aizsūtu kādām dāmām tās iedziedāt un tamlīdzīgi. Arī pats nedēļā ierunāju vidēji kādas trīs vai četras reklāmas. Pa vidu visam vēl ir arī pasākumu vadīšana un manas fiziskās kultūras aktivitātes utt. Taču, ja būtu kāds nenormāli garšīgs piedāvājums no kādas radiostacijas - jā, es padomātu!»

Taču alternatīvāk domājoši un mūziku mīloši cilvēki Ansi iepazina pavisam citādāk - uz skatuves. Savulaik viņš muzicēja underground blicē Pilots Buda, pēc tam kļuva par vokālistu projektā Saule (tā bija tā jokainā grupa, kas smieklīgi dejiskā versijā pārveidoja «rikšiem bērīti es palaidu» un citus gabalus, kompilējot tos ar «un tagad uznes mani kalnā!» un citu jaunāko laiku leksikas klasiku - šķiet, tika izdota pat kasete), tālākais ceļš veda uz grupu Bērni (no tās repertuāra gan grūti kaut ko atminēties), bet Anša pēdējais pieturas punkts bija grupa Logo. Aktīvākā darbība noritēja pašās gadsimta beigās un jaunās tūkstošgades sākumā - tādi hiti kā Man nav kauns un Neuztraucies droši vien vēl tagad daudziem būs palikuši atmiņā. Grupa piedalījās arī prestižajā festivālā Liepājas dzintars (starp citu, tur tika izkarota ceturtā vieta!), tika izdots albums Pirmā palīdzība 9 utt., bet kaut kas līdz galam tomēr nesakārtojās. Ik pa laikam uzvirmoja runas par Logo reanimēšanos, līdz pirms pāris gadiem klajā nāca singls Dzīvnieks - it kā primitīvs, taču aplam lipīgs un atmiņā paliekošs gabals, ar ko šī grupa bija izcēlusies praktiski visas savas darbības laikā. Taču pēc tam - atkal nekā. «Šobrīd visiem ir baigie darbi, tāpēc tajā visā, ko varētu saukt par grupas darbību, veidojas tāds kā nemenedžments. Savukārt Latvijā pašplūsmā esošām grupām pēc attiecīga vecuma un tās dalībnieku aizņemtības procenta sasniegšanas ļoti grūti vai pat neiespējami pastāvēt bez aktīva menedžmenta. Taču ik pa brīdim vienalga kaut ko uzspēlēju. Starp citu, šobrīd tieši ierakstīts viens kantri gabals - tam gan vēl nav nosaukuma, taču domāju kaut kad drīzumā to izdot. Jā, nepārklausījies kantri! Protams, ne gluži ierasti amerikāniskais kantri, bet kaut kas uz kantri pusi - mūzikas stilos taču vispār valda liela amplitūda, arī smagajā mūzikā taču nav tikai Metallica, bet arī doom un speed metal. Vai cits salīdzinājums - alkoholisko dzērienu klāstā taču arī ir viegls, gandrīz bezalkoholisks aliņš un 80 grādus stiprs rums,» smejas Ansis. Taču, ja nopietnāk, tad no viņa un arī Logo puses atkal var gaidīt kādus muzikālos jautājumus, bet, tā kā visi esot «muzikāli sliņķi», tad jāsagaida «pareizā mēness fāze», un/vai kādam «spēcīgi jāiesper pa kādu vietu». Šķiet, tas nozīmē, ka Ansi Klintsonu uz skatuves mēs vēl tomēr redzēsim, ne tikai TV ēterā.