Pēc daudzkārtējiem skatītāju lūgumiem, pirmdien un otrdien, 4. un 5. martā, pulksten 19 Rīgas cirka telpās kā fēnikss no pelniem atdzims režisora Vara Piņķa veidotais iestudējums Trīs stāsti. Tas ir atjaunots un iekļauts jaunās teātra trupas Kvadrifrons repertuārā.
Izrāde Trīs stāsti Vara Piņķa vadībā tapusi 2015. gadā - kā diplomdarbs skatuves runā Latvijas Kultūras akadēmijas dramatiskā teātra aktieru mākslas programmas ietvaros.
Iestudējuma pamatā izmantoti igauņu rakstnieka un dramaturga Andrusa Kivirehka (1970) stāstu krājumā Skaistais dzīvnieks iekļautie stāsti - Skaistais dzīvnieks, Bērns un vista un Svētais grāls.
Lai arī katrs no trim darbiem pastāv kā pilnvērtīgs un pašpietiekams veselums, tos visus vieno neierasts skatījums uz pasaules lietu kārtību. Rezultātā tapusi viegluma, humora un ironijas pilna izrāde, kas, pateicoties loģikas deformācijai un realitātes sašķobīšanai, arī 2019. gadā neatstās vienaldzīgu nevienu tās skatītāju.
Iemīļotais iestudējums līdz šim izrādīts gan alus brūzī, gan izstāžu zālē, vecas rijas bēniņos, dzimšanas dienā, Lāčplēša ielā 25, pilsētas svētkos, festivālā Positivus, tuvākās un tālākās ārzemēs, golfa klubā, mežā, nākamajā dienā pēc izlaiduma ballītes, starptautiskā teātra festivālā, Kaņepes kultūras centrā un citos naktslokālos, arī Kalnciema ielas kvartālā un klaida latviešiem Zviedrijā. Tagad pienākusi kārta Rīgas cirka zirgu stallim (ieeja no A. Kalniņa ielas).
Lomās: Ance Strazda, Klāvs Mellis, Reinis Boters un Āris Matesovičs.
Taujāts, kas, viņaprāt, ir šīs izrādes veiksmes pamatā, režisors Varis Piņķis uzskaita: pirmkārt, ļoti asprātīgie Andrusa Kivirehka stāsti, otrkārt, jauno aktieru īpašā enerģētika un, treškārt, laikam jau režisora un aktieru abpusējā radošā mijiedarbība.
Pagājušogad iestudējis koncertizrādi ar J. S. Baha mūziku - Skan Bahs, Bahs skan (tajā piedalījās dziedātājs Jānis Kurševs, aktieri Iveta Pole un Edgars Samītis, un kustību partitūru veidoja Olga Žitluhina), izlaidis savu debijas īsmetrāžas filmu Ģimene - dokumentālu stāstu par Bruknas ģimeni, kas tika izvirzīta Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps nominācijai Labākā debijas filma, aktieris un režisors Varis Piņķis, kā pats saka, šobrīd paņēmis lielu māksliniecisku pauzi, lai iekšēji sagatavotos jauniem projektiem, tostarp ar Knuta Skujenieka dzeju un vēl vienai īsfilmai.
«Tā kā šobrīd man ir brīvāks laiks, esmu atsācis mācīties sitaminstrumentu spēli. Es to biju mācījies jau pirms divdesmit gadiem, un tagad, lai apgūtu to puslīdz cienījamā līmenī, mācos pie pasniedzēja,» stāsta Varis Piņķis. Viņš ir bundzinieks divās grupās - komponista Jēkaba Nīmaņa grupā Jakob Noiman Festival Band un aktieru grupā Regīna.
«Šosezon man ir vēl viena jauna lieta, ko daru uz entuziasma pamata - reizi nedēļā braucu uz Bārbeles Zēnu skolu [Vecumnieku novada Bārbeles pagastā], kur mācu puišiem spēlēt bungas. Tas man pašam ir kas jauns,» atzīst Varis Piņķis, piebilstot, ka ideju par šādu skolu, kur mācību process notiek pēc Montesori principiem, izlolojis priesteris Andrejs Mediņš, lai radītu, viņaprāt, piemērotu vidi jauno vīriešu/atbildīgu topošo tēvu izaugsmei.
Bet aktieri Vari Piņķi uz skatuves var redzēt Jaunajā Rīgas teātrī, kur režisora Ulda Tīrona iestudējumā Pēdējā Ļeņina eglīte (2017) viņš spēlē Pēteri Pakalnu.
«Ir daži aizmetņi izrādēm, ko gribētu iestudēt, un, iespējams, uz pavasara pusi kaut kas jauns arī taps.»
