VĒRTS APMEKLĒT: Saksofona benefice
Piektdien, 22. februārī, Sv. Jāņa baznīcā festivāla Saxophonia koncertā būs komponistu Jāņa Lūsēna, Riharda Zaļupes, Selgas Mences skaņdarbu pirmatskaņojumi, kā arī Riharda Dubras darbs. Diriģenta Kaspara Putniņa vadībā tiks risinātas muzikālas sarunas par Kosmosu, Mīlestību, Piedošanu un Radīšanu. Pirmo reizi skaņdarbu īpaši Latvijas Radio korim rakstījis komponists Rihards Zaļupe, kura darbs Lūgšana Monserratas melnajai dievmātei tapis klosterī Spānijā.
«Tas, protams, man personīgi ir īpašs notikums,» saka Rihards Zaļupe par iespēju pirmo reizi mūžā rakstīt skaņdarbu speciāli Latvijas Radio korim.
Īpašs ir arī skaņdarba tapšanas stāsts - pērnā gada novembra sākumā viņš kopā ar dzīvesbiedri Sondru devies uz Spāniju atpūsties, nolēmuši apmeklēt arī Monseratas klosteri, par kuru bija no draugiem dzirdējuši, ka tā ir īpaša, pat maģiska vieta. «Visi mūsu paziņas, ar kuriem aprunājāmies, izrādījās jau tur bijuši, dzirdējām daudz nostāstu par tur valdošo brīnišķīgo enerģiju, gribējās pašiem to piedzīvot. Mazliet pameditēt, atslēgties no apkārtējās pasaules,» stāsta Rihards Zaļupe. «Tur enerģija bija tik ļoti īpaša, ka es sapratu, ka par to man vajadzētu rakstīt skaņdarbu. Šim skaņdarbam vārdus uzrakstīja mana sieva, skaņdarbā skan arī svētās Marijas lūgšana.»
Monseratas kalns ar Sv. Marijas benediktīniešu klosteri atrodas apmēram piecdesmit kilometru attālumā no Barselonas, aptuveni 1200 metru augstā kalnu grēdā. Komponists gan neesot bijis gatavs tam, ka klosteris atrodas tik augstu. «Man ir bailes no augstuma, ne jau paniskas bailes no augstuma, bet tāda neomulīga sajūta, tāpēc tās trīs dienas man bija psiholoģiski interesants laiks. Tas viss manī radīja interesantu iekšēju atmosfēru, un to noteikti var sadzirdēt arī skaņdarbā. Apskatot melnās madonnas statueti, patiešām bija kaut kāda mistiski kosmiska sajūta, ne no šīs pasaules, un tas jau komponistam ir labs iedvesmas avots - ja kaut ko tādu ir iespējams sajust. Tā vieta patiešām ir fantastiska. Protams, ja brauc kopā ar tūristu grupu, tajā vietā ir vien dažas stundas, lai apskatītos baznīcu un muzeju ar fantastiskiem darbiem, piemēram, Pikaso, Monē, Dalī meistardarbiem, un tad dodas tālāk ceļojumā, pieļauju, ka tad vienas emocijas, bet, ja dodies ar dziļāku mērķi, tā vieta neatstāj vienaldzīgu, vismaz es tā izjutu,» atzīst Rihards Zaļupe. Komponists ir pārliecināts, ka šis koncerts būs kā pavasara enerģijas uzlādēšanas koncerts.
Nupat kinoteātros sāka demonstrēt komēdiju Klases salidojums, kurai Rihards Zaļupe rakstījis mūziku, un jau martā pirmizrāde būs vēl vienai filmai ar viņa mūziku - 1906. «Spēja rakstīt dažādos žanros ir pārbaudījums sev. Neslēpju, ka es arvien vairāk virzos uz filmu mūzikas pusi, šādi darbi aizņem arvien lielāku vietu manā dzīvē. Jebkuram profesionālas ievirzes mūziķim ir skaidrs - Latvijā ir ļoti mazs tirgus, ja gribi būt filmu mūzikas komponists, tad Latvijā labākajā gadījumā būs viena filma gadā, bet - tas nav nopietni. Jā, es mērķēju uz darbiem kino jomā ārpus Latvijas, bet nekādā gadījumā neaizmirstu Latviju,» saka Rihards Zaļupe.
Savu ģimeni komponists uzskata par dabā gājējiem, un tad, kad dzīvojuši Rīgas centrā, speciāli braukuši ārpus Rīgas, lai varētu baudīt mieru un klusumu dabā. Tagad arī tā darot, bet retāk, jo nu ģimene Rīgā dzīvo privātmājā, tāpēc «vienkārši ir jāiziet ārā no mājas, jo tas viss - miers un klusums - ir rokas stiepiena attālumā». Latvijā jau sācies meteoroloģiskais pavasaris, jāsāk jau domāt par dārza darbiem. Rihards neuzskata sevi par perfekcionistu, viņam patīkot slinkās dobes un viss, kas neprasa lielu kopšanu ikdienā, tomēr nu jau nagi niezot ņemt rokās zāģi un sākt pavasara darbus savā īpašumā.