Zināmi "Lielās mūzikas balvas" nominanti

 
©F64

"Lielajai mūzikas balvai 2018" kategorijā par izcilu sniegumu gada garumā nominēts dziedātājs Rihards Mačanovskis, "Trio Palladio" un kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", preses konferencē pavēstīja balvas žūrija.

"Trio Palladio" spēlē vijolniece Eva Bindere, čelliste Kristīne Blaumane un pianists Reinis Zariņš.

Kategorijā "Gada koncerts" nominēts festivāla "Pētera Vaska mūzikas aplis" noslēguma koncerts "Tālā gaisma", kas koncertzālē "Cēsis" izskanēja 28.aprīlī, "Jūrmalas festivāla" atklāšanas koncerts "Dzimuši Latvijā", kas Dzintaru koncertzālē bija klausāms 24.jūlijā, kā arī 4.novembrī Latgales vēstniecībā "Gors" notikušais koncerts "Bahs un Baltija".

"Gada jaundarba" titulam nominēta Kristapa Pētersona kompozīcija "Mūzika lielam orķestrim", ko Nacionālais Simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā pirmatskaņoja 24.novembrī Lielajā ģildē, un Anitras Tumševicas otrā koncertsimfonija "Signs", ko kamerorķestris "Sinfonia Contertante" diriģenta Jāņa Stafecka vadībā pirmatskaņoja 30.novembrī. Tāpat šajā kategorijā nominēti Georga Pelēča septiņi Knuta Skujenieka dzejoļi soprānam, klarnetei un klavierēm "Ne gudrība nenāk prātā", kurus Evija Martinsone, Guntis Kuzma un Agnese Egliņa 11.augustā pirmatskaņoja Mazajā Mežotnes pilī.

Kategorijā "Gada uzvedums" nominēta režisora Viestura Kairiša koncertizrāde "Kalpotājs. Blumbergs. Kamēr..." diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā, koncertuzvedums "Zemgales gredzens" diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā un Roberta Rubīna režijā, kā arī Imanta Ramiņa operas "Lakstīgala" iestudējums Lielajā ģildē, ko vadīja diriģente Aira Birziņa, bet iestudēja režisore Māra Ķimele.

Par izcilu darbu ansamblī balvai nominēti sitaminstrumentālisti Juris Āzers un Guntars Freibergs, čelliste Ilze Grudule un klarnetists Jānis Tretjuks. Savukārt par "Gada jaunā mākslinieka" titulu cīnīsies čelliste Kristīne Balanas, klarnetiste Anna Gāgane un klavesīniste Gertruda Jerjomenko.

Balvai par izcilu interpretāciju nominēta Inga Kalna par Volfganga Amadeja Mocarta oreprāriju atskaņojumu 13.decembrī Lielajā ģildē, klarnetists un diriģents Kuzma par Ādolfa Skultes "Piektās simfonijas" atskaņojumu 20.janvārī Lielajā ģildē un solopartiju Sebastiana Fagerlunda "Klarnetes koncertā" 5.maijā Latgales vēstniecībā "Gors", kā arī pianists Zariņš par Ludviga van Bēthovena sonāšu atskaņojumu 13.oktobrī Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē un latviešu komponistu mūzikas koncertā "Gaismas domas" 18.novembrī "VEF Kultūras pilī".

Balvu par mūža ieguldījumu šogad saņems dziedātāja Maija Krīgena.

Balvas pasniegšanas ceremonija notiks 5.martā plkst.19 Latvijas Nacionālajā operā.

Kā ziņots, balvas žūrijā šogad darbojas tās priekšsēdētāja, muzikoloģe un žurnāla "Mūzikas saule" redaktore Ilze Medne, diriģents un mūzikas pedagogs Jānis Erenštreits, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedras vadītāja Ieva Rozenbaha, izdevniecības "Musica Baltica" direktore Solvita Sējāne, nodibinājuma "Mūzikas un mākslas atbalsta fonds" valdes priekšsēdētāja Sandra Zanberga, pianists, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Ventis Zilberts, kā arī muzikologs, žurnālists un publicists Armands Znotiņš.

Lielā mūzikas balva ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā un šogad tā notiks 26.reizi. 1993.gadā Kultūras ministrija pēc toreizējā ministra Raimonda Paula iniciatīvas pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu.