Guntars Prānis: Piedzīvot kaut ko no pārdabiska miera

UNIKĀLS PĒTĪJUMS. Schola Cantorum Riga dibinātājs un vadītājs Guntars Prānis ir daudzu publikāciju autors un pieprasīts lektors dažādos senās mūzikas kursos un konferencēs Latvijā un ārzemēs. Pērn klajā nācis viņa unikālais pētījums par gregoriskajiem dziedājumiem – grāmata Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā. Gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā © Publicitātes foto

«Jauns gads ir pilns ar jauniem izaicinājumiem, un tiem nepieciešama gan drosme, gan gudrība, gan izlēmība. Es domāju, ka dzīve no mums tieši to arī sagaida – ka mēs nebaidāmies rīkoties, ka nebaidāmies arī atskatīties un atzīt savas kļūdas, un nešaubīgi doties uz priekšu,» saka senās mūzikas ansambļa Schola Cantorum Riga dibinātājs un vadītājs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) rektors un profesors Guntars Prānis.

Zvaigznes dienā, svētdien, 6. janvārī, pulksten 17 Liepājas koncertzālē Lielais dzintars gaidāma īpaša svētkiem veltīta koncertprogramma Gregoriskie dziedājumi. Diezgan unikāls koncerts, jo - tikai viens. Tajā skanēs viduslaiku dziedājumi, kurus savulaik klosteros dziedāja mūki, un būs improvizācijas sitaminstrumentiem, kas veidos tiltu uz mūsdienām. Tā nebūs muzejiska, iekonservēta sena mūzika, bet mūsdienīgs dialogs starp laikmetiem, ko katrs klausītājs varēs pārtulkot pats priekš sevis, lai gūtu iedvesmu dzīvot tālāk.

Viduslaiku dziedājumus izpildīs vokālā grupa Schola Cantorum Riga. Līdzās vīru dziedājumam marimbu spēlēs komponists un sitaminstrumentu virtuozs, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sitaminstrumentu grupas mūziķis Rihards Zaļupe. Sitaminstrumentus spēlēs bundzinieks un perkusionists, Latvijas Nacionālās operas un baleta simfoniskā orķestra mākslinieks Ivars Kalniņš, bet viduslaiku stīgu instrumentu - rata liru - mūziķis Guntars Prānis.

Vokālā grupa Schola Cantorum Riga (1995) ir ansamblis senās mūzikas, sevišķi gregoriskā korāļa, autentiskai interpretēšanai ar ļoti plašu un daudzveidīgu repertuāru. Grupas dziedātāji ir profesionāli mūziķi un mūzikas studenti, kurus vieno mīlestība uz seno mūziku un vēlme to atskaņot iespējami autentiskā interpretācijā. Ansamblis regulāri koncertē Latvijā un ārzemēs, kā arī ieraksta savu mūziku - par albumu Rīgas mesa tas saņēmis Mūzikas ierakstu gada balvu Zelta mikrofons un par spilgtu koncertdarbību 2016. gadā nominēts Lielajai Mūzikas balvai.

«Tā ir liela privilēģija iezīmēt svētkus kopā ar vokālo grupu Scola Cantorum Riga - mums bija koncerts vecā gada pēdējā nedēļā, un tagad uzstāsimies arī Zvaigznes dienā. Manā izpratnē Zvaigznes diena ir simbols tam ceļam, kas mums priekšā ejams, un es domāju, ka daudziem tas ir Ziemassvētku noslēgums, kurā saprast, kā tālāk darboties, kā iet uz priekšu. Un tā mūzika, ko mēs atskaņojam, ļauj mazliet apstāties, izkāpt no stresa, pārdzīvojumiem un uztraukumiem un piedzīvot kaut ko no pārdabiska miera, sakārtotības un harmonijas, pēc kā ikkatrs no mums ilgojas,» stāsta senās mūzikas ansambļa Schola Cantorum Riga dibinātājs un vadītājs Guntars Prānis, paužot pārliecību, ka šis koncerts sniegs šādu iespēju. «Tā noteikti būs sastapšanās dažādos līmeņos - gan mūziķu satikšanās ar klausītāju, gan katra klausītāja sastapšanās ar sevi, ar dievišķo, ar pārpasaulīgo, kas šajā mūzikā neapšaubāmi ir klātesošs.»

Atskatoties uz aizvadīto gadu, JVLMA rektors un profesors secina: Latvijai un mums visiem kopā ir ļoti gaiša nākotne. «Mums aug fantastiska jaunā maiņa, mums ir izcili jaunie talanti, par kuriem plašāka publika vēl nav uzzinājusi. Bet man jau ir prieks un gandarījums - jo tā ir zīme, ka ir vērts strādāt, iet un darīt.»

2018. gadā Guntaram Prānim bija iespēja piepildīt senu sapni - pabūt Montseratas klosterī, kas ir vecākais Spānijas Benediktu klosteris un kas atrodas Montserata kalnu masīvā Katalonijas sirdī. «Man tur atvērās pilnīgi cita sapratne, kā šī mūzika, ko mēs atskaņojam, ir veidojusies - kā viduslaiku mūki, atrodoties augstu klinšu kalnos, tver lietas, kā saprot procesus pasaulē, kā komunicē ar savu radītāju. Tas bija brīnišķīgs piedzīvojums,» mūziķis ir gandarīts. Viņam vienmēr ceļojumos ir svarīgs kultūrvēsturiskais elements - lai tas saslēdzas ar paša māksliniecisko darbību, ļauj ko jaunu priekš sevis noskaidrot, radoši inspirēties un tādējādi arvien augt kā personībai.

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.