«Latvija ik gadu kļūst tukšāka, jo cilvēki aizbrauc, bet dejotāju pulks kļūst arvien lielāks. Mēs gan neesam pētījuši, kā iespējams šāds fenomens,» saka Latvijas Universitātes (LU) Tautas deju ansambļa (TDA) Dancis vadītājs un sestdien, 22. decembrī, pulksten 17 Ķīpsalas hallē gaidāmā deju lielkoncerta Saules spēks mākslinieciskais vadītājs Rolands Juraševskis.
«Šis gads mums ir īpašs, jo Latvija svin savu simtgadi, ir izskanējuši astoņpadsmitie Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki Gaudeamus un XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI deju svētki. Papētot vēsturi, atklājies, ka nozīmīgas jubilejas - apaļas un pusapaļas - šogad svin arī daudzi deju dižgari un viņu darba turpinātāji - svētku horeogrāfi, pedagogi un virsvadītāji. Tāpēc ziemas saulgriežos lielkoncertā Saules spēks atskatīsimies uz šo bagātīgo gadu un smelsimies spēku un enerģiju krāšņos deju rakstos,» aicina koncerta mākslinieciskais vadītājs Rolands Juraševskis. Viņš atklāj, ka lielkoncertā būs skatāmas šā gada gaviļnieku Ulda Žagatas (1928-2015), Zemgales deju ķēniņa Viļa Ozola (1923-2011), Alfrēda Spuras (1928-2001), Harija Sūnas (1923-1999), Zigurda Miezīša (1933-2011, Kanāda), Skaidrītes Darius (1927, Austrālija), Johannas Rinkas (1893-1982), Alfrēda Rūjas (1923-2002), Artas Melnalksnes (1968-2013), Ritas Spalvas (1953), Guntas Skujas (1963) un Agra Daņiļeviča (1963) dejas, kā arī šā brīža vadošo horeogrāfu Jāņa Ērgļa un Jāņa Purviņa veidoti deju raksti.
«Ir grāmata par Hariju Sūnu - Harijs Sūna un latviešu deja [Tautas mākslas centrs, 2004]. Ir grāmata par Vili Ozolu - Vilis Ozols - Zemgales deju ķēniņš [Tautas mākslas centrs, 2006]. Ir grāmata par Uldi Žagatu - Mūžīgais dejotprieks. Uldis Žagata [Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs, 2008]. Bet - līdz šim nebija grāmatas par Alfrēdu Spuru. Nu tā ir tapusi, un par to ir milzīgs prieks,» saka Danča mākslinieciskais vadītājs, aicinot ikvienu Saules spēka apmeklētāju uz grāmatas Spēles meistars Alfrēds Spura atvēršanas svētkiem - sestdien, 22. decembrī, pulksten 15.30 Ķīpsalas hallē, pirms deju lielkoncerta sākuma.
Vairāk nekā 700 dejotāju
«Latviešu tautas deja, kas sakņojas sadzīves dančos un rituālos, veidojusies gadsimtiem ilgi, taču latviešu skatuviskā tautas deja savu attīstību aizsāka vien divdesmitajā gadsimtā. Tādēļ koncertu ievadīs latviešu tautas deju apzinātājas un pirmās etnogrāfiskās deju kopas izveidotājas Johannas Rinkas pierakstītais Sešdancis,» stāsta Rolands Juraševskis, atklājot, ka līdzās tam būs dejas, kas vieniem ļaus gremdēties skaistās atmiņās, bet citiem - vienkārši baudīt šo deju skaistumu un dejotāju meistarību. Tostarp būs vairākkārt dziesmu un deju svētkos izpildītās dejas - Harija Sūnas Audēju deja, Ulda Žagatas Jautrās dzirnavas, Viļa Ozola Klabdancis, Alfrēda Spuras Diždancis, kā arī mūsdienu deju raksti - Jāņa Ērgļa Krustami dejami, krustami lecami, Jāņa Purviņa Nerejati ciema suņi u. c.
Koncertā Saules spēks piedalīsies 18 deju kolektīvi, kuri vēsturiski bijuši un/vai ir saistīti ar šā gada jubilāriem: TDA Ačkups, Austris, Dancis, Diždancis, Gatve, Kalve, Lielupe, Līgo, Teiksma, Vektors un vidējās paaudzes deju kolektīvi Dancis, Lielupe, Līgo, Mārupieši, Teiksma, Vektors, kā arī bērnu deju kolektīvi Teiksmiņa un Līgo. Kopskaitā - vairāk nekā 700 dejotāju no Rīgas, Mārupes un Jelgavas.
Lielkoncerta Saules spēks mākslinieciskie vadītāji ir Rolands Juraševskis un Jānis Ērglis, kuri abi bijuši Ulda Žagatas audzēkņi. Režisors, scenogrāfs - Reinis Suhanovs.
Nekas nav nejauši
«Pašķetinot latviešu skatuviskās dejas vēstures attīstību, par ko liels paldies jāsaka mūsu dižajai deju speciālistei Ingrīdai Saulītei, kura šo informāciju ir apkopojusi vairākās grāmatās, varam secināt, ka esam ļoti, ļoti bagāti. Un ar šo bagātību varam lepoties,» saka Rolands Juraševskis, paskaidrojot, ka Saules spēks lielkoncerta nosaukumam izvēlēts, jo ar sauli mums, latviešiem, ir īpašas attiecības - mūs sildot, tā dod mums spēku. Un tāpēc šajā lielkoncertā tiks godināti gan tie vecmeistari, kuri savulaik aizsāka latviešu dejas vēsturi, gan tie, kuri, saules sasildīti, šo darbu ir pārņēmuši, godprātīgi turpinājuši un - aizrautīgi dara to joprojām.
«Tādējādi mēs vēlamies apliecināt, ka šis process nav apstājies - vakar radīto mēs sasaistām ar šodienu. Turklāt Saules spēka skatītājiem būs iespēja ieraudzīt arī pavisam mūsdienīgu Jāņa Purviņa un Jāņa Ērgļa skatījumu uz deju. Savukārt es kā Danča vadītājs, pateicoties saviem dejotājiem, kuri jau ilgāku laiku runāja, ka vajadzētu atjaunot Alfrēda Spuras Meteņu polku, beidzot esmu to izdarījis. Interesanti, ka, paceļot augšā šīs dejas vēsturi, atklājās, ka tā pirmoreiz uzvesta precīzi pirms 50 gadiem. Turklāt tā bija pirmā deja, ko Alfrēds Spura iestudēja Dancim. Redziet, nekas šajā lielkoncertā nav nejauši, ir ļoti daudz likumsakarību,» norāda Saules spēka mākslinieciskais vadītājs, uzsverot: pat ja kādam no skatītājiem šķitīs, ka no viena vai otra horeogrāfa vajadzēja izvēlēties kādu citu deju, repertuārs sastādīts apzināti, jo, iespējams, viena otra deja jau spilgti izskanējusi šovasar dziesmu un deju svētkos. «Mēs nekopējam to, kas jau bijis - mēs dejojam citas dejas. Tās, kuras neiekļāvās tajos koncertos, kas bija vasarā. Piemēram, Viļa Ozola Sader liepa ar ozolu un Kas tur skan, kas ir mazāk dejotas, bet viņam ļoti raksturīgas. Turklāt otrajai viņš ir ne tikai horeogrāfs, bet arī teksta un mūzikas autors. Tieši to vēlamies parādīt - atklāt šo autoru daiļradi, cik iespējams, citādi.»
Kopš četru gadu vecuma
Rolands Juraševskis dejas pasaulē ir jau tik ilgi, ka ar visiem kolektīviem, kuri piedalās lielkoncertā Saules spēks, viņu saista sena kopsadarbība - vai ar šodienas, vai ar to iepriekšējiem vadītājiem.
«Es dejoju kopš četru gadu vecuma, un interese par deju man veidojās Dzintariņā pie Zinaīdas Zeltmates, kura 1964. gadā mani kopā ar šī kolektīva tagadējo vadītāju Olgu Freibergu aizveda pie Ulda Žagatas uz Danci. Un tā es tur paliku,» Rolands Juraševskis atsauc atmiņā vairāk nekā 50 gadus senus notikumus. No 1987. gada viņš ir šī kolektīva mākslinieciskais vadītājs, bet pa vidu bija arī Valsts deju ansamblis Daile, kurā viņš gan dejoja un administratīvi vadīja, gan pēc Ulda Žagatas aiziešanas no kolektīva arī pildīja mākslinieciskā vadītāja pienākumus.
«Tāpēc mēs - gan es, gan Jānis Purviņš, gan Jānis Ērglis, gan Gunta Raipala [TDA Gatve mākslinieciskā vadītāja], kuriem bijusi ļoti cieša saistība ar Daili - cenšamies neaizlaist zudībā tās dejas, kas radušās Dailē. Mēs tās turam ļoti lielā cieņā un godā,» stāsta Rolands Juraševskis. Viņš gan norāda, ka to jau nedara viņi vieni - tā dara jebkurš kolektīvs, katrs cenšas saglabāt un ik pa laikam celt gaismā savas vērtības. «Un arī mēs, viens konkrēts pulciņš, šā gada izskaņā esam sanākuši kopā, lai ar Saules spēku atkal paceltu kādas vērtības. Paši par to jūtamies ļoti gandarīti un ceram, ka tādi būs arī mūsu lielkoncerta skatītāji.»
Šis koncerts ir iespējams arī tāpēc, ka to atbalsta cilvēki, kurus tas interesē. Tāpēc lielkoncerta radošā komanda saka «lielu, lielu un sirsnīgu paldies» Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājam Viesturam Tīlem un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldei.
Dejo visa ģimene
«Deja ir kustības māksla, un tā ir nepārtrauktā attīstībā. Grūti teikt, kā būtu, ja tā būtu sastingumā,» saka Danča mākslinieciskais vadītājs, uzsverot, ka deja viņam visu dzīvi ir bijusi un ir visapkārt. Viņš pats sievu nolūkojis, dejojot Dailē. Abi dēli - Armands un Normunds - dejojuši Dancī un tur sievas noskatījuši. Vecākais joprojām dejo, jaunākais veselības likstu dēļ paņēmis pauzi. Mazmeitiņa Alise dejo, un arī mazdēls Markuss nesmādēja deju, tomēr izvēlējās futbolu. «Redzēs, ko mazais Ričardiņš darīs. Pagaidām vēl lēkā man uz vēdera, gan jau tad dejos,» cerīgi nosaka Rolands Juraševskis.
Viņš stāsta, ka gadu gaitā Dancī izveidojušās daudzas ģimenes un tā notiek visos deju kolektīvos. Nu jau pat ir sacensība, kuram kolektīvam vairāk pāru izveidojies, kuram vairāk ģimenes dejo kopā. «Jo deja pārmantojas no paaudzes paaudzē. Bērni dejo jauniešos, vecāki - vidējās paaudzes kolektīvā, vēlāk pāriet uz senioriem. Visa ģimene ir kopā, un patiesībā - visi dejotāji viens otram ir kā otra ģimene. Un arī tā ir liela vērtība, kas jāsargā.»
Rolands JURAŠEVSKIS
- Horeogrāfs, kultūras dzīves organizators
- Latvijas Universitātes (LU) Tautas deju ansambļa (TDA) Dancis (1946) vadītājs (no 1987. g.) un vidējās paaudzes deju kolektīva Dancis mākslinieciskais vadītājs (no 2006. g.)
- Dzimis 1949. gada 30. oktobrī Rīgā
- Pirmos deju soļus apguvis Tautas deju ansamblī Dzintariņš Zinaīdas Zeltmates vadībā un Skolotāju nama deju kolektīvā pie E. Jercumas; padziļināti dejas mākslu apguvis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā Jura Kaprāļa klasē (1958-1960)
- Izglītība: LU Juridiskā fakultāte (1979)
- Dejojis TDA Dancis Ulda Žagatas un Alfrēda Spuras vadībā (1964-1972), vadījis Rīgas 1. vidusskolas deju kolektīvu (1967-1969), Rīgas Elektromehāniskās rūpnīcas deju kolektīva vadītājs (1969-1971), TDA Kalve repetitors (1969-1984) un ar pārtraukumiem (1975-1987)
- 15 dzīves gadus saistījis ar Valsts deju ansambli Daile: bijis dejotājs un organizators (1973-1986), vēlāk tā mākslinieciskais vadītājs (1991-1993)
- Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku virsvadītājs (1998., 2008., 2013.), svētku Rīgai 800 virsvadītājs un ģenerāldirektors (2001)
- Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku Gaudeamus Latvijas deju kolektīvu virsvadītājs (no 1991. gada)
- Starptautiskās izstādes EXPO - 2000 Hannoverē Rīgas dienas kultūras programmas projekta vadītājs (2000)
- Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšnieks (1996-2002)
- Valsts apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis - par būtisku radošo devumu latviešu skatuviskās dejas attīstībā, par nozīmīgu ieguldījumu latviešu tautas dejas popularizēšanā un tautisko tradīciju saglabāšanā, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un jauniešu estētiskajā audzināšanā (2011)
- Precējies. Sieva - Gundega Juraševska. Divi dēli: Armands (38) un Normunds (34). Trīs mazbērni: Alise, Markuss un Ričards
- Vaļasprieki: tautas māksla, balets, teātris, mūzika, kino
- Radījis vairākas jaundejas, kas guvušas atzinību jaunrades deju konkursos un ieguvušas popularitāti dejotāju vidū, tostarp Raiti, raiti rakstā dej, Aiz upītes jēri brēca un Ventiņu kadrilis
