«Pēdējos gados man vairākas lomas ir tādas, kur ar aktiermeistarību nepietiek, kur vajag psihologa, psihiatra skaidrojumu. Un šī atkal ir tāda – ar diagnozi,» saka skatītāju mīlētā Dailes teātra aktrise Indra Briķe. Viņai šovakar pirmizrāde – Džesijas loma amerikāņu dramaturģes Māršas Normenas lugā Ar labu nakti, māt, ko Kamerzālē iestudējis režisors Rolands Atkočūns.
Džesijai nav intereses par dzīvi un nav arī pamata gaidīt pārmaiņas uz labo pusi. Viņa ir nogurusi, un viņai ir skumji. Viņa ir pazaudējusi pati sevi. Viņa nespēj iemīlēt dzīvi, viņa var tikai to apstādināt. Viņa saka nē dzīvei, radiniekiem, cerībai un pati sev.
Telma (Olga Dreģe) atšķirībā no savas meitas ir pārpilna dzīves alku. Taču viņai nākas saskarties ar katras mātes ļaunāko murgu - kā pārliecināt meitu, ka dzīve ir dzīvošanas vērta?
Luga Ar labu nakti, māt 1983. gadā saņēmusi Pulicera prēmiju dramaturģijā.
Nākamā izrāde: 30. novembrī.
Atkočūns kā Kroders
«Sākotnēji bija iecerēts, ka spēlēšu māti, bet dzīve ieviesa korekcijas, un - es šai stāstā esmu meita. Olga Dreģe pēc gadiem arī varētu būt man māte, taču stāsts nav par vecumu, bet gan par mātes un meitas attiecībām,» saka Indra Briķe, piebilstot, ka bija jau iedziļinājusies mātes lomā un viņai tā patika. Bet, uzzinājusi, ka jāspēlē meita, aktrise nojauta, ka nospēlēt Džesiju būs ne tikai interesanti, bet atkal liels izaicinājums. «Pat nevaru iedomāties, ka man būtu jāspēlē māte, jo Olgai šī loma tik ļoti piestāv, it kā būtu rakstīta uz degunu. Darbs ir ļoti smags, mēs praktiski nenoejam no skatuves, bet man ļoti patīk strādāt ar režisoru Rolandu Atkočūnu. Jau vairākas reizes esmu ar viņu strādājusi, viņš aktierim ļoti palīdz, un arī šajā darbā mēs ar katru mēģinājumu ejam arvien dziļumā,» mirkli pirms šovakar gaidāmās pirmizrādes stāsta Indra Briķe. Viņa saka, ka Rolands Atkočūns strādā līdzīgi kā savulaik Oļģerts Kroders, liekot aktierim pieturēties pie dzīves, pie patiesības. «Tā kā šī izrāde top Kamerzālē, kur skatītājs ir ļoti tuvu, režisors grib, lai viss ir kā dzīvē, bet tas nav viegli. Jo stāsts ir ļoti emocionāls, un tajā ir ļoti daudz arī no mūsu personiskās dzīves, ko režisors no mums prasīja. Un, lai arī es esmu pilnīgi citādāka nekā mana Džesija, režisors gribēja, lai spēlēju ar kailu ādu. Un tas nav viegli, jo kādreiz aiz tēla aktieris var aizslēpties, bet te nav, kur aizslēpties. Ne Olgai, ne man,» atzīst talantīgā skatuves māksliniece.
Indra Briķe saka, ka Džesijas loma, lai arī psiholoģiski ir ļoti interesanta, tomēr ir ļoti grūta. «Pēdējā laikā man vairākas lomas ir ar diagnozi, un šī arī ir tāda. Atkal cīnāmies, atkal rakājamies cilvēku dzīvēs, lai izprastu, kas notiek Džesijas galvā. Vienudien atkal runāju ar psihoterapeiti Guntu Andžāni, man atkal bija vajadzīga viņas palīdzība. Tāpat kā izrādē Pielūdzēja Nr.1, kur tā loma ir tāda, kur nepietiek tikai ar aktiermeistarību, kur vajag dziļāku, psihoterapeita skaidrojumu.»
Parunā ar mani
«Stāsts ļoti drūms. Viss notiek vienā vakarā. Meita vairs negrib dzīvot. Neko vairāk nevaru stāstīt, citādi skatītājam nebūs interesanti, bet principā tas ir stāsts par māti un meitu, kuras dzīvo katra savā pasaulē, un tajā nav iespējams sadzīvot. Un, lai arī šīs nesavienojamās pasaules sarunas gaitā tomēr iegūst zināmu cilvēcību, daudz kas ir par vēlu,» stāsta Džesijas lomas atveidotāja. Aktrise ir pārliecināta, ka šī problēma daudzās ģimenēs ir aktuāla, jo, viņasprāt, mēs visi steidzam «dzīvot to dzīvi», un mums nav laika runāties. Kādreiz visa mūža garumā tuvi cilvēki daudzas lietas neizrunā. «Ir jau grūti tā piesēsties pie galda un sākt runāt, jo īpaši, ja zinām, ka tas būs sāpīgi,» aktrise aizdomājas un tad atzīst, ka šīs izrādes mēģinājumu periodā daudz domājusi par savu mammu. Par to, ka daudz būtu, ko mammai pajautāt, ko viņa kā Džesija jautā Telmai.
«Tagad saprotu, ka mums šādu, tik dziļu sarunu nav bijis. Mamma vienmēr strādāja, audzināja bērnus, par visiem rūpējās. Kad aizgāja mans tēvs, kādreiz parunājām, un mamma stāstīja, ka tomēr viņu mīlēja, lai cik tas grūti bija... Es jau ļoti reti biju pie mammas - aizbraucu vienu divas reizes gadā, un tad man gribējās apskatīt saimniecību, dārzu. Mamma teica: «Nu, pasēdi pie manis, parunā ar mani...» Mēs jau it kā arī runājām. Viņai bija visādas atmiņas par bērnību, bet par būtību - kā mēs kopā dzīvojām, kā viņa dzīvoja ar manu tēvu - nu, tā mēs neizrunājāmies. Iespējams, šī izrāde liks skatītājam aizdomāties, ka varbūt tomēr vajag nolikt malā savu es un izrunāties, lai dzīves laikā viens otru tik ļoti nesāpinātu...»
Pirmoreiz tuvplānā
Interesanti, ka tik ciešā partnerībā, kādā uz skatuves ir Džesija un Telma, aktrises Indra Briķe un Olga Dreģe satiekas pirmoreiz. «Mēs esam pa skatuvi viena no otras netālu staigājušas, bet tādā tuvplānā neesam bijušas. Bet citiem arī tā ir, ka nodzīvo teātrī daudzus gadus, bet ar atsevišķiem kolēģiem uz skatuves nekad nesatiecies, taču ar citiem spēlē no izrādes uz izrādi,» aktrise secina. Viņa neslēpj savu apbrīnu, cik vitāla un enerģijas pilna savos gados ir Olga Dreģe. «Kā viņa ienāk telpā, tā visa telpa ir tikai ar viņu,» Indra Briķe mīļi pasmaida un saka, ka viņa savu skatuves partneri apbrīno kā parādību. «Mēs ar Rēziju [Kalniņu] vienudien runājām, ka tādas viņas visas ir no tās paaudzes - arī Lidija Pupure, Ausma Kantāne. Ļoti spēcīgas personības. Kad Atkočūns uzzināja, cik Dreģei ir gadu, viņš bija ļoti izbrīnīts. Jo tā neizskatās. Lai Dievs dod mums visiem tādu enerģiju tajos gados.»
No vienas bēdu ielejas otrā
Indrai Briķei ir pieaudzis dēls, bet vai abi kādreiz parunājas tā, kā aktrisei tagad būtu gribējies izrunāties ar savu mammu? «Tagad viņš ar mani arvien biežāk parunājas, bet agrāk... Nu, kā jau jaunieši. Viņš visu laiku bija mammas dēls, nabassaite mums vienmēr bija kopā. Tikai kopš pagājušā gada nogales aizbraucis dzīvot uz laukiem, uz Durbes pusi. Vienudien piecēlās un pateica: «Mammu, esmu nolēmis kardināli mainīt savu dzīvi.» Nu, protams, cik ilgi jauns vīrietis var dzīvot kopā ar mammu... Bet - mēs jau to neizrunājām. Ne - kāpēc, ne - kur, ne - ko darīs. Bet tā jau dzīvē laikam notiek,» domīgi nosaka Jāņa mamma.
Aktrise gan nav palikusi viena - Rīgā kopā ar viņu ir Grietiņa, dēla draudzenes Lauras meita, kura mācās 6. klasē. «Gan Laura brauc palīgā, kad esmu ļoti aizņemta, gan viņas māsa padzīvo pie mums. Nav tā, ka esmu viena.»
Arī teātrī grimētavā Indra Briķe nav viena - viņa to dala ar Rēziju Kalniņu. «Es esmu diezgan noslēgta, gribas jau to savu privāto dzīvi ļoti sargāt, bet ir brīži, kad daudz ko izrunājam. Jo brīžam teātrī tikai dzīvojam, nekur ārā netiekam. Abām mēģinājumi, izrādes, un man daudzas tās lomas smagas - no vienas bēdu ielejas otrā. Rēzijai arī tagad smaga loma - Eleonora izrādē Lauva ziemā. Abām tekstu blāķi, sēžam katra savā stūrī, un galvas kūp. Un tā bez brīvdienām, neko citu jau mēs nedarām,» stāsta Indra Briķe.
Virtuves noslēpumi
Uz jautājumu, kā nesajūk tie tekstu blāķi, kad no rīta ir jauniestudējuma mēģinājums, bet vakarā jābūt atkal citā bēdu ielejā, aktrise atklāj, ka pirms izrādes ikreiz iziet cauri visam lugas eksemplāram. «Man ir redzes atmiņa - man vajag izšķirstīt. Un, ja ir kāda vieta, ko nevaru atcerēties, es uzzīmēju kaut ko, kas uz to attiecas. Piemēram, Pielūdzējā Nr. 1 man ir teksts: «Tu mani tagad mēģini muļķot.» Nekad to vietu nevarēju atcerēties, jo tas ir pilnīgi nekontekstā. Tāpēc tai vietā eksemplārā ir uzzīmēts muļķis. Un, kā izrādē pienāk tā vieta, es redzu to bildi. Es pat zinu, ka tas ir lapas apakšā. Bet vietā, kur man jājautā: «Nopietni?», man uzzīmēts ļoti nopietns ģīmis,» Indra Briķe atklāj sava darba virtuves noslēpumus, norādot, ka Olga Dreģe gan tos nevienam neatklāj. «Ja man eksemplārā savs teksts iekrāsots ar vienas krāsas marķieri, viņai ir unikāli - katrs teikums savā krāsā. Prasīju, kāpēc tā, bet viņa nestāsta, tas esot viņas noslēpums. Domāju: kādreiz, kad viņa neredzēs, mēģināšu atšifrēt, kāpēc viens vārds ir zaļš, bet trīs - sarkani. Un te pēkšņi viss teikums zils...» aktrise pasmaida un tad nosaka: interesanti, vai Lidijai Pupurei arī ir tā izkrāsots eksmeplārs, jo viņas ir draudzenes. «Piemēram, mums ar Juri Bartkeviču ir vienādi eksemplāri, mums abiem Krodera skola, tas no tiem laikiem,» viņa paskaidro.
Viss pa vietām
Vēl šajā sezonā Indrai Briķei būs darbs pie režisores Lauras Grozas-Ķiberes, kura iestudēs Salemas raganas, un pie viesrežisora Jana Villema van den Bosa - izrādē Bīstamie sakari. Starp citu, šis aktrisei būs jau otrais Bīstamo sakaru iestudējums Dailes teātrī - 1996. gada iestudējumā viņa spēlēja galveno mīlētāju De Turvela kundzi. «Vēl nezinu, kādas man lomas šajos iestudējumos būs jāspēlē, bet viena šosezon jau ir ar diagnozi. Un tā jau ir laime, ka aktierim nāk tādas lomas. Es nekad tādu meitu nenospēlētu, ja tās lomas negaidīti nepārdalītos. Nemūžam. Bet Dievs visu salika pa vietām.»
INDRA BRIĶE
- Dailes teātra aktrise (no 1993./1994. gada sezonas)
- Dzimusi 1957. gada 29. decembrī Durbē
- Izglītība: Durbes vidusskola, Liepājas 1. vidusskola, Liepājas teātra II aktieru studija (kursa vadītāji: Antonija Apele, Oļģerts Kroders, 1977)
- Strādājusi Liepājas teātrī (1977-1992) un Jaunajā Rīgas teātrī (1993-1995)
- Repertuāra lomas: Džesija (M. Normenas Ar labu nakti, māt), Avdotja Nazarovna (A. Čehova Ivanovs!), Ellena Čeisena (K. Higinsa Harolds un Moda), Else (T. Vinterberga, M. Rukova Svinības), Pegija (Pielūdzēja Nr.1), Ruta (Š. Grenana Liec Dievam pasmieties), Šanele (R. Tomā 8 mīlošas sievietes), Dora Strenga (P. Šefera Equus)
- 14 gadus strādājusi par aktiermeistarības pasniedzēju Rīgas kultūru vidusskolā
- Kinolomas: Pētera mamma (Mamma, es tevi mīlu, J. Nords, 2012), Atraitne (Rožu ieleja, D. Čerkasovs, Krievija, 2011), Kņaziene (Rīgas sargi, A. Grauba, 2007), Ivara māte (Sauja ložu, U. Celma, 2002), Ījaba sieva (Ījaba ceļš, J. Logins, 2006), titulloma (Žanna d'Arka, J. Logins, 2004), Tīna (Negribu, negribu, negribu..., L. Gundars, 2000), Karina (Cilpa, I. Krenbergs, 1991), Anna (Mazās kaislības, O. Rozenbergs, 1990), Biruta (Valsis mūža garumā, Dz. Ritenberga, 1990), Dārta (Dzīvīte, A. Freimanis, 1989), Zelma (Ja mēs visu to pārcietīsim, R. Kalniņš, 1987), Vizma (Vasara bija tikai vienu dienu, P. Krilovs, 1980), Maija (Zobena ēnā, I. Krenbergs, 1976)
- Spēlē Veroniku LTV1 seriālā Divi vienā (2018)
- Apbalvojumi: 2016./2017. gada sezonas labākā aktrise Dailes teātra darbinieku iekšējā balsojumā (2017), Krodera balva (2014), Atzinības krusts (2007), Lilitas Bērziņas balva (2004, 1996), LPSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukums (1989), Nacionālā kinobalva Lielais Kristaps (1989)
- Spēlmaņu nakts balvas nominācijās: Gada aktrise - par Pegijas lomu izrādē Pielūdzēja Nr.1 (2016/2017), Gada aktrise otrā plāna lomā - par lomu izrādē Atvadas jūnijā (2009/2010)
- Dēlam Jānim ir 32 gadi, mazmeitiņa Grieta mācās 6. klasē
