Lielvārdes josta. Trīs reizes ap vidukli
Kur gan citur, ja ne Lielvārdes muzejā būtu iespējams redzēt ne tikai mūsdienās austas, bet arī senākas Lielvārdes jostas. Izveides stadijā atrodas ekspozīcija par Lielvārdes etnogrāfiju, un tur šobrīd apskatāms Lielvārdes tautastērpa komplekts, Lielvārdes jostas un jostu aužamās stelles, taču pavisam drīz apskatei tiks eksponēta pasaulē garākā un platākā Lielvārdes josta.
Sarunā ar Neatkarīgo Lielvārdes muzeja galvenā krājuma glabātāja Zane Nemme uzsver, ka ar apmeklētājiem satiekas visi muzeja speciālisti un katram par šīs vietas slavenāko pārstāvi - jostu - ir savs stāsts. Vissenākās atrastās Lielvārdes jostas gan glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kura krājumā ir 72 jostas, tomēr arī muzejā Daugavas krastā ir ne tikai mūsdienās darinātās - vecākās pārstāv 19. gadsimta pirmo pusi un 20. gadsimta 30. gadus. «Lielvārdes jostu vēsture sniedzas līdz pat 12. gadsimtam. Etnogrāfi un vēstures pētnieki saka - oriģinālās un autentiskās ir tās, kas radītas līdz 19. gadsimta beigām, 20. gadsimta sākumam, pēc tam austās ir vai nu atdarinājumi, vai kopijas, vai mulāžas, kurās ir salikti kopā raksti no dažādām jostām, vai arī autordarbs, kurās audēja vai pasūtītājs salicis rakstu. Lielvārdes jostas no citu novadu jostām atšķiras ar to, ka tā katra ir atšķirīga un pat vienā jostā raksti var neatkārtoties, turklāt tās nav simetriskas. Manuprāt, nevar runāt par pareizo vai nepareizo Lielvārdes jostu, un nevar arī apgalvot, ka 19. gadsimtā Lielvārdes josta pārstāja pastāvēt. Jo kāda atšķirība, vai šodien audēja «sakomponē» rakstu savai jostai, vai viņa to izdarīja pirms daudziem gadu simtiem. Jo nav rakstītu avotu par to, kā šī jostu kompozīcija ir veidota un kāpēc tā veidota tieši tā, ir likumsakarības, kuras var «nolasīt» no jostas,» saka Zane Nemme.
Mūsdienās jostas tiek austas stellēs, lai gan senās tapa bez stellēm. «Kad jostu sāka aust, cilpas piesēja pie vēdera, un, kad jostu varēja trīs reizes apsiet ap vidukli, kad izausti visi gribētie raksti vai kad vienkārši aptrūkās diegi, ļoti skaisti veidoja jostas otru galu,» uzsver speciāliste, paskaidrojot, kāpēc šīm jostām pat abi gali ir atšķirīgi. Mūsdienās ierasts, ka Lielvārdes jostām gali ir bārkstaini, bet tā esot jauno laiku mode - ieviesusies vien pirms gadsimta, senās fotogrāfijās jostu gali pat nav redzami. Mūsu dienās arī ierasts, ka precētām sievām mezgls ir uz vēdera, neprecētām - uz kreisā sāna.
Mūsdienās Lielvārdes jostas raksti tiek plaši izmantoti dažādos apģērbos, to detaļās, arī suvenīros, un Zane Nemme atzīst, ka ir labi, ja cilvēkiem gribas ģērbties šādos tērpos. «Pat ja tagad neinteresējas, iespējams, ka kādreiz tomēr sāks iedziļināties - ko nozīmē konkrētais raksts, kad un kur tas radies, no kurienes nācis... Tomēr mani nedaudz uztrauc, ka raksti tiek likti visur. Biju Austrijā, kur tik izplatīts ir imperatora Franča Jozefa un viņa dzīvesbiedres Sisī kults - viņu attēli tiek likti gandrīz uz visiem iespējamajiem suvenīru veidiem, pat uz salvetēm, kuros cilvēki šņauc degunu, pat paplātēm, uz kurām liek ne tikai tīras krūzītes, bet arī netīrus traukus. Būtu labi, ja mēs spētu saglabāt veselo saprātu...» nosaka Zane Nemme. «Stāsts par to, ka josta ir kaut kas vairāk nekā tautastērpa sastāvdaļa, ka tai ir maģisks spēks, aizsākās līdz ar Anša Epnera filmu, kas tapa pirms gandrīz pusgadsimta. Līdz tam tā bija skaista josta, tā patika, to auda, to nēsāja, bet tai klāt nebija ezoterikas. Un viss ir atkarīgs no ticības. Ar mani ir tā, ka es nevaru teikt, ka es neticu, un nevaru arī teikt, ka ticu, jo man nav argumentu, lai noliegtu vai apstiprinātu tās maģisko spēku. Kāds vikings, kurš bijis gan kristīgs, gan izmantojis savu senču padomus, ir teicis - ja nelīdzēs, tad vismaz arī neskādēs. Tas ir nepierādāms, tāpēc - viss atkarīgs no ticības.»
***
Lielvārdes josta
-Lielvārdes josta ir tradicionāls latviešu tautastērpa elements
-Tā ir līdz 3 m gara un 10 cm plata
-Rakstaina sarkanbalta linu diegu un vilnas dzijas audene, kam vidū vai malās var būt ieausts arī zaļš, zils vai violets pavediens
-Vēsturiski bijusi izplatīta gar Seno Daugavas ūdensceļu - Lielvārdes un tai apkārtējos Jumpravas, Kastrānes, Krapes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Meņģeles un Rembates pagastos
-Kā tradicionāla kultūras vērtība iekļauta Latvijas kultūras kanonā
-Visvairāk Lielvārdes jostu glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kura krājumā pavisam ir 72 jostas. No tām vairākums iegūtas pagājušā gadsimta 30. gados Lielvārdes un tai apkārtējos Jumpravas, Kastrānes, Krapes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Meņģeles un Rembates pagastos gar Daugavas ūdensceļu
-Riharda Zariņa apkopoto, no 1924. līdz 1931. gadam izdoto Latvju rakstu 2. sējumā iekļauts Lielvārdes jostas raksta fragments. Tolaik gan Lielvārdes jostu īpaši neizcēla pārējo Latvijas novadu jostu vidū, varbūt vienīgi kā vienu no skaistākajām
-Pagājušā gadsimta 50. gados Arvīds Paegle pēc nedaudz izmainīta 19. gadsimta Lielvārdes jostas parauga uzauda tā saukto Paegles jostu, kas mūsdienās kļuvusi par vispazīstamāko Lielvārdes jostas rakstu
-Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Lielvārdes jostas raksta pētniecībai pievērsās igauņu grafiķis un mākslas teorētiķis Tenis Vints (Tõnis Vint). Viņš Lielvārdes jostas rakstu atzina par vienu no pasaulē bagātākajām un sarežģītākajām ģeometrisko rakstu sistēmām, saskatot līdzību ar Āzijas seno tautu piktogrammām u.c. pasaules seno tautu rakstiem, izsakot viedokli par Lielvārdes jostā it kā iekodēto seno informāciju
-Tenis Vints un režisors Ansis Epners 1980. gadā uzņēma dokumentālo filmu Lielvārdes josta. Filma izraisīja plašas diskusijas un Lielvārdes jostai atnesa lielu popularitāti
-Mūsdienās Lielvārdes josta kļuvusi par vienu no latviskuma simboliem, un tās motīvs iekļauts daudzos izstrādājumos - audumos (šallēs, cepurēs un cimdos), audumu un apģērbu apdrukās, lentītēs, rotaslietās, podniecībā, arī tetovējumos
-Lielvārdes jostas fragments attēlots arī uz Ls 100 banknotes reversa
-Jostas fragments iekļauts jaunā parauga Latvijas Republikas pilsoņu pasēs
-2016. gadā izdota Raimondas Strodes grāmata Lielvārdes josta: No senatnes līdz mūsdienām