Nākamo otrdien, 6. novembrī, pulksten 18 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) korē notiks aizraujošs bezmaksas koncerts. Tajā skanēs Olivjē Mesiāna dziesmu cikls soprānam un klavierēm Harawi (Mīlas un nāves dziesmas) visai interesantā interpretācijā. Reti atskaņoto vokālās kamermūzikas pērli klausītājiem piedāvās Marija Elizabete Sīgere (mecosoprāns, Francija) un Toms Ostrovskis (klavieres, Latvija).
Koncerts LNB korē ir lieliska iespēja gūt personisku pārliecību, vai tiešām ir tā, ka savdabīgā, dziļi reliģiozā 20. gadsimta mistiķa, filozofa, ornitologa un komponista Olivjē Mesiāna daiļrade kamermūzikas jomā mēdzot tikt uzskatīta par elitāru un klausītājam sarežģīti uztveramu. Tiesa gan, publiku viņa opusu pirmatskaņojumi savulaik pārsteiguši un šokējuši, taču tos aizvien klausās un atskaņo, jo dziļi emocionālā un izteiksmīgā mūzikas valoda nodrošinājusi skaņdarbiem paliekošu vietu klasiskās mūzikas vēsturē. Turklāt interesanti, kā Mesiāns skanēs LNB korē, telpā, kas pati par sevi ir pietiekami sirreāla savā noskaņā, jo īpaši vakara stundās.
Nosaukumu Harawi komponists aizņēmies no Andu kalnu indiāņu cilšu mūzikas. Dziesmu cikls stāsta par jaunas kečvu cilts meitenes Piručas un vārdā nenosaukta jauna cilvēka mīlestību. Mesiāns sacerējis arī cikla dziesmu tekstus, smeļoties iedvesmu sirreālistu dzejā (Pols Eliārs, Andrē Bretons un Pjērs Reverdi) un vizuālajā mākslā, piemēram, angļu gleznotāja sera Rolanda Penrouza gleznā Seeing is Believing. Mūzikas un teksta simboli kāpināti virs gramatikas un sintakses robežām, starp nošu un tekstu rindām jaušama mīlestība, sirsnīga pieķeršanās, taču vietām arī nespēja komunicēt un ilgas pēc garīgas saskaņas.
Mecosoprāns Marija Elizabete Sīgere specializējusies 20. gadsimta mūzikas stilos, īpaši pētot Riharda Vāgnera un Olivjē Mesiāna daiļradi. Ar JVLMA Klavieru katedras docētāju, pianistu Tomu Ostrovski viņa sadarbojas kopš 2003. gada. Abi mākslinieki sastapušies Londonas Gildholas Mūzikas un drāmas skolas profesionālā maģistra studiju programmā. Marija Sīgere uzsver: «Dziesmu ciklā Harawi mani saista pretmeti - harmonija sadzīvo ar haosu, absolūta tumsa ar brīnišķīgām krāsām. Skaistākā no mīlestībām un bezgalīgākā no nāvēm. Galējo pretstatu telpā gan klausītāji, gan paši mākslinieki var interpretēt un apcerēt mīlestību. Interesanti, ka, šo mūziku klausoties ar aizvērtām acīm, pieredze ir gandrīz fiziskā līmenī, bezapziņas plāksnē. Līdzīgas izjūtas man rodas, kad dzirdu gregoriāņu dziedājumus dziļi klostera mūros.»
Savukārt Toms Ostrovskis piebilst: «No izpildītājmākslinieka viedokļa šis cikls ir īsts izaicinājums - Mesiāna mūzika var atbaidīt klausītāju ar muzikālās valodas sarežģītību, spēcīgo simboliku, asajiem kontrastiem. Vai ar skaņu vispār iespējams klausītāja ausij pārraidīt kosmisku haosu, melnas aizas, mūžības starus un pelnu saujas? Manuprāt, Mesiāna mūzikā simbolus svarīgi personificēt, padarīt par saviem gan garīgā, gan emocionālā ziņā.»
