Pēc cīņas ar smagu slimību 30 gadu vecumā mūžībā devies Latvijā iemīļots mūziķis un Latvijas Televīzijas raidījuma Gudrs, vēl gudrāks vadītājs Valters Frīdenbergs.
Pērnā gada rudenī Latviju pāršalca ziņa par mūziķi Valteru, kurš cīņā ar ļaundabīgu audzēju lūdza sabiedrības palīdzību ārstēšanai Vācijā. 2016. gadā Valteram atklāja ļaundabīgu saslimšanu - vēzi, kam sekoja operācija un trīs ķīmijterapijas kursi. Ārstēšanās rezultāti bija labi, un tas stiprināja cerību, ka slimību izdosies uzveikt. Taču pagājušā gada vasarā slimība atgriezās, mūziķim tika atklātas metastāzes limfvados un saslimšana strauji progresēja, kas ārstiem atkal lika pieņemt lēmumu uzsākt ķīmijterapiju. Viena gada laikā Valters saņēma astoņus ķīmijterapijas kursus un viņam tika veikta operācija. Turpmāko ārstēšanu uzņēmās Charité klīnika Vācijā, un Latvijas sabiedrība dažu dienu laikā saziedoja visu nepieciešamo summu Valtera ārstēšanai. Valters sāka ārstēšanos Vācijā. Pārtraukumā starp divām ķīmijterapijas reizēm Valters šāgada pavasarī bija mājās, strādāja, tikās ar skolēniem un gatavoja raidījumu Gudrs, vēl gudrāks. Septembrī pēc ārstēšanās kursa Valters piedalījās arī sava drauga Mārtiņa Freimaņa piemiņas koncertā. Līdz pat pēdējam dzīves mirklim viņš saglabāja optimismu un cerību, ka cīņu ar slimību nezaudēs. Intervijās arvien pauda pārliecību, ka ir jācīnās. Oktobrī Latvijas Televīzijā bija skatāms pēdējais Gudrs, vēl gudrāks raidījums, ko vadīja Valters. 17. oktobrī Valters devās mūžībā.
Mūzikas dzīvē mēs Valteru, protams, vienmēr atcerēsimies ar viņa spožo iznācienu Eirovīzijas dziesmu konkursā. Tā tomēr ir bijusi viņa vislielākā zvaigžņu stunda kaut vai tīri auditorijas ziņā. Un auditorijas apmērs viņam bija svarīgs, jo viņš bija īsts mākslinieks.
Savu mūziķa karjeru Valters sāka Latvijas Radio bērnu vokālajā ansamblī Dzeguzīte, bet plašāku atpazīstamību guva kā grupas Putnu balle dalībnieks. «Mūzikas dzīvē mēs Valteru, protams, vienmēr atcerēsimies ar viņa spožo iznācienu Eirovīzijas dziesmu konkursā. Tā tomēr ir bijusi viņa vislielākā zvaigžņu stunda kaut vai tīri auditorijas ziņā. Un auditorijas apmērs viņam bija svarīgs, jo viņš bija īsts mākslinieks. Tāds, kuram ir lemts būt uz skatuves,» Latvijas Radio saka Valtera kolēģis Toms Grēviņš. «Arī mūža nogalē viņš vislabāk, es pieļauju, jutās tieši uz skatuves. Jo katru brīdi, kad viņš nebija rehabilitācijā Vācijā, viņš ar lielu prieku, pat ja tas dažreiz bija grūti fiziski izdarāms, uzstājās koncertos.»
Neatkarīgā izsaka visdziļāko līdzjūtību Valtera tuvākajiem cilvēkiem, draugiem un kolēģiem.
