Rietuma: Šogad atdzima Latvijas kino

© F64

Šis ir bijis Latvijas kino atdzimšanas gads, ja raugāmies uz laiku pēc neatkarības atjaunošanas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma.

Viņa stāstīja, ka šis gads ir bijis izņēmums kino attīstībā. Tika daudz pirmizrāžu neesot piedzīvots kopš 90.gadu sākuma.

Viņa stāstīja, ka šis gads ir bijis izņēmums kino attīstībā. Tika daudz pirmizrāžu neesot piedzīvots kopš 90.gadu sākuma.

Rietuma skaidroja, ka pēc simtgades programmas beigām finansējums nozarei atgriezīsies normā, tomēr ar nelielu pieaugumu. "Tik daudz pirmizrāžu nākamgad mēs nesvinēsim," viņa prognozēja.

"Lai kā esam noguruši no tekstiem nauda, nauda, kino bez finansējuma neeksistē," piebilda Rietuma.

Vienlaikus, neraugoties uz nelielu "atkritienu", iemesls milzīgai depresijai nav, jo filmu būs vairāk nekā pirms simtgades gada, uzsvēra Nacionālā kino centra vadītāja.

Tāpat viņa atzīmēja, ka jau patlaban daudz filmu top kā kopražojumi, tāpat ir filmas, kas tapušas vispār bez valsts finansējuma un guvušas atzinību, piemēram, "Kriminālās ekselences fonds".

Kā ziņots, trešdien tika paziņoti Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" nominanti. Kategorijā "Labākā pilnmetrāžas spēlfilma" nominētas kinolentes "Bille", "Ar putām uz lūpām", "Homo novus", "Kriminālās ekselences fonds" un "Tēvs nakts", preses konferencē sacīja balvas producente Marta Bite.

Kategorijā "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma" nominētas filmas "Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni", "Laika tilti", "Mērijas ceļojums", "Mūris" un "Turpinājums".

"Labākās debijas filmas" kategorijai nominēta Kristiana Riekstiņa darbs "Eva", Vara Piņķa "Ģimene", Lizetes Upītes animācijas filma "Nakts Pastaigas", kā arī Ivara Zviedra kinolente "Vīrietis un dālijas".

Kopumā balvai vairākās kategorijās tika pieteiktas 58 filmas. Starptautiskās filmu kritiķu asociācijas "FIPRESCI" Latvijas nodaļas pārstāve Zane Balčus norādīja, ka pieteikto filmu savstarpējās konkurences latiņa šogad bija augsta. Pieteikto darbu vidū ir arī daudzas filmas, kas veidotas bez valsts līdzfinansējuma.

Kultūra

Vecrīgas sirdī atrodas mākslas muzeja “Rīgas birža” ēka, kura celta laikā no 1852. līdz 1855. gadam, atdarinot Venēcijas renesanses “palaco” formas. Muzeja pastāvīgās ekspozīcijas veido gadsimtos uzkrātās Rīgas ārzemju mākslas kolekcijas, kas ir daļa no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Kā nosargāt vēsturiskās kultūrvērtības dažādu kataklizmu vai kara gadījumā? Mūsu muzeju speciālisti ir gatavi arī šādām nelaimēm, stāsta muzeja vadītāja Daiga Upeniece.

Svarīgākais