Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Kultūra

VĒRTS APMEKLĒT. Mazdēla iedvesmoti dzejoļi bērniem

VECTĒTIŅŠ ŪPIS. «Dzīvo un paliec laukos, Tomas! Tur ģimene ir kā saime, kur katras dzimtas koka atzars lauka vidū zaļojošā ozolā rada visskaistāko vietu uz pasaules – Tavu lauku sētu Priežkalni, Tavas mājas – Latviju,» tā savā jaunajā grāmatā mīļajam mazdēliņam raksta vectētiņš Ūpis. Viņš arī dzejnieks Normunds Beļskis © Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

«Paldies manai meitiņai Annai Beļskai-Seilei un znotam Agrim Seilim, kuri mums ar Dainu ir dāvājuši mazdēliņu Tomasu Kristoferu, tādējādi iededzot jaunu radošu dzirksti gruzdošajā Ūpja sirsniņā un dodot daudz pilnskanīgāku jēgu turpmākajai dzīvei,» saka dzejnieks Normunds Beļskis.

Šovakar pulksten 19 kultūras centrā Berģi gaidāma viņa jaunākās bērnu grāmatas Vectētiņa brīnumu lāde atvēršanas svētki.

«Mīļie bērni, aicinu kopā ar mammām, tētiem, draugiem un citiem savkem mīļajiem doties dzejas un dziesmu pasaulē, kuru uzbūrušas mūsu skaistās Latvijas lauku sētas cilvēki, viņu dzīves ainiņas ar mājdzīvniekiem, putniem un meža mātes iemītniekiem,» aicina Normunds Beļskis. Šai piedzīvojumā nenomaldīties palīdzēs grāmatas māksliniece Kristīne Graudule-Putniece, komponists Māris Lasmanis ar šovasar sacerētām dziesmām un dziedātāja Endija Rezgale.

«Bērna piedzimšana katrā ģimenē ir jauns sākums un jauna jēga nākotnei, bet, kad jau ir nodzīvots pietiekami daudz gadu, mazbērna piedzimšana nāk kā brīnišķīga dāvana, un mēs esam ārkārtīgi laimīgi, ka varam līdzdarboties šī jaunā cilvēka tapšanā un ieiešanā mūsu ne visai vienkāršajā ikdienas dzīvē. Tomasiņš vēl nav liels runātājs, bet, ieskatoties viņa acīs un vērojot, kā viņš rīkojas, mēs saprotam, cik daudz gudrības bērnā jau ir ielikts, bet pats svarīgākais ir tā naivā ticība un uzticēšanās cilvēkiem, ar kuriem viņš kopā ir ikdienā. Vispirms tie, protams, ir vecāki, bet nākamie ir vecvecāki,» stāsta jaunās grāmatas autors, uzsverot, ka, nokļuvis vectētiņa lomā, atmiņā atausa paša bērnība un vasaras, kas pavadītas laukos pie vecmammas un viņas brāļa Rikavas sādžā. Tieši viņi bija tie, kuri ar sava mūža pieredzi bija mazā zēna dzīvesziņas devēji un vērtību uzturētāji. «To gan sapratu tikai daudz vēlāk,» dzejnieks atzīst, sakot, ka šīs atmiņas, kas bija dziļi nogulsnējušās, atkal uzplauka mūsdienu redzējumā - ar vēlmi savā dzīvē piedzīvoto nodot tālāk mazdēlam. «Parādīt viņam tos ceļa stabiņus, kas, nonākot krustcelēs, ļaus izdarīt pareizo izvēli. Un iemācīt, ka visa pamatā ir mīlestība, sirds siltums un - piedošana. Jo spēja piedot mūs paglābj no bezizejas situācijām un ļauj iet tālāk un skatīties nākotnē. Pagātnes pieredze ir svarīga, lai mēs nevis nepārtraukti atskatītos, bet ietu uz priekšu un neatkārtotu tās kļūdas, ko gribot, negribot vai kādu apstākļu sakritības dēļ ir nācies izdarīt,» stāsta Tomasa vectētiņš. Viņš atminas, kā bērnībā ar brālēnu mīlējuši paklusām ielavīties klētī un pa šaurām, pussatrunējušām kāpnēm uzkāpt bēniņos. Tur pustumsā, spīdinot ar petrolejas lampu, atklājās neiedomājamas vecas lietas: grāmatas, žurnāli, seni vērpjamie ratiņi, lauku darba rīki, piestas, abras, sviesta kuļamās mašīnas un daudz citu reiz sensenos laikos noderīgu un izmantotu lietu. Bet visvairāk viņus vilināja kāda sena brīnumu lāde, kas bija aizslēgta ar kārtīgu slēdzeni. Un, kamēr puikas netika pie atvēršanas, viņi sapņoja par bagātībām, kas tur slēpjas, un par bēgšanu ar burukuģi uz Ameriku... Liela bijusi vilšanās, kad, atverot lādi, tur atraduši vecas mājas grāmatas, ūzas, salocītus svārkus, sadzeltējušus goda tērpus un kleitas, un citas viņiem nevajadzīgas lietas. Tagad, to atceroties, viņam nāk mazliet smiekli. Jo īstenībā jau galvenais toreiz nebija šīs lietas, bet notikumi, cilvēki, parādības, viss, kas viņam deva prieku, lai tagad varētu atvērt savu veco brīnumu lādi un pastāstīt mazdēlam par piedzīvoto, sastaptiem cilvēkiem, šo brīnumaino Dieva radīto pasauli. «Kaut kas no tā visa atstājams senatnē, tomēr daudzas labas lietas, gudrības un parādības noder un dzīvo arī pašlaik. Viss, kas ir īsts un sevī izauklēts, ir pats vērtīgākais! Viss, ko ar sirdi darām, ir Dieva svētīts! Viss, ko dodam otram, nedomājot par atalgojumu, atmirdz reiz pateicības gaismā...» Tādu vēstījumu viņš grib nodot gan savam mazdēlam, gan ikvienam mazajam lasītājam, kurš atvērs Vectētiņa brīnumu lādi.

Sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu, Vectētiņa brīnumu lāde tiks atvērta vēl trijos labdarības koncertos: 26. septembrī pulksten 14 Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskolā, 28. septembrī pulksten 13 - Zantes kultūras namā, 2. oktobrī pulksten 15 - Jelgavas novada domes zālē.