Agate Bankava. Pafantazēt par nākotni

«Savās dejas izrādēs daudz esmu runājusi par pagātni, tāpēc radās doma paskatīties uz nākotni un tad no šīs nākotnes spriest par tagadni. Tas ir daudz brīvāk nekā skatīties atpakaļ,» saka viena no daudzsološākajām jaunākās paaudzes laikmetīgās dejas māksliniecēm Agate Bankava.

Sestdien, 25. augustā, pulksten 19 viņai pirmizrāde Ģertrūdes ielas teātrī (ĢIT) - izrāde Future Freak. Ideja, horeogrāfija, izpildījums: Agate Bankava un Andris Kačanovskis.

«Profesors Juvals Noa Harari (Yuval Noah Harari) nākotnes cilvēka definīcijai piedāvā versiju Homo Deus, mēs - daudz vieglprātīgāku un ne tik cildinošu - Future Freak,» saka Agate Bankava, atklājot, ka jaunajā izrādē, kas tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu, uzburtas trīs no tūkstošiem iespējamo versiju, kā ekoloģiskais piesārņojums, informācijas blīvums, vēsturiskā bagāža, kanonizētā māksla, vēlme būt mūžīgi jaunam un veselam varētu ietekmēt nākotnes cilvēku. «Neviens nezina, kā būs. Šī ir tikai mūsu spekulācija,» viņa uzsver.

Video - Paulīne Kalniņa, mūzika - Domas Uselis. Nākamā izrāde - svētdien, 26. augustā, pulksten 20.

Kačanovskis ir atgriezies

«Sākotnējais iemesls šai izrādei bija mana vēlme sadarboties ar horeogrāfu un dejotāju Andri Kačanovski. Ar viņu satikos laikmetīgās dejas nometnē Ķīnā, kur viņš bija mans pasniedzējs. Tad viņu uzaicināju dejot savā izrādē Nature Morte Latvijas Nacionālajā teātrī, arī savā maģistra darbā Slikta Ģertrūdes ielas teātrī. Abās šajās izrādēs bija vairāki dejotāji, bet mani nepameta vēlme sadarboties divatā,» stāsta Agate Bankava, atklājot, ka abus saista gan mākslinieciskas intereses, gan vēlme radoši iepazīt un dejā savienot dažādu paaudžu skatījumu uz horeogrāfiju.

«Andris jau bija nolēmis pielikt punktu savai dejotāja un horeogrāfa karjerai un palikt tikai savā profesijā - viņš ir lielisks frizieris. Bet - es viņu atgriezu atpakaļ dejā,» priecīgi stāsta jaunā horeogrāfe. «Kad sākām apspriest, kas ir tās tēmas, kas mūs abus interesē, nonācām pie sajūtas, ka varētu pafantazēt par nākotni - kāds varētu būt nākotnes cilvēks, kāda varētu būt nākotnes mākslinieka dzīve, kas varētu mainīties un kas, iespējams, vairs nemainīsies. Un, ja sākotnēji par šo tēmu runājām it kā caur joku - ar zemtekstu, ka netaisīsim taču izrādi par nākotni -, tas kaut kā izvērtās tā, ka tieši par to esam uztaisījuši,» smaidot stāsta Agate Bankava. Viņa uzsver, ka tēma, protams, ir ļoti plaša, tāpēc gada laikā tā sašaurināta līdz esencei, un dejotāji rādīs savas trīs versijas jeb spekulācijas, kā varētu būt, ja būtu...

Varētu būt ļoti vientuļš

Jauniestudējuma Future Freak veidotāji daudz domājuši, vai izrādes nosaukumu latviskot, tomēr sapratuši, ka latviski tas skan visai amizanti, bet angļu valodā ir ļoti laba vārdu spēles saķere.

Turklāt nosaukums precīzi atbilst izrādes idejai - tam, ko horeogrāfi kopā izfantazējuši un izsprieduši, apgūstot dažādus materiālus par to, kas šobrīd notiek pasaulē. «Kas tas ir? Tās ir nopietnas ekoloģiskas problēmas, kas mums draud, un pēdējā laikā par to jau daudz kas liecina - gan Latvijā, gan pasaulē. Tas ir bīstamākais. Otrs - cilvēcības zaudēšana, kas ir aktuāli daudziem šodienas cilvēkiem,» saka Agate Bankava. Viņa gan uzsver, ka izrāde nav veidota kā dogma vai pamācība, kā vajadzētu dzīvot. «Mums ir vairākas versijas - gan pozitīvas, gan negatīvas. Un tomēr es uzskatu, ka dzīvē viss atkarīgs no paša cilvēka. No mums visiem kopā, bet - kopums jau sākas no viena cilvēka un viņa izdarītās izvēles.»

Jaunā horeogrāfe domā, ka nākotnes cilvēks - ja nekas nemainīsies - varētu būt ļoti vientuļš. «Cilvēki arvien vairāk atsvešinās no fiziska kontakta - mēs nesatiekamies, neizmantojam rokasspiedienu, neapskaujamies, neskatāmies viens otram acīs. Mēs arvien vairāk pierodam komunicēt caur telefonu, caur rakstītu vēstuli, kas ir interneta vidē, un visi šie faktori rada to, ka uzsākt sarunu klātienē kļūst arvien grūtāk,» spriež Agate Bankava. Jā, viņa to attiecina arī uz sevi. «Es pēc dabas esmu ļoti kautrīgs cilvēks, tāpēc man tas varētu būt dubultā. Tomēr, kopš sāku nodarboties ar horeogrāfiju, es arvien vairāk eju uz fizisku kontaktu. Un, jā, es domāju, ka tas varētu mūs glābt.»

Vēl viens mācību gads

Sagaidot jauno teātra sezonu, Agate Bankava atskatās uz aizvadītajā paveikto un profesionāli iegūto. Viņa ir ļoti aktīva, no darba nebaidās, un pagājušajā sezonā darba tiešām bija daudz: gan sava laikmetīgās dejas izrāde Memor Ģertrūdes ielas teātrī, kurā horeogrāfe kopā ar saviem bijušajiem kursabiedriem Ivaru Broniču, Taisiju Frolovu un Modri Opeltu meklēja atbildes uz vairākiem svarīgiem jautājumiem par atmiņu kā cilvēka spēju un domāšanas virzītājspēku un kas pašai bija diezgan liels notikums; gan Žana Anuija Eiridīke Valmieras drāmas teātrī kopā ar režisori Māru Ķimeli; gan Persiešu valodas stundas Žaņa Lipes memoriālā. «Iepriekš vairāk biju strādājusi ar režisoriem, kuri ir mani vienaudži vai nedaudz vecāki, bet šajos darbos bija režisori ar daudz lielāku radošo pieredzi un pilnāku dzīves bagāžu. Un šī iespēja ar viņiem sadarboties mani ļoti bagātināja gan kā mākslinieku, gan kā cilvēku,» stāsta Agate Bankava, uzsverot, ka pagājusī sezona viņai bijusi gluži kā vēl viens mācību gads.

Rainis nepametīs

Kāda horeogrāfei solās būt jaunā sezona? «Diezgan pilna ar daudzām interesantām lietām, un es tās visas jau ļoti gaidu,» viņa saka, piebilstot, ka šobrīd, protams, domas ir tikai par sestdien gaidāmo dejas izrādi. Bet nākamais darbs būs Latvijas Nacionālajā teātrī - pie režisora Elmāra Seņkova, kurš veido šī teātra pirmo sezonas izrādi - Raiņa Pūt, vējiņi! Kopā ar Jāni Purviņu viņa domā kustību partitūras.

«Rainis mani šosezon kādu brīdi nepametīs, jo es piedalīšos arī izrādes Stikla kalns. Daugava veidošanā, kas būs laikmetīga Raiņa poēmas Daugava izrāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Dažādi mākslinieki iestudēs katrs savu Daugavas daļu, es veidošu pēdējo. Šī izrāde tiks spēlēta tikai trīs reizes - pa vienai septembrī, oktobrī un novembrī.»

Vēl šajā sezonā horeogrāfe veidos arī divas dejas izrādes: Latvijas Nacionālā teātra LMT Jaunajā zālē izrādi Visas manas vājības ir tavas lūpas viņa veidos kopā ar saviem kolēģiem Dmitriju Gaitjukeviču un Rūdolfu Gediņu, un pirmizrāde plānota 1. novembrī, bet ĢIT gada izskaņā pirmizrāde plānota režisora Andreja Jarovoja izrādei, kurā Agate Bankava būs uz skatuves gan kā dejotāja, gan kā aktrise. «Izrādes pagaidu nosaukums ir Brīvības vingrinājumi ar loku un bultu, bet - līdz pirmizrādei tas var mainīties. Katrā ziņā, man tas būs jauns radošs izaicinājums, jo līdz šim izrādēs neesmu runājusi tekstu, bet šajā būs gan jāspēlē instruments, gan jārunā.»

Taujāta, vai viņa nav sapņojusi par aktrises profesiju, horeogrāfe atteic, ka nav gan. «Es dejoju jau no diezgan agra vecuma - sāku ar tautas dejām, turpināju ar baletu un, pabeigusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, iestājos Latvijas Kultūras akadēmijā, kur studēju laikmetīgo deju. Līdz šim manas domas bijušas tikai par un ap deju, bet nu ir interese pamēģināt, kā tas ir. Un tomēr es uzskatu, ka tā ir viena no sarežģītākajam mākslas profesijām - jo tā ļoti deformē cilvēku. Es diez vai varētu tā pakļauties un būt par citu cilvēku... Dejas izrādē ir vienkāršāk - man emocijas jāņem no sevis un sevī nekas nav jāpārveido. Jā, savās dejas izrādēs es vairāk vai mazāk esmu es pati,» atzīst Agate Bankava. Vai arī jauniestudējumā Future Freak abi ar Andri ir viņi paši? «Kaut kas ir no manis, kaut kas no Andra, bet - nē, tie tomēr neesam mēs,» horeogrāfe secina.

Velk uz abām pusēm

Agatei Bankavai patīk strādāt ar aktieriem un režisoriem, viņu interesē viņu domas un pasaules redzējums, taču viņa negribētu palikt tikai teātrī. Viņa grib attīstīt sevi arī laikmetīgajā dejā, tāpēc veido arī savas dejas izrādes. «Mani velk uz abām pusēm,» viņa sapratusi.

Interesanti, uz kuru pusi viņu velk brīvajā laikā? «Izgulēties, būt tuvāk dabai, lasīt grāmatas. Man jau iekrājušās vairākas grāmatas, ko gribētu izlasīt. Gatavojoties izrādei Future Freak, izlasīju profesora Juvala Noa Harari grāmatu Homo Deus: Rītdienas īsā vēsture (Homo Deus: A Brief History of Tomorrow), kurā, pētot vēstures attīstību, viņš runā par nākotnes pasauli un nākotnes cilvēku. Ļoti interesanta un saistoša grāmata, iesaku izlasīt. Tā gan nav tulkota, pieejama tikai angļu valodā,» stāsta Agate Bankava. Nākamā, kas viņu ieinteresējusi, ir par mākslinieku Pablo Pikaso - Life with Picasso, ko sarakstījusi viņa ilggadējā draudzene Fransuāza Žilo.

Sapnis par Franciju

Aicināta pafantazēt par nākotni un ieraudzīt sevi pēc apmēram desmit gadiem, Agate Bankava atzīst, ka līdz šim viņa dzīvi plānojusi ne vairāk kā pusgadu uz priekšu. Kad kāds darbs beidzas, parasti galvā ir divas versijas: vai ķerties klāt nākamajam vai - braukt prom. Iestāties kādā dejas kompānijā ārpus Latvijas, pastrādāt citur. Tāpēc viņa domā, ka pēc desmit gadiem būs vai nu šeit pat, vai kaut kur aizbraukusi.

Gan uz meistarklasēm, gan ar dejas izrādēm pabijusi Ķīnā, Spānijā, Zviedrijā, Francijā, Lietuvā, Igaunijā un daudzviet citur, jaunajai horeogrāfei ir āķis lūpā aizbraukt un ilgāku laiku pastrādāt tur, kur laikmetīgā deja ir attīstītāka. «Protams, tur iekļūt nav vienkārši, ir liela konkurence, bet - tad jau redzēs, kā būs,» viņa nosaka, atklājot, ka viņai tuva ir francūžu laikmetīgās dejas interpretācija. Tāpēc, kas zina, varbūt tieši Francijā Agate Bankava dejos pēc desmit gadiem.

***

Agate BANKAVA

• Horeogrāfe un dejotāja (laikmetīgās dejas kompānija Ārā)

• Dzimusi 1991. gada 2. decembrī Rīgā

• Sākusi dejot trīs gadu vecumā - tautas dejas Uguntiņā

• Izglītība: Rīgas 49. vidusskola (sākumskola), Rīgas Horeogrāfijas vidusskola (2011), Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas māksla (bakalaurs/maģistrs, 2015)

• Veidojusi kustību partitūru teātra izrādēm, sadarbojoties ar režisoriem Andreju Jarovoju (Kā es braucu ziemeļmeitas lūkoties, ĢIT, 2015), Elmāru Seņkovu (Krietnais cilvēks no Sečuānas M. Čehova Rīgas Krievu teātrī un Trīne Latvijas Nacionālajā teātrī, 2017), Māru Ķimeli (Eiridīke Valmieras drāmas teātrī, 2017), Genādiju Ostrovski (Persiešu valodas stundas Ž. Lipkes muzejā, 2017), Vari Klausītāju (Mīlība, Zīmējumu teātris, 2018)

• Veidojusi horeogrāfiju savām dejas izrādēm - Rauts (bakalaura programmas diplomdarbs, Spēlmaņu nakts 2015/2016 nominācija kategorijā Gada sasniegums laikmetīgajā dejā), Membra (Patriarha rudens, 2016), Nature Morte (Latvijas Nacionālais teātris, Spēlmaņu nakts 2016/2017 nominācija kategorijā Gada sasniegums laikmetīgajā dejā), Fafabulala (ĢIT, 2017), Slikta (ĢIT, maģistra programmas diplomdarbs, 2017), Memor (ĢIT, 2017)

• Neprecējusies