Otrdiena, 19.marts

redeem Jāzeps

arrow_right_alt Kultūra

Laimis Rācenājs šovakar būs uz VEF Kultūras pils skatuves – jubilejas koncertā "Manas 60 pieturas"

© Ģirts Ozoliņš/F64

«Man nepatīk stāstīt par saviem koncertiem ar mērķi taisīt sev pašreklāmu. Bet man teica, ka tā ir jādara, lai vispār kāds atnāktu uz koncertu,» saka mūziķis Laimis Rācenājs. Šovakar pulksten 19 viņš būs uz VEF Kultūras pils skatuves – jubilejas koncertā Manas 60 pieturas.

Tā kā jubilāram visu mūžu ir paticis ceļot un viņš dziedājis vismaz 20 pasaules valodās, jubilejas koncerts plānots kā ceļojums dažādu tautu mūzikā, tostarp krievu, gruzīnu, franču, angļu. «Tas būs pasaules mūzikas zelta fonds, ko jaunie noteikti nebūs dzirdējuši,» viņš piebilst, atklājot, ka uz skatuves muzicēs Laimis Rācenājs & His Orchestra, šarmanto retro dāmu kolektīvs Neaizmirstulītes, bet ar Meksikas sauli un pozitīvu enerģiju klātesošos uzlādēs karstasinīgie Mariachi Baltica - braši vīri un sievas, tērpušies autentiskos rančero kostīmos un sombrero un bruņojušies ar mariači instrumentiem: viuelu, gitaronu, ģitāru, trompetēm un vijolēm.

Laimis Rācenājs ir ļoti savdabīga personība latviešu populārajā mūzikā, kosmopolīts un sava ceļa gājējs, kurš nekad nav pakļāvies konjunktūrai un kurš iesaistās tikai sev tīkamās iecerēs.

Ja reiz notiek jubilejas koncerts, tātad, viņaprāt, svētki ir jāsvin. «Es nekad nesvinu, vienmēr aizmirstu. Nekad arī nezinu, cik man gadu, reiz pat samelojos par desmit gadiem mazāk.

Bet - jau pagājušogad man daudzi jautāja, vai taisīšu jubilejas koncertu, un tad arī uzzināju, ka man būs sešdesmit...» smaidot saka šodienas gaviļnieks. «Un tad es tā padomāju: nu, vienreiz jau var. Neko sliktu jau es nedarīšu. Uzaicināšu cilvēkus, un viņu iegādātās biļetes būs man vislabākā dāvana. Jo, lai uztaisītu tādu pasākumu, vajadzīgi lieli līdzekļi, bet man jau nekādu sponsoru nav, ar visu jātiek galā pašam,» stāsta Laimis Rācenājs.

Koncerta apmeklētājiem būs iespēja iepazīt arī mūziķa fotogrāfa talantu, aplūkojot viņa ceļojumu fotogrāfijas no Meksikas, Laosas, Kostarikas, Birmas, Argentīnas, Čīles, Kubas, Gruzijas un daudzām citām zemēm. Viņš ir daudz ceļojis vienatnē un fotogrāfijās fiksējis pieredzēto, īpaši dabu un dzīvnieku pasauli, kā arī vietējo iedzīvotāju ikdienu eksotiskajās valstīs. Laimis Rācenājs uzskata, ka fotogrāfija ir labākais veids, kā atminēties ceļojumu sajūtas, tāpēc to tapis bezgala daudz. «Bija ļoti sarežģīti atlasīt fotogrāfijas izstādei, jo pavisam to ir ap četriem tūkstošiem. Kad fotografēju, nedomāju, ka kādam tās būs jārāda, kur nu vēl jāizstāda. Bet, kad piecas sešas bildītes biju ielicis feisbukā, bija tik daudz labu atsauksmju, dažs pat gribēja tās nopirkt, sapratu: ja jau reiz būs koncerts, pie viena izlikšu arī bildes. Man jau gan nepatīk sev tādu pašreklāmu taisīt, bet - tagad jau visi, kas ver vaļā izstādes, prezentē grāmatas, informē par to feisbukā. Es agrāk tā nebiju darījis, bet, saņēmis daudz pārmetumu, ka nevienam nestāstu, kur būs koncerts, pirms dažām dienām ieliku afišu,» stāsta Laimis Rācenājs.

Taujāts, vai 60 gadi ir daudz, viņš atzīst: «Vienīgais, kas noteikti ir jūtams, ka pasaule pieder jaunajiem. Darba ir mazāk, un tas jau arī ir loģiski, ka nāk jauna mūzika, jauna literatūra, jauns stils. Es esmu konservatīvs, man patīk tas, kas ir vecs - kas kādreiz ir bijis jauns un skaists, bet tagad aizmirsts. Un pagātnē ir daudz spožu pērļu. Protams, es nevaru atdarināt dziedātājus, bet varu izcelt komponistus, dziesmas, parādot tos no kādas citas šķautnes, un - tas arī ir skaisti. Jo nav jau tā, ka ir tikai Prāta vētra un Linda Leen, ko dzirdam radio,» uzskata talantīgais estrādes skatuves mākslinieks.

Ziedus viņam šodien nedāviniet, jo viņš saka, ka neprot tos novērtēt un arī nebūs laika par tiem domāt, jo galva būs aizņemta ar citām lietām. «Nekādas citas dāvanas arī nevajag, man viss ir,» viņš apgalvo, vēlreiz uzsverot, ka vislabākā dāvana būs skatītāji, kuri ieradušies uz koncertu. «Šajā vakarā nebūs nekā akadēmiska, viss notiks ļoti brīvā atmosfērā - es sarunāšos ar saviem skatītājiem un padziedāšu viņiem tā, it kā viņi būtu atnākuši pie manis dārzā, pie ugunskura... Bez pretenzijām un vēlmes iegūt zvaigznes statusu,» nosaka šodienas jubilārs.