Jaunas ziņas pienākušas no Zviedrijas, un tās tā vai citādi saistītas ar Nobela prēmiju literatūrā.
To, kā jau Neatkarīgā rakstīja, šogad nepasniegs, bet piešķirs kaut skaistā, tomēr grūti paredzamā nākotnē, jo Karaliskās zviedru akadēmijas akadēmiķi, kuru darba pienākumos ietilpst pretendentu un laureāta izvēle, ir saplēsušies tik tālu, ka principiāli vairs nespēj sēdēt pie viena galda.
Šādā situācijā nebija ilgi jāgaida, lai rastos «jauna Nobela prēmija». Uzņēmīga ļaužu grupa ir nodibinājusi Jauno akadēmiju un grasās pasniegt jaunu nozīmīgu literāro prēmiju. Mājaslapā teikts, ka šī organizācija esot neatkarīga politiskā un reliģiskā ziņā, tā neesot saistīta ar kādām komerciālām interesēm. To esot nodibinājusi «plaša personu grupa ar dažādu nodarbošanos un interesēm». «Mūsu darbība ir 100% caurspīdīga. Katrs ir aicināts ziedot,» - teikts mājaslapā. Vārdos tas netiek noformulēts, bet visnotaļ acīm redzama ir dibinātāju vēlme veidot opozīciju pastāvošajai akadēmijai, kuras darbība tika kritizēta kā necaurspīdīga un arī ne pārāk godīga.
Izvirzīt kandidātus pasaulei jau ir par vēlu - tas bija iespējams līdz 8. jūlijam. Tagad līdz 14. augustam vēl iespējams balsot par jau izvirzītajiem pretendentiem. Finālā iekļūšot tie trīs, kas saņemšot visvairāk balsu, savukārt ceturto pretendentu izvirzīšot zviedru bibliotekāri. Tad savu galavārdu teikšot četru cilvēku žūrija, kurā ietilpst izdevēja Anna Palsone, literatūras profesore Lisbete Larsona, kritiķis Peters Stensons un bibliotekāre Gunilla Sandina. Uzvarētājs tikšot pasludināts 14. oktobrī. Ja pārlūko kandidātu listi, tad, protams, tajā netrūkst pašu zviedru rakstnieču, kuras latviski savulaik drukāja apgāds Atēna. Ir arī dažas internacionālas zvaigznes - netrūkst pat Haruki Murakami. Protams, latviešu autoru šajā sarakstā nav - diezin vai kāds Latvijā tika informēts, ka pretendentus var izvirzīt. Visa informācija par jauno akadēmiju un balsošanu atrodama šeit: www.dennyaakademien.com.
Jāpiebilst, ka šis nav pirmais gadījums Nobela prēmijas literatūrā vēsturē, kad piešķirtas dažādas Antinobela vai alternatīvā Nobela prēmijas. Savukārt latviešu bibliotekāriem tas varētu būt labs pamudinājums - kāpēc gan neizveidot savu Nobela prēmiju literatūrā?
