Svētki, lai cik skaisti tie būtu, agri vai vēlu paiet. Kādas atmiņas paliks pēc tam, kad emocijas būs norimušas un fotogrāfijas albumā sākušas izbalēt?
Šajā ziņā jebkuru svētku palīgs, atmiņu rosinātājs un savdabīga laika mašīna ir grāmatas. Neatkarīgā tāpēc Dziesmu svētku pilnskaņā veica nelielu pētījumu Rīgas grāmatnīcās, lai noskaidrotu, kas ir tas, ko līdzās dziesmu varai un emocijām svētku dalībnieki un apmeklētāji varēs ielikt plauktā, lai saglabātu vēsturei. Protams, ka nekādas vizītes grāmatnīcās pieteiktas netika, šis varētu būt jebkura kulturāla latvieša standarta gājiens, meklējot sev interesanto grāmatu plauktos.
Rīgas galvenās grāmatnīcas Dziesmu svētkiem ir gatavojušās nopietni.
Daudzveidīgi
Dodoties uz Valtera un Rapas grāmatnīcu, jau Brīvības pieminekļa rajonā pārņēma radoši patīkamā sajūta, ko zina katrs, kurš reiz dejojis Gatves deju. Pleciņi taisni, vēders, cik nu iespējams, ievilkts, galva lepni pacelta… Uz lielā ekrāna atskaņotā un attēlotā danča noskaņā, tiesa gan, ar tādu nelielu zemfrekvences basu piesitienu, lepnā gaitā iemaršēju pa galvenajām durvīm, un, jāatzīst, grāmatnīcas meitenes bija izdarījušas visu, lai es pamanītu divus plauktus, kas nokrauti ar dažādām grāmatām par latviešu tradicionālo kultūru, mūziku, tostarp arī kora mākslu. Dažādi izdevumi, kompaktdiski, T krekli pagrabstāvā un pie skatloga pa labi no ieejas. Ja jums kāds saka - gribētu kaut ko palasīt par latviešu kultūru, bet nekā jau nav. Neticiet. Jaunāki, vecāki izdevumi, ja tik maciņš spēj to turēt, ir, no kā izvēlēties. Palūkojot tuvāk tematiski, protams, diezgan liels rasols, sākot no Latviešu tautastērpiem līdz pat karaoke, tomēr gaumes un intereses taču ir tik dažādas. Jebkurā gadījumā bažas par vienu un to pašu grāmatu desmit rindās varat aizmirst pilnīgi droši.
Latvijas tvērums
Zvaigznes ABC centrālajā grāmatnīcā nokļuvu, jau atkal skanot ausīs Dziesmu svētku studijas tekstiem Brīvības laukumā. Šoreiz tas bija Ints Teterovskis, kurš teica, ka tad, kad jaundzimis bērns pirmoreiz ievelk elpu, viņš sāk nevis raudāt, bet dziedāt. Diriģenta kungs šo domu atkārtojis jau vairākkārt, bet, ņemot vērā, ka eju uz Zvaigznes ABC grāmatnīcu, tā likās īpaši iederīga, jo gan apgāds, gan grāmatnīcu tīkls allaž rūpējas par mazajiem lasītājiem un mācību grāmatām. Protams, ka arī šeit neko meklēt īpaši nevajadzēja. Vēl neienākot pa durvīm, tām tuvākais skatlogs jau visu teica priekšā - apgāds grāmatnīcā ir sakoncentrējis vienuviet to, kas izdots saistībā ar Latvijas tematiku. Ienākot pa durvīm, stendi paši nāk pretim. Atliek tikai rakties pa grāmatu kaudzēm un meklēt savējo. Manuprāt, plašākais ceļvežu un izziņu literatūras piedāvājums par Latviju ir meklējams tieši šeit. Tāpat arī virkne grāmatu, kā, piemēram, Daces Rukšānes Latviskais laimes kods, kas, visticamāk, tapušas ar domu, ka vasarā būs Dziesmu svētki.
Dziesma topā
Trešais pieturpunkts ceļā bija Jāņa Rozes grāmatnīca Krišjāņa Barona ielā. No skatloga lielā plakāta uz mani raugās personiski Valdis Muktupāvels. Tas ir tik skaisti, ja vismaz viena zinātniska monogrāfija Latvijā reizi 100 gados dabū šādu reklāmu! Tautas mūzikas instrumenti Latvijā ir lielisks izdevums - kāpēc lai to nenopirktu kā atmiņu no Dziesmu svētkiem. Ieejot veikalā, visvairāk priecē pārdotāko grāmatu tops. Tajā pirmajā vietā ir Sadziedāšanās nakts grāmata, kurā atradīsiet notis un tekstus visdažādāko žanru dziesmām. Protams, ka arī te netrūkst sava Dziesmu svētku plauktiņa, kas, kā jau tas bija prognozējams, piedāvā visai daudzveidīgu grāmatu klāstu un no citiem tirgotājiem atšķirīgu preci.
***
Secinājums
Rīgas galvenās grāmatnīcas Dziesmu svētkiem ir gatavojušās nopietni. Gandrīz viss, kas pircējiem varētu noderēt no pēdējos gados Latvijā izdoto grāmatu klāsta, šeit ir. Iedziļinoties piedāvājumā, nevar nemanīt, ka tvērums ir plašāks par Dziesmu svētkiem. Varētu jau teikt, ka tādas grāmatas Nora Bumbiere. Nepalikt vienai tumsā vai Saule. Mārtiņš. Daugava būtu grāmatnīcu topā arī tad, ja Dziesmu svētki šovasar nenotiktu, tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka latviešu publikā pieaug interese par šādiem tekstiem. Plānojot nākamos Dziesmu svētkus, būtu vērts padomāt par tos pavadošu grāmatu programmu, kas vēstītu par latviešu kora mākslas leģendām, Dziesmu svētku vēsturi. Šādi izdevumi nevar tapt vienā dienā un «tāpat vien». Tam vajadzīgs gan nopietns darbs, gan laiks, gan arī valsts atbalsts.